Ventspils pašvaldība nav izskatījusi jautājumu par Sarkanās armijas komisāram Jānim Fabriciusam veltītā pieminekļa nojaukšanu, demontēšanu vai pārvietošanu, informē pašvaldībā.
Pašvaldība nav skatījusi jautājumu par Fabriciusa pieminekļa demontāžu (VIDEO)
24Pašvaldība norāda, ka ir izskanējis priekšlikums par plašākas informācijas ievietošanu, kas ar kvadrātkoda starpniecību mobilās lietotnes veidā ļautu iegūt izvērstu objektīvu informāciju par konkrēto personu un vēsturiskajām norisēm 1918.-1919. gadā.
Piemineklis Fabriciusam tika atklāts 1954. gada, tā autors ir tēlnieks Jānis Zariņš. Tā ir viena no divām Ventspilī padomju okupācijas laikā uzstādītajām piemiņas zīmēm, kas netika demontētas vai pārvietotas 1991. gadā un saistās ar Ventspils un Ziemeļkurzemes vēsturi 20. gadsimtā. Otra piemiņas zīme ir piemineklis 1905. gada cīnītājiem.
Pašvaldība atzīst, ka Fabriciusa politiski ideoloģiskie uzskati un darbība neapšaubāmi bija vērsti pretēji 1918. gada Latvijas valsts būtībai, vienlaikus viņš ir spilgts un raksturīgs piemērs sava laika personībām, kurai sociālā izcelsme radikālu pārmaiņu laikos lika meklēt savu, kreisi orientētu dzīves ceļu. Viņa militārā darbība pret Latviju vērtējama kā pastarpināta – 1918. gada novembrī-decembrī Fabriciuss bija Padomju Krievijas 7. armijas kreisā kaujas iecirkņa komisārs. Fabriciusa uzdevums bija nevis vadīt kaujas vai tajās piedalīties, bet politiskā ziņā "pieskatīt" šī iecirkņa un vienlaikus 2. Novgorodas strēlnieku divīzijas komandieri agrāko cara ģenerāli Mihailu Vasiļjevu.
2. Novgorodas strēlnieku divīzija 1918. gada decembrī piedalījās Latvijas ziemeļaustrumu daļas ieņemšanā, šeit Fabriciusam bija zināma loma kā attiecīgās divīzijas komisāram, bet nekādas kaujas šajās teritorijās nenotika. Fakts par Fabriciusa tiešu dalību Inčukalna kaujā pret Latvijas zemessargiem vēsturnieku pētījumos nav apstiprinājies un ir vēlāks Fabriciusam piedēvēts "varoņdarbs", skaidro pašvaldībā.
Vēlāk konkrētā divīzija un Fabriciuss bija iesaistīti cīņās Igaunijā pret Igaunijas armiju, 1919. gada pavasarī Fabriciuss no Baltijas tika atsaukts un turpināja savas gaitas citās Krievijas pilsoņu kara frontēs.
Pašvaldība atzīst, ka attieksme pret Fabriciusa pieminekli nekad nav bijusi viennozīmīga - diskusija par to, ka šo pieminekli vajag demontēt, pirmoreiz vietējā presē izraisījās 1991. gada nogalē, pēc tam, kad ir nojaukts piemineklis Ļeņinam pilsētas centrā. Tolaik vairākums pilsētnieku uzskatīja, ka tas saglabājams, uzsverot faktu, ka Fabriciuss ir novadnieks, kas spējis izveidot apbrīnas vērtu militāru karjeru. Padomju okupācijas gados piemineklis Jāņu naktī nereti bija izrotāts ar ozollapu vainagu. Līdz ar to bija vērojama savdabīgi jaukta attieksme pret novadnieku - latvieti un cīnītāju par komunisma ideāliem, kurā oficiāli pozitīvais vērtējums savienojās ar nacionālām, pretpadomju izpausmēm.
Tādējādi piemineklis Fabriciusam ir ne tikai piemiņa konkrētam cilvēkam, tā ir liecība ilgajam padomju okupācijas laikam, kas liek atcerēties un pārdomāt, cik dažādi komunistiskā ideoloģija ir ietekmējusi cilvēku likteņus. Vienlaikus tam ir noteikta vēsturiska un arī mākslinieciska vērtība un tas uzlūkojams par noteikta laikmeta kultūrvēsturisku objektu. Jāatzīmē, ka Latvijā tieši totalitāriem režīmiem (īpaši - padomju) raksturīga nekritiska un agresīva pagātnes liecību, tajā skaitā pieminekļu, iznīcināšana, piebilst pilsētas mārketinga nodaļā.
Komentāri (24)
Jēziņ. Pārvieto pieminekli uz Brīvdabas muzeju un miers.
Versija! Tikai tad jāsaplāno tā laukumiņa pārbūve, kas arī būs izdevumi
Vai Zlēku pagasts nevarētu pieņemt to pieminekli kā dāvinājumu no Ventspils pilsētas?Kāda ir šīs skulptūras vērtība pēc inventarizācijas datiem?
Demontāžu un transporta izdevumus varētu segt no pašu ventspils iedzīvotāju ziedojumiem,tad būtu godīgi,jo tiem,kuri ir par Fabriciusa atstāšanu,neviens ar varu ziedot neuzspiedīs.
Ak, šausmas, nu tikai visu sagraut un novākt . tad jau okupantu pilis arī vajadzētu uzspridzināt. vai tad kāds īpaši ievēro to Fabriciusa pieminekli, vai tur pulcējas visādi ļautiņi?Lai taču stāv kā pagātnes liecība , tāpat kā vecās pilis un citas vēstures liecības. Mums jau tā ir -no viena grāvja otrā , pa ceļu iet nu nekādi nesanāk.
Mums naudas ir līdz kaklam, visu davaj nojauksim , par miljoniem labiekārtosim. Uz priekšu!!
Kuram centīgam pamuļķim tas piemineklis atkal traucē?
Nevienam. Izņemot vienu bijušo zeku, kuram pietrūkst uzmanības
Drīzāk jāuzdod ir jautājums, kurš skums un pārdzīvos, ka tas piemineklis tur nebūs? Varu derēt, ka tādu ir lielais mazums pretstatā tiem, kas nesaprot, kādēļ tam piemineklim tur jābūt ir.
Paskatāmie uz pieminekli no šāda skatu punkta - ko tik nozīmīgu Fabriciuss ir devis Ventspilij un Latvijai , ka ir pelnījis pieminekli Ventspils vecpilsētā ? NEKO ! PILNĪGI NEKO !!! Kā laikmeta liecību pieminekli var nodot Latvijas Kara muzejam. Personīgi man bērni, pēc filmas "Rīgas sargi " noskatīšanās, ir prasījuši - kāpēc pie mums ir piemineklis Bermontam ? Viņiem piemineklis vizuāli likās līdzīgs filmas tēlam.
Tas, ka piemineklis šķiet vizuāli līdzīgs kādas filmas tēlam nu gan šķiet jokains arguments tā aizvākšanai.
Kā lai saka - abi cīnījās PRET Latvijas neatkarību. Viens bija krievs, kas karoja vāciešu labā , otrs latvietis , kas karoja krievu labā, bet abi kopā pret Latviju.
Vislētāk būtu nocelt no postamenta ar lielo "Kato" celtni un nolikt turpat pie zemes,lai guļ.Postamentu varētu sadrupināt un izmantot kā materiālu ielu remontdarbos.
Ir diezgan nožēlojami,ka šāds piemineklis atrodas uz Pils ielas, kas vēsturiski ir bijusi viena no centrālajām Ventspils ielām. Tā jau Ventspils vecpilsēta padomju gados ir "izvarota" ar uzceltām nesmukām ēkām un Kālija sāls putekļiem, kas saēdušas vēsturiskās ēkas. Interesanti, ko pilsētas arhitekti saka par to, ka šāds piemineklis atrodas pretī Bibliotēkai? Par to, ka govis Lielajā laukumā neiet kopā ar Koncertzāli ļoti argumentēja. Bet manuprāt arī šis piemineklis ne vizuāli, ne saturiski neiet kopā ar bibliotēku, kas ir mūsu Gaismas pils. Tagad sanāk, ka mūsu Gaismas pils sargs ir ši nevienozīmīgi vērtētais Fabriciuss. Sanāk, ka kamēr citi, kas cīnījās par brīvu Latviju tiek godināti kaut kur nostāk no pilsētas centra, bet šis Sarkanarmietis turpina gozēties centrā un "politiskā ziņā "pieskatīt" šo iecirkni". Interesanti, kādēļ 1.vidusskolai savulaik noņēma Fabriciusa uzvārdu no skolas nosaukumu? Ja jau novadnieka sasniegumi bija tāds apbrīnas vērts paraugs, varēja taču saglabāt?
Atbild Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļa:
Piemineklis Jānim Fabriciusam ir uzcelts 1954.gadā Vecpilsētā, zemes gabalā starp Pils un Akmeņu ielām - vietā, kur kādreiz atradusies 1930.gados nojaukta sena koka dzīvojamā apbūve. Un tas nav vienīgais pārveidojums, ko šim kvartālam nesis 20.gadsimts - arī Pilsētas bibliotēka sākotnēji atradusies vienstāva ēkā pie Rātslaukuma, un vēlāk padomju laikā tā tika integrēta trīs stāvu bibliotēkas ēkā, kuru rekonstruējot un paplašinot, 2004.gadā tika izveidots pašreizējais Ventspils bibliotēkas apjoms.
Vide ir tikusi pārveidota visos laikos, bet šodien uz Vecpilsētu un kultūras mantojuma aizsardzību ir citāds skats, nekā tas bija pirmskara Latvijas laikā, un, protams, atšķirīgs no padomju okupācijas laika, kad formāli pareizie saukļi absolūti neatbilda darbiem, kas tiešām noveda mūsu Vecpilsētu pie reāla sabrukuma, un, nevar nepiekrist, ka piemineklis Jānim Fabriciusam Ventspils Vecpilsētā bija daļa no kopējā padomju propagandas plāna. Taču, nevaram arī neatzīt, ka pieminekļa autori -tēlnieks Jānis Zariņš un arhitekte Velta Rammane sev atvēlētajos apstākļos savu darbu ir paveikuši labi – klasiski veidotais monumentālais tēlniecības darbs (trīs metrus augstais J.Fabriciusa granīta skulpturālais tēls uz apmēram tāda paša augstuma pulēta granīta postamenta) ir labi un neuzbāzīgi iekomponēts pilsētvidē, ir samērīgs pret apkārtējo apbūvi, un kopumā ar savu parādes statisko stāju nepauž nekāda veida agresiju.
Un, iespējams, ka tieši abu mākslinieku labi radītā mākslas darba rezultātā padomju gados aizliegtajos Jāņos pie Jāņa Fabriciusa pieminekļa slepus tika likti vainagi un ziedi, un pārmaiņu laikā pie pieminekļa nav pulcējušies interfrontisti, ne arī tagad rusifikācijas glorificētāji.
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, 1990.gados pašvaldībā tika izvērtēti padomju perioda pieminekļi un piemiņas plāksnes, pilsētvidē atstājot tiešām tikai tos darbus, kuros atspoguļotie notikumi un personālijas ir saistītas ar Ventspils pilsētu un novadu. Protams, sabiedrība, vēsturisku notikumu un pašreiz Ukrainā notiekošās agresijas rezultātā, var pārvērtēt savu attieksmi pret publiskajā telpā eksponētajiem mākslas darbiem, taču, mūsu skatījumā, to nevajadzētu darīt kampaņveidīgi. Iespējams, ka pieminekli, kā mākslas darbu būtu jāvērtē mākslas zinātniekiem, bet vēsturniekiem būtu jāveic nopietns Jāņa Fabriciusa darbības izvērtējums, pēc kā varētu sabiedriski apspriest šī pieminekļa turpmāko likteni.
Ukrainā tos , kas kopā ar krieviem karo pret savu valsti sauc par kolaborantiem vai nodevējiem. Pieminekļus jau viņiem noteikti necels. Jāatgādina , ka konkrēti šo pieminekli uzcēla okupācijas režīms.
*Kolaboracionisms ir jebkura sadarbība ar okupācijas varu, savukārt starptautiskajās tiesībās ar šo terminu saprot apzinātu, brīvprātīgu un tīšu sadarbību ar pretinieku, darbojoties tā interesēs pret savu valsti
https://tautastribunals.eu/?p=64163