Mārtiņš Pļaviņš: Ventspilī esam paveikuši cerēto

Kāpēc jūs izvēlējāties treniņnometni aizvadīt tieši Ventspilī?

Ventspili izvēlējāmies, jo šeit ir ļoti labs olimpiskais centrs, ar labām sporta bāzēm. Ārā tagad ir silts un Ventspils pludmalē ir ļoti laba vieta, kur var spēlēt pludmales volejbolu. Ventspilnieki to sauc par bedri, kur ir aizvējš, kaut kāds vējš jau ir, bet tas minimāls, un līdz ar to tā ir vieta, kas Latvijā visātrāk uzsilst. Ja ārā ir plus 15 grādi, tad tur ir krietni siltāks. Ja mēs trenējamies Latvijā, tad es domāju, ka šeit ir vislabākie apstākļi, kamēr ārā vēl nav plus 20-25 grādi, kad jau var jūrmalā trenēties.

Ja nav noslēpums, kas ir nākamais plānotais starts – pasaules vai Eiropas līmenī?

Mēs 18. aprīlī braucam uz Ķīnu uz pasaules kausa pirmo posmu. Ķīnā būs divi turnīri. Tad maija sākumā braucam uz Turciju, kur ir Eiropas Satelīts un būs arī nometne. Tad katru nedēļu mēs uz citu vietu brauksim, un tā ir gandrīz līdz decembrim.

Kādas ir prognozes – ko jūs cerat šajā sezonā sasniegt?

Pēc iepriekšējās ne visai veiksmīgās sezonas gribam šosezon pēc iespējas labāk pamatturnīrā cīnīties, lai līdz nākamā gada 1. janvārim būtu pēc iespējas tuvāk sešpadsmitniekam, kas 2016. gadā kvalificēsies uz olimpiskajām spēlēm, un tad mums būs vēl divi gadi laika, lai pāris vietas pārvarētu un ielauztos sešpadsmitniekā. Ja mēs to šosezon neizpildīsim un būsim ļoti tālu, tad mērķis būs tas pats, taču būs jau daudz grūtāk to panākt nākamajos divos gados.

Vai plānots startēt ar pašreizējo pārinieku Aleksandru Soloveju?

Pārinieku es joprojām vēl neesmu izvēlējies. Šobrīd notiek tāda mētāšanās, jo tagad es trenējos ar vienu, otrs spēlē Francijā zālē. Viņš atbrauks no Francijas un tad mēs sāksim. Teiksim tā, sezona ir sadalījusies trijās daļās. Pirmo daļu es spēlēšu ar Aleksandru [Soloveju], otro daļu – sezonas vidu – spēlēšu ar [Hermani] Egleskalnu un trešo atkal spēlēšu ar Aleksandru. Tad ar treneri veidosim kopsavilkumu, apkoposim rezultātus un statistiku, un tad domāsim, ar ko 1. janvārī kopā cīnīsimies par olimpisko ceļazīmi. Tas būs gala lēmums, pēc tam vairs tādas mētāšanās nebūs.

Vai ar otru olimpiskās bronzas medaļas ieguvēju kādreizējo pārinieku Jāni Šmēdiņu sadarbība vēl būtu iespējama?

Tāds variants netiek izskatīts. Viņiem ar Aleksandru Samoilovu tagad tik labi iet, ka viņi ir sarunājuši spēlēt visu olimpisko ciklu līdz Rio olimpiskajām spēlēm. Nav jēgas viņiem neko mainīt.

Vai Ventspils treniņnometnē ir izdevies īstenot visas ieceres, kāpēc šeit atbraucāt, un vai bijuši arī kādi interesanti atgadījumi?

(Smejas) Interesantākais bija tas, ka te notika hokeja čempionāts sievietēm. Brīvdienās bijām uz Rīgu aizbraukuši, bet darba dienās pēc treniņiem mēs katru vakaru gājām skatīties, kā meitenes spēlē. Es neesmu ļoti liels hokeja fans, atsevišķi pazīstu brāļus Rēdlihus un sekoju līdzi [Sandim] Ozoliņam, bet meitenēm ne, līdz ar to pirmo reizi mūžā uz [šādu] hokeju bijām. Mums patika, un gandrīz uz visām spēlēm bijām, vienu izlaidām, jo vēlu vakarā tikai no Rīgas atbraucām.

Runājot par treniņnometni, noteikti ir izdevies īstenot to, ko cerējām, jo dabūjām ļoti daudz spēlēt ārā, neskatoties uz laika apstākļiem. Daudz trenējāmies gan Olimpiskā centra manēžā, gan arī mežā un uz kalna Lemberga hūte. Skrējām augšā kalnā. Rīgā tādu vietu nav iespējams atrast. Esmu dzirdējis, ka kalns būs arvien augstāks un ka šobrīd kalna augstums ir tikai puse no plānotā, tas nozīmē, ka mēs brauksim vēl un mēģināt pārvarēt arī pilno kalna augstumu. Treniņi bija ļoti daudzveidīgi un daudz, un tas ir pats galvenais. Es domāju, ka mēs esam izdarījuši to, ko gribējām.

Ar volejbolistu Mārtiņu Pļaviņu sarunājās Zane Brikmane un Kristīne Klauze. 

Visu interviju ar Mārtiņu Pļaviņu lasiet šīs nedēļas laikrakstā Ventas Balss!