Vispasaules sociālā darba dienā, ko atzīmēja 19. martā, Ventspils Sociālā dienesta darbinieki uz brīdi sanāca kopā, lai svinētu savus svētkus. Īpaši suminātas šoreiz tika divas ilggadējas darbinieces no Atbalsta nodaļas ģimenēm ar bērniem – Aļesja Pavlova un Sigita Strauta.

Marts ik gadu visā pasaulē tiek atzīmēts kā Sociālā darba mēnesis, kad īpaša loma tiek pievērsta sociālā darba veicējiem un viņu darba lomai sabiedrībā. Savukārt Starptautiskā Sociālo darbinieku federācija ir iedibinājusi tradīciju marta trešajā otrdienā svinēt Vispasaules sociālā darba dienu, un jau gandrīz desmit gadus arī Latvijā šī diena iekļauta starp svētku, atceres un atzīmējamajām dienām. Ventspilī sociālo darbu organizē Ventspils Sociālais dienests, kura darbinieki sniedz dažāda veida palīdzību visneaizsargātākajām sabiedrības grupām – trūcīgajiem un maznodrošinātajiem, bāreņiem, invalīdiem, bēgļiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem – un palīdz cilvēkiem risināt problēmas, kas saistītas ar nabadzību, vardarbību, atkarību un garīgajām saslimšanām u. c.

Pašvaldības atzinība

Ventspils Sociālā dienesta darbinieki 19. marta pēcpusdienā, atzīmējot savu dienu, tikās pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas Laulību ceremoniju zālē, kur sveica labākos šīs jomas pārstāvjus, kā arī uzklausīja pašvaldības pārstāvja, izpilddirektora vietnieka Kaspara Vitenberga pateicības vārdus. Vitenbergs sociālajiem darbiniekiem vēlēja kaut uz mirkli apstāties, izrauties no darba rutīnas un izbaudīt svētku mirkli, atzīstot, ka sociālais darbs bez šaubām nav viegls. Viņš skaidroja, ka sociālajam darbiniekam ir trīs ķermeņa daļas, kas ļoti cieši šajā darbā ir iesaistītas: galva – jo, kā ikvienā intelektuālā darbā, ir nepieciešamas zināšanas, prasmes un jāspēj orientēties lielajā normatīvo aktu, likuma pantu un regulu apjomā, kas ikdienā jāpielieto; lielākais cilvēka orgāns āda, kurai noteikti ir jābūt gana biezai, jo Sociālā dienesta palīdzību visbiežāk meklē cilvēki, kuri nonākuši grūtībās; bet visvarīgākā, pēc Vitenberga domām, ir sirds – tai jābūt labai un plašai.

Pašvaldības vārdā ar Atzinības rakstiem īpaši tika sveiktas divas dienesta sociālās darbinieces no Atbalsta nodaļas ģimenēm ar bērniem – Aļesja Pavlova un Sigita Strauta. Abas ap divdesmit gadu risina ar bērnu audzināšanu, kā arī ar dažādām bērnu un vecāku problēmām saistītus jautājumus un sirsnīgus, atzinības pilnus vārdus saņēma gan no Vitenberga, gan Ventspils Sociālā dienesta vadītājas Unas Lapskalnas-Alksnes.

Ticība labajam

Aļesja Pavlova ir sociālais darbinieks darbam ar ģimeni un bērniem un Ventspils Sociālajā dienestā ir jau divdesmit gadus. Viņai šī diena ir svarīga un pašvaldības izteiktā atzinība ir negaidīts un ļoti nozīmīgs viņas darba novērtējums. «Šie svētki apvieno visus sociālos darbiniekus un atgādina mums, ka svētki ir jāsvin un par sevi nav jāaizmirst, lai varētu iet tālāko ceļu un palīdzēt citiem. Man izteiktā atzinība bija diezgan negaidīta. Tas man ir augsts novērtējums – kā kinoaktierim saņemt Oskaru! Tas ir apliecinājums, ka esmu uz pareizā ceļa.» Ikdienā Pavlova ļoti novērtē kolēģu atbalstu, kā arī atbalstu no iestādes vadības. Viņa savā darbā saredz nemitīgu iespēju attīstīties un pilnveidoties. Savukārt grūtākos brīžos Pavlova rod spēku ticībā tam, ka cilvēks vai situācija var mainīties uz labu. Viņa sev atgādina, ka cilvēkiem jāļauj pārvarēt krīzes un jānotic, ka viņiem izdosies. «Ikdienā man darbs sniedz milzīgu gandarījumu, citādi jau es šo darbu nedarītu jau divdesmit gadus!»

Jēgpilns virziens

Atbalsta nodaļas ģimenēm ar bērniem vecākā sociālā darbiniece Sigita Strauta Vispasaules sociālā darba dienu sauc par profesijas godināšanas dienu. «Viena no mūsu darba pamatvērtībām ir kalpošana cilvēkiem. Tā ir attiecību veidošana ar klientu. Šis darbs prasa ļoti lielu izturību – gan emocionālo, gan psiholoģisko. Turklāt sociālajam darbiniekam ir jābūt mierā pašam ar sevi, ar savu fizisko veselību. Diena, kad tiek godināts sociālais darbs, liek novērtēt, ka sociālais darbinieks ir svarīgs un vajadzīgs. Svarīgi, ka mūs saskata kā resursu cilvēka atbalsta sistēmā.» Strautai ikdienas darbā mieru un pārliecību par sevi dod profesionālā stabilitāte. «Es zinu, kas ir jādara, zinu savus pienākumus un prognozēju iespējamo situāciju. Stabilitāte ir saprast sevi, iegūt dzīves harmoniju, lai es būtu mierā ar to, kas es esmu ārpus darba. Ja neesmu mierā ar sevi, tad nevaru, strādājot ar cilvēku, viņam dot pozitīvas emocijas.» Arī Strauta uzsver līdzcilvēku atbalsta nozīmi.

Pavisam šajā profesijā viņa ir jau 21 gadu, turklāt 19 no tiem pavadīti Ventspils Sociālajā dienestā. Strauta atzīst, ka šo gadu laikā sociālais darbs ir ļoti mainījies un līdz ar to arī sociālā joma Ventspilī. Pirms divdesmit gadiem sociālā darbinieka profesija Latvijā tikai tā īsti bija sākusi veidoties. Ļoti lielas izmaiņas pēdējos gados notikušas tieši domāšanas paradigmā. «Ja sākotnēji sociālie darbinieki šķīra bērnus no vecākiem, tad šobrīd profesionālās kompetences ir nostabilizējušās un mēs to vairs nedarām. Sākotnēji sociālajam darbiniekam bija jāveic kādas noteiktas darbības, līdz galam pat nesaprotot, kāpēc.» Viņa skaidro, ka šobrīd sociālais darbs ir ieņēmis jēgpilnu virzienu un primārais šajā darbā ir attiecību veidošana un situācijas izzināšana, lai izprastu klienta vajadzības un viņa iekšējos resursus. «Ļaut cilvēkam būt ekspertam savā dzīvē! Nereti, tikai atļaujot cilvēkam kļūdīties, viņu virza uz attīstību un savu risku apzināšanos.» Gan sev, gan arī kolēģiem Strauta ikdienā atgādina, ka, dodot dienesta klientam uzdevumu, tas primāri ir uzdevums pašam speciālistam. Ja uzdevums netiek izpildīts, tā pirmām kārtām ir sociālā darbinieka atbildība. Turklāt klients var arī nepiekrist speciālistam, un šādās reizēs viņam ļauj izsvērt pašam, vai sociālā darbinieka ieteiktais vispār ir nepieciešams. «Piemēram, kādreiz noteikumi ļoti strikti paredzēja, ka cilvēkam vispirms jānokārto invaliditātes statuss, lai saņemtu kādu palīdzību no sociālā dienesta, arī tad, ja viņš šādu statusu kārtot nevēlas. Agrāk darbs fokusētos uz to, lai cilvēks piekristu un statusu nokārtotu, bet šobrīd sociālais darbs tiek veikts ar jēgpilnām sarunām, izzinot, kas tieši konkrētajam cilvēkam konkrētajā situācijā vajadzīgs. Arī saprotot, kāpēc cilvēks nav vērsts uz sadarbību ar sociālo darbinieku.»

Strauta neslēpj, ka šobrīd rit viņas pēdējais darba mēnesis Ventspils Sociālajā dienestā. Darbības jomu viņa nemainīs, bet no pašvaldības iestādes pāries darbā valsts sektorā un aprīlī uzsāks darbu Bērnu aizsardzības centrā. Turklāt jaunajā darbavietā vēl aizvien viņai būs iespēja sadarboties ar saviem pašreizējiem kolēģiem Ventspils pašvaldībā. «To es darīšu ļoti labprāt, jo attiecības kolektīvā mums vienmēr ir bijušas svarīgas un tās ir ļoti atbalstošas. Zvana attālumā tepat vien visi būsim!»

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: