1994. gada pavasarī, klātesot 33 dalībniekiem, tika dibināta partija Latvijai un Ventspilij. Pie durvīm bija gaidāmās pašvaldību vēlēšanas, kurās partija ieguva visas deputātu vietas. Vēlētāju uzticību un vairākumu domē tā spējusi saglabāt visus garos gadus. Šajā pavasarī partija svin 20 gadu jubileju un aizvien tur savās rokās Ventspils domes stūres ratu. Ievērojamais gadskaitlis tiks atzīmēts, dāvinot pilsētai kokus un atskatoties uz paveiktajiem darbiem.
1994. gada 16. marta laikrakstā Ventas Balss, informējot par Latvijai un Ventspilij dibināšanu, bijusī redaktore Edīte Melngalve raksta, ka kauliņi ir mesti un «organizācijas dibināšanu uzņēmušies cilvēki, kuri pārstāv diezgan plašas aprindas – uzņēmējus, inteliģenci, ierēdņus un dažādu nozaru strādājošos. Bet pats galvenais – tie ir savstarpēji pazīstami cilvēki, kas apliecinājuši Ventspilij uzticību ar savu darbu un sabiedrisko rosību.» Starp dibinātājiem ir tādi cilvēki kā treneris Māris Grīva, vēsturniece Ingrīda Štrumfa, rožu kopējs Nikolajs Ķēniņš, represēto apvienības tā laika priekšsēdētājs Voldemārs Vītoliņš, ārsti Andris Grundmanis, Jānis Bārda un Andrejs Eizāns, māksliniece Ingrīda Ģelze-Ozoliņa un daudzi citi. Savukārt par valdes priekšsēdētāju tika ievēlēts Aivars Lembergs, kurš tolaik atzina, ka organizācija ir daudzsološa tieši ar to, ka tajā apvienojušies zinoši, patstāvīgi domājoši, darboties un lemt spējīgi cilvēki ar nestandarta domāšanu un spēju uzklausīt citus.
Šodien, lūgts atcerēties partijas dibināšanu, Lembergs atklāj, ka partijas dibināšanu noteikušas izmaiņas Pašvaldību likumā. «Pašvaldību vēlēšanās varēja startēt tikai no partiju sarakstiem vai partiju apvienībām. Bija alternatīva arī mums pievienoties Rīgas partijām, taču nolēmām veidot savu, jo daudzos jautājumos Rīgas partijas un mūsu viedoklis atšķīrās. Protams, ka mēs orientējāmies uz Ventspili, bet ar domu, ka, ja kādreiz būs vajadzība un cilvēki, tad varēs startēt arī Saeimas vēlēšanās – vai nu vieni paši, vai kopā ar kādu politisko spēku, kas arī notika pēc 10 gadiem.»
Latvijai un Ventspilij bija pirmā, kas gāja šo ceļu un dibināja reģionālo partiju, vēlāk sekoja arī citas, taču daudzi no pašvaldību deputātiem pievienojās arī nacionāla līmeņa partiju sarakstiem. Lembergs uzsver, ka nosaukums Latvijai un Ventspilij ir zīmīgs un skaidri pasvītro, ka partija neseko kādam ideoloģiskajam blokam, bet ka tās misija ir konkrēta – «kalpot Latvijai un, protams, Ventspilij».
Cilvēkus, kas bija gatavi strādāt šim mērķim, atrast neesot bijis sarežģīti. Taču uz jautājumu, vai 20 gados izdevies īstenot plānoto, Lembergs neņemas atbildēt, sakot, ka tas ir jājautā pilsētas iedzīvotājiem un vēlētājiem. Tāpat, viņaprāt, grūti pateikt, kura no nozarēm bijusi svarīgākā, jo «nebija neviena nozare, kur līmenis būtu tāds, ka varētu teikt – lūk, tur var neko lielu nedarīt. Visur vajadzēja veikt liela apjoma darbu un lielas reformas, pārbūves gan tiešā, gan netiešā nozīmē.» Taču katram laikam esot savs izaicinājums, un šodienas lielākais izaicinājums ir noturēt kvalitāti.
Šodienas pilsētas attīstības rādītāji, kas sasniegti ar partijas Latvijai un Ventspilij deputātiem uz komandtiltiņa, ļauj apgalvot, ka pirms 20 gadiem izmestā kauliņu kombinācija izrādījusies veiksmīga. Lai cik dažkārt nievājošā tonī partijas oponenti nerunā par Ventspili, izaugsmi un mērķtiecīgumu nevar noliegt pat lielākie skeptiķi. Partijas viedokļa pretinieku Latvijā ir daudz, jo Latvijai un Ventspilij atšķiras ar to, ka izvēlas nepūst kādā konkrētā viedokļu stabulē un nebaidās paust pati savu. Jau dibinot partiju, atziņas tika izteiktas tādas, ka par to viedumu var pārliecināties tieši ar gadu starpību.
Partija 20 gadu laikā no 33 biedriem izaugusi līdz 280
Tajā pārstāvētas 160 sievietes un 120 vīrieši
Partijas kopējā tradīcija: kopīgi strādāt, tostarp stādot kokus un darinot putnu būrīšus
Viedoklis, kurā ieklausās, ir ventiņu viedoklis
Partijas programma un Ventspils attīstības stratēģija iet roku rokā un nepaliek tikai uz papīra
Celmlauži Latvijā
Andris Jaunsleinis
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs
Latvijai un Ventspilij ir celmlauži reģionālo partiju vidū. Pēc tam sekoja arī citas reģionālās partijas, taču tāda pēctecība un ilglaicība kā Latvijai un Ventspilij nav raksturīga daudzām partijām. Fakts, ka vienas partijas pārstāvji ilgstoši vada pašvaldības darbu, manuprāt, vērtējams ļoti pozitīvi vairāku iemeslu dēļ. Pirmām kārtām jau tādēļ, ka notiek pārmantojamība tām lietām, kas jādara. Tas dod iespēju realizēt ilgtermiņa projektus un īstenot ilgtermiņa mērķus. Un to, es domāju, jebkurš Ventspilī var redzēt, ko nozīmē ilgtermiņa plānošana, skatoties, kā pilsēta pārvērtusies, cik daudz izdarīts. Es būtu ļoti gandarīts, ja Latvijas valstī būtu tāda pati situācija un tā varētu lepoties ar tikpat ievērojamām pārmaiņām. Diemžēl valsts līmenī ir pilnīgi pretēja situācija – vienīgās partijas, kas saglabājušas vēlētāju uzticību valsts līmenī, šobrīd ir ZZS un TB/LNNK. Iespējams, ka izšķirošais faktors tādai ilgstošai pastāvēšanai ir tas, ka uz vietas pašvaldībā nav iespējams mānīt cilvēkus, vēlētāji uz vietas prot novērtēt. Tie galu galā novērtē arī to, ka, dodot uzticību ilgākā laika periodā, arī stabilitāte ir garantēta, tāpat kā rezultāti. Starp citu, Ventspils pašvaldība un partijas Latvijai un Ventspilij pārstāvji bija arī starp pirmajiem, kas dibināja Pašvaldību savienību. Šo gadu laikā tieši Ventspils ir tā, kas par daudziem jautājumiem vienmēr sagatavo profesionālus viedokļus, atzinumus, dara to savlaicīgi un atsaucīgi. Cits jautājums, cik tie vienmēr tiek ņemti vērā, jo mums tomēr jāsabalansē daudzu pašvaldību intereses. Protams, ir viena bīstamība šādā ilglaicībā – neiesūnot. Taču izskatās, ka šai partijai tas nedraud, jo ne vien biedru rindās, bet arī starp aktīvākajiem partijas pārstāvjiem ir arī daudz jaunu seju.
Komentāri (0)