Latvijas iedzīvotāju priekšstati par Ventspili kopumā ir pozitīvi un lielākoties tie ir uzlabojušies, liecina aptaujas „Ventspils tēls” rezultāti.

Latvijas sabiedrība ir atzinīgi vērtējusi pilsētas sakārtotību un labiekārtotību, Ventspils pārvaldi, kā arī pilsēta atzīta par interesantu tūristiem, ar labām atpūtas un izklaides iespējām. Aptauja norisinājās no 9. līdz 22.septembrim, to veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs „SKDS”, aptaujāti 1003 Latvijas iedzīvotāji no visiem reģioniem.

Saskaņā ar aptaujas datiem 54% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju priekšstati par Ventspili pēdējo divu gadu laikā, kopš bija veikta iepriekšējā aptauja, ir uzlabojušies, 32% respondentu priekšstati nav mainījušies, bet tikai 1% respondentu norādījuši, ka viņu priekšstati pasliktinājušies.

91% aptaujāto uzskata, ka Ventspils ir sakārtota, tīra pilsēta (šādam viedoklim nepiekrīt 0.4%), 90% domā, ka Ventspils ir interesanta tūristiem (tam nepiekrīt 2%), 88% uzskata Ventspili par pilsētu, kas strauji attīstās (tam nepiekrīt 3%), 84% domā, ka Ventspils ir laba vieta, kur atpūsties (tam nepiekrīt 3%). 82% aptaujāto uzskata Ventspili par puķu un strūklaku galvaspilsētu (tam nepiekrīt 4%).

81% domā, ka Ventspils vadība vada pilsētu ļoti pārdomāti (tam nepiekrīt 3%), 78% atzīst Ventspili par ģimenei draudzīgu pilsētu (tam nepiekrīt 2%), bet 66% uzskata, ka Ventspils pašvaldība par savas pilsētas un iedzīvotāju problēmas risina labāk nekā citur (tam nepiekrīt 8%). Pēdējo četru gadu laikā arvien pieaudzis to cilvēku skaits, kuri uzskata, ka tūristam Ventspilī ir ko darīt vairāk nekā vienu dienu (šobrīd 45%, pirms 4 gadiem – 37%).

Atbildes uz jautājumu par pirmajām asociācijām ar Ventspili, parāda, ka pēdējo 12 gadu laikā notikušas būtiskas izmaiņas - ja 1999.gadā Ventspils vairāk nekā pusei aptaujāto asociējās ar lielajiem uzņēmumiem (1999.gadā 51%, tagad 0,5%) un ostu (1999.gadā 54%, tagad 13%), tad šobrīd Ventspils asociējas ar skaistu, sakoptu pilsētu (29%, 1999.gadā – 11%) un parkiem, skulptūrām un ziedu kompozīcijām (21%, 1999.gadā – 0%).

Mainījušies arī Ventspils apmeklējuma paradumi – pieaudzis to cilvēku skaits, kuri uzturējušies Ventspilī ilgāk nekā 1 dienu – 79% aptaujāto (pirms 4 gadiem – 71%).

Raksturojot to, kas Ventspili apmeklējušajiem aptaujātajiem visvairāk Ventspilī paticis, 21% norādīja, ka pilsēta ir skaista un sakopta, ziedu kompozīcijas un apstādījumus (21%), tīrību un kārtību (18%), jūru un pludmali (11%), infrastruktūru, dažādus objektus (bibliotēkas, muzeji) (10%), iespējas atpūsties (10%), atmosfēru pilsētā kopumā (9%), svētkus, svētku sajūtu (6%), strūklakas (6%).

Salīdzinot ar aptaujas rezultātiem pirms četriem gadiem, šobrīd daudz biežāk norādīts uz ziedu kompozīcijām, apstādījumiem (pieaugums par 5%), infrastruktūru, dažādiem objektiem (bibliotēkas, muzeji) (minēts divreiz biežāk), iespējām atpūsties (minēts trīsreiz biežāk), atmosfēru pilsētā kopumā (minēts 2,5 reizes biežāk), svētku sajūtu (minēts divreiz biežāk). To cilvēku skaits, kuriem nekas nepatika Ventspili, četru gadu laikā sarucis no 0.6% uz 0.3%.

Novērtējot priekšstatus par pilsētu, domājot par iespējām to apmeklēt, vispozitīvāk vērtēta ir pilsētas sakārtotība (83%, to negatīvi vērtē 1,5%), atpūtas un izklaides iespējas (83%, to negatīvi vērtē 1%) un iespējas atpūsties ģimenēm ar bērniem (82%, to negatīvi vērtē 1%), sabiedriskā drošība un kārtība (69%, to negatīvi vērtē 2%), iespējas paēst pilsētā (64%, to negatīvi vērtē 5%) un automašīnu novietošanas iespējas (52%, to negatīvi vērtē 4%).

Analizējot Latvijas lielo pilsētu tēlu, Ventspils ir otra biežāk minētā pilsēta (aiz Rīgas, 86%, pirms diviem gadiem – 85%), domājot par nozīmīgākajām pilsētām Latvijā, turklāt šogad tā nosaukta biežāk (68%) nekā 2009.gadā (61%). Tālāk seko Daugavpils (39%, pirms diviem gadiem – 40%), Liepāja (36%, pirms diviem gadiem – 41%), Jelgava (13%, pirms diviem gadiem – 14%), Valmiera (9%, pirms diviem gadiem – 11%), Rēzekne (9%, pirms diviem gadiem – 10%) un Jūrmala (8%, pirms diviem gadiem – 7%). 

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: