Ilgstošais atkušņa periods licis celties ūdens līmenim visās Latvijas upēs, un kaut gan iestājušies mīnus grādi, ūdens pieplūdumam vēl ir inerce.
Ventā līmenis cēlies straujāk
0Aizvakar Ventā līmenis paaugstinājās 2-3 centimetrus stundā, un lejpus Kuldīgai pat sākās ledus iešana. Kā klātienē pārliecinājās Ventas Balss, arī pie Zlēku tilta upes ledus vākā bija manāmi vairāki lāsmeņi, straume tiecās izrauties virs ledus. Savukārt dažus kilometrus zemāk pie viesu nama Ventaskrasti, ledus vēl bija monolīts, taču varēja dzirdēt, kā tas dobji krakšķ un redzēt, kā veidojas tumšas garas plaisas.
Saimnieks Kārlis Dzirnieks vērojot upi, tomēr prognozē, ka līdz ledus iešanai vēl laiciņš jāpagaida. Ūdens līmenis ir krietni cēlies, mazās saliņas vairs nav redzamas, taču – ja jau iestājies aukstums, upei atkal būs jākāpj zemāk.
Šādu scenāriju par ticamu atzīst arī Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Hidroloģe Irēna Nikoluškina pastāstīja, ka leišu pusē pie Vārdavas ietekas Ventas līmenis jau sācis pazemināties, arī pie Kuldīgas tas krītas. Taču Vendzavās vakar vēl turpināja paaugstināties. Inerce.
Kaut gan nedēļas laikā Venta pakāpusies par nepilniem četriem metriem, līdz kritiskām atzīmēm, kad tās krastos mītošajiem cilvēkiem būtu jāsāk satraukties par savu iedzīvi, vēl ir krietns gabals. Un sala ietekmē ūdens līmenim atkal jāpazeminās.
Vai arī šogad Ventā gaidāmi plūdi, būs redzams tuvāk pavasarim. Bet, kas attiecas uz citām Latvijas upēm – tie esot neizbēgami. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra vadītājs Andris Leitass paziņojis, varbūtības, ka šopavasar Latvijā varētu iztikt bez plūdiem, faktiski nav, turklāt Carnikavas novadā tie tiek prognozēti lielāki nekā parasti.
Vairumā upju, izņemot Ventu, ledus esot 7 līdz 15 centimetrus biezāks par normu. Turklāt vismaz tuvākās desmit dienas Latvijā valdīs sals, kas ledus biezumu vēl palielinās. Plūdi gaidāmi pēc marta pirmās dekādes.
Komentāri (0)