No kurienes siltums ienāk dzīvokļos

Ķīmijas stundās 11. klases audzēkņi apgūst vielu apriti dabā. Pēc rekonstrukcijas un pārejas uz biomasas (šķeldas) izmantošanu kreisā krasta katlumāja kļuvusi par uzskatāmu dabas procesu mācību līdzekli, uzskata ķīmijas skolotāja Ingūna Bērzniece. 4. vidusskolai ir ekoskolas statuss, tādēļ dabas kataklizmas nespēj astāt vienaldzīgus ne tās skolēnus, ne skolotājus. Viena no tādām kataklizmām ir saistīta ar klimata sasilšanu, intensīvi piesārņojot apkārtējo vidi ar ogļskābo gāzi CO2. «Mēs nolēmām uzzināt, kāda situācija ir Ventspilī,» saka Bērzniece. Savukārt 11. klases audzēknim Marekam bija interesanti uzzināt, kā siltums nonāk pa caurulēm dzīvokļos.

Ekskursanti iepazinās ar pilnu siltuma ražošanas ciklu kreisā krasta katlumājā, sākot no vārtiem, pa kuriem lielās kravas mašīnas ieved šķeldu. Sertificēta laboratorija pārbauda šķeldas mitrumu un siltumspēju. No noliktavas šķelda pa transportieri nonāk kurtuvē, kur tā sadeg, izdalot siltumu, kas savukārt uzsilda ūdeni, kas pa caurulēm nonāk pilsētas dzīvojamās mājās un iestādēs. Skolēni uzzināja arī to, ka, ņemot vērā siltuma ražošanas mūsdienu tehnoloģijas, katlumājas darbu nodrošina tikai daži darbinieki. Turklāt uzdevumus katrai dienai viņiem sniedz nevis priekšnieks, bet... dators, kurā ir ieprogrammēta visa nepieciešamā informācija par iekārtas apkalpošanu. Katru rītu dators izdrukā darba uzdevumus katram darbiniekam. Ventspils ir viena no pirmajām pašvaldībām Latvijā, kas ieviesusi šo jaunumu. Skolēni vēlējās uzzināt, kas notiek, ja ir elektrības padeves traucējumi, kad pārstāj darboties datori un citas iekārtas. Abām pilsētas katlumājām tādas situācijas nevar radīt problēmas, jo katra ir aprīkota ar dīzeļģeneratoru autonomai elektroenerģijas ražošanai, atbildēja uzņēmuma vadītājs Arnis Uzaris.

Pēc ekskursijas skolēni un skolotāja dalījās savos iespaidos. «Katlumājā esmu pirmo reizi. Bija interesanti uzzināt, kās tas viss darbojas. Domāju, ka šeit joprojām izmanto mazutu,» neslēpj Deniss. Arī Karīnai bijis interesanti uzzināt, kā tiek ražots siltums, ar kuru apsilda ventspilnieku dzīvojamās mājas. Mareks agrāk dzīvojis Talsos un bijis tās pilsētas katlumājā.

Tagad viņam bija iespēja salīdzināt abas katlumājas, un jaunietis atzinās, ka Ventspilī katlumājas iekārtas izskatās modernāk. Savukārt skolotāja Bērzniece ar prieku norādīja, ka katlumājā nededzina labo koksni, bet to, kas paliek pāri pēc tās apstrādes. Šķeldas izmantošana siltumapgādē vienlaikus veicina meža attīrīšanu, viņa sacīja. «Svarīgi, ka pilsētas katlumājās vairs neizmanto fosilo kurināmo, kas Latvijā netiek ražota un piesārņo apkārtējo vidi,» norādīja skolotāja.

Katlumājas rekonstrukcija pilsētas kreisajā krastā tika pabeigta 2013. gada jūnijā, pārejot no mazuta uz šķeldu. Tas ļāva par 5,7% samazināt siltuma tarifu Ventspilī. Abu katlumāju rekonstrukcijai kopējās attiecināmās izmaksas bija 12 milj. latu bez PVN. Projekta realizācijai Ventspils pilsētas dome piesaistījusi ES līdzfinansējumu no Kohēzijas fonda 6 milj. latu apmērā, kas ir 50% no kopējām uz projektu attiecināmajām izmaksām.