Ventspils gadsimta būve – Lielais laukums

Lielā laukuma pārtapšana sākās 2007. gadā ar metu konkursu, tajā uzvarēja vācu arhitektu birojs Behnisch Architekten. Vē­lāk, izmantojot iespēju piesaistīt dažādus ES finansējumus, laukuma labiekārtojuma projektu atdalīja no kopējā projekta. Ar J. Po­gas arhitektu biroja starpniecību vācu arhitekts Deivids Kuks, kurš tolaik jau strādāja atsevišķi no Behnisch, laukuma labiekārtojuma ideju pārstrādāja un uzlaboja. Darbi tika veikti, piesaistot ES līdzekļus, un Lielā laukuma za­ļās zonas rekonstrukcija un līdz ar to darbu pirmā kārta noslēdzās 2015. gadā. Tāds laukums ir redzams šobrīd – zaļas zāles paklāju un dažviet puķu stādījumiem klātu pauguru ieskauts granīta pārklājums ar vakaros izgaismotu celiņu tīklu, kuru malās izvietoti ērti soliņi atpūtai un koku rin­das, kas paaugušies sniegs paēnu karstajā saulē. Arī stādījumu izveidošanai tika pieaicinātas profesionālas ainavu arhitektes: Linda Zaļā no SIA Zala Lands­cape Architects un Ilze Rukšāne no SIA apdALPS.

Darbu otrā kārta Lielā laukuma rekontrukcijā, kas saistīta ar strūklakas izbūvi, vēl turpinās. Sākotnējo ieceri pabeigt strūklakas būvniecību līdz 2015. gada rudenim piepildīt neizdevās. Strūklakas izgatavošana ir ļoti sarežģīts process, kas prasa daudz tehnisku risinājumu. Masti nav tikai vienkāršas caurules – tajās noslēpta gan ūdensvadu, gan apgaismojuma, gan augstspiediena cauruļu sistēma, kurai jāiztur 70 atmosfēru spiediens, bet atsevišķās caurulēs – trošu stiprinājums karodziņu uzvilkšanai. Ir jāspēj ne tikai visu to savietot, bet arī jādomā, kā šīs sistēmas varēs apkalpot un ekspluatēt. Darbus sarežģī arī tas, ka masti ir pat līdz 26 metru augsti, un tas prasa papildu aprēķinus stabilitātes noteikšanai. Tāpēc strūklaka tiek būvēta un vienlaikus arī projektēta, strādājot kopā celtniekiem, arhitektiem un konstruktoriem.

Pašlaik strūklakas laukumā ir izvietoti visi masti – 20 slīpi un viens taisnais karoga masts. Šonedēļ sāk stiprināt rājas, kopskaitā astoņas. Arī to uzstādīšana ir sarežģīta, jo tās tiešā veidā nebalstās pie mastiem, bet gan attālinātas no tiem un karājas īpašās trosēs.

Jūnija sākumā strūklakas detaļas būs samontētas, tālāk paredzams ilgs regulēšanas process, lai Pilsētas svētkos strūklaku va­rētu atklāt.

Trešais darbu etaps Lielajā laukumā būs pati Mūzikas vidusskolas ar koncertzāles funkciju būvniecība, kas arī solās būt sarežģīta. Pabeigta ēkas projektēšana, un ir izsludināts ēkas būvniecības konkurss.

Iecerētajā Mūzikas vidusskolas ēkā tiks pielietotas 13 dažādas energoefektivitātes tehnoloģijas, kas tās energoefektivitāti padarīs četras reizes augstāku nekā siltinātajās Ventspils mājās. Piemēram, galvenās un mazās zāles, kā arī foajē ventilācijas sistēmā tiks izmantots āra gaiss, ko paredzēts laist caur unikālu zemes kanālu sistēmu. Tajā, izmantojot relatīvo zemes temperatūru, sagatavos ārējo gaisu iepludināšanai telpās – uzsildot ziemā un atdzesējot vasarā. Katrā kabinetā atradīsies decentralizēta mehāniskā ventilācija, kas telpās ar neregulāru noslodzi nodrošinās ventilēšanu atbilstoši telpu noslodzei.

Notikusi skolas pamatu pāļu testēšana, projektā atrunāto 38 metru dziļo pāļu vietā izmēģinot pāļus 10 m dziļumā. Testējot pā­ļiem jāiztur 75 tonnu slodze uz vienu pāli, Lielajā laukumā pāļi slogoti ar 100 un 130 tonnu smagumu. Ventspilī gruntis ir nestabilas, tajās ir daudz kūdras slāņojumu, pamatā cietais slānis sākas tikai 38 metru dziļumā. Ja pāļi turēs slodzi, iespējams, ka to garumu varēs samazināt, tādējādi ietaupot līdzekļus. Testēšanas rezultāti būs aptuveni viena mēneša laikā.

Par Lielo laukumu un strūklaku VALZIVS izsakās arhitekti

Juris Poga, Haascookzemmrich STUDIO2050 partnerarhitekts Latvijā:

– Kompozīcija Valzivs attīstījās no idejas laukumā ienest Ventspili raksturojošu interaktīvu kompozīciju, kas ietver gan vēju, gan jūru, gan kuģniecības vēsturi, gan arī ostu. Ventspils ir vēju pilsēta pie jūras – mastu kompozīcija vēsta par Ventspili, tās ģeogrāfiju un vēsturi. Buras kuģu mastos ķer vēju. Tāpēc Lielajā laukumā ir ūdensbaseins un stilizēti kuģu masti. Jūras un vēja klātbūtnes sajūtas papildina mastos iebūvētās strūklakas un migla, kas kopā ar vēju un izgaismojumu vakarā veido dinamiskas, vienmēr mainīgas ainas. Pakāpeniski kompozīcijai attīstoties, gala variantā mastu skaits palika 21. Tas ir laimes skaitlis, lai gan patiesībā šis skaits izriet no tīri kompozicionāliem apsvērumiem, kas tika pamatoti vairākkārtējās pilsētas komisijas sēdēs. Turklāt kompozīcijas mainīgais raksturs korelē ar mūzikas mainīgiem plūdumiem, tādejādi sasaucoties ar Lielajā laukumā topošo moderno mūzikas centru – Mūzikas skolu ar koncertzāli.

Daiga Dzedone, Ventspils pilsētas galvenā arhitekte:

– Lielajā laukumā top jauna strūklaka, kurai grūti būs atrast līdzinieces ne tikai Latvijā, bet arī aiz tās robežām. Jauna, inovatīva pieeja izmantota ne tikai tās tēla izveidē, bet arī tehnoloģisko iespēju izmantošanā un demonstrēšanā. Drosmīgs risinājums, kurš apliecina ne tikai pasūtītāja un projektētāja savstarpējo sapratni un uzticēšanos, bet arī tās vērotāju – skatītāju, mūsu sabiedrības – izglītotību un gatavību būt saprotošiem neordināru dizaina risinājumu pieņemšanai. Lielā laukuma labiekārtojuma risinājums, perspektīvās Mūzikas skolas ar koncertzāles funkciju būvapjoms un strūklakas Valzivs kopums veidos unikālu Lielā laukuma arhitektonisko tēlu. Mēs nevaram un nedrīkstam šīs lietas vērtēt atsevišķi kā detaļas vai kā piespraustas brošas pilsētas ainavā, tikai to kopums ir kopējās idejas emocionālais un telpiskais spēks, kuram jākļūst par organisku un pārliecinošu Ventspils atpazīstamības simbolu, par rotu, par funkcionālu atpūtas vietu, par dizaina paraugu, par lepnumu! Mēs ceram, ka tā notiks. Tā tam vajadzētu būt!