Datu nepieejamība nopietni apgrūtina Valsts policijas ikdienu darbā ar psihiski slimām personām, secinājuši pētnieciskās žurnālistikas projekta "Psihiatrijas krēslas zona" dalībnieki.

Tā kā šie cilvēki ir atbrīvoti no kriminālatbildības veselības stāvokļa dēļ, viņi nav atrodami Sodu reģistrā, kurā atbildīgajiem dienestiem ir pieejama informācija par citiem noziedzniekiem.

Arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests ikdienā neveido šādu datubāzi. Tomēr pieaug gadījumu skaits, kad mediķiem vajadzīga policistu palīdzība, lai tiktu galā ar garīgi nelīdzsvarotiem pacientiem. Piemēram, 2014.gadā neatliekamās palīdzības dienests 6991 reizi lūdza policijas palīdzību, pērn - 7106 reizes.

Ja parastu noziedznieku pēc atbrīvošanas no cietuma uzrauga, tad piespiedu ārstēšanu saņēmušo psihiski slimo veselības kontrole "ir iesprūdusi" starp vairāku institūciju pienākumiem. Proti, veselībai uzlabojoties, mediķi aicina tiesu mīkstināt medicīniska rakstura piespiedu līdzekli un ar tiesneša akceptu slimnīcā esošais drīkst turpināt terapiju ambulatori. Taču nav neviena, kurš būtu atbildīgs par atbrīvotā uzraudzību.

Rezultātā veidojas situācija, kurā sabiedrība nav pasargāta arī no atkārtotiem psihiski slimu cilvēku pastrādātiem noziegumiem, analizējot iesaistīto institūciju darbu, runājot ar upuriem, tuviniekiem un ārstiem, secinājuši pētnieciskās žurnālistikas projekta dalībnieki.

Lasi vēl

Komentāri (2)

  • 0
    Nif nifs 28.10.2016, 13:04:59

    Šis atkal ir valdības brāķis.

  • -1
    Latvija pāri visām! 28.10.2016, 14:33:29

    Dzirdēts, ka arī tad, kad slimnieks slimības paasinājumā taisa traci,
    policija bez viņa paša piekrišanas neko neiesāk,
    kamēr nav izdarīts noziegums.

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: