Latvijas Zinātņu akadēmija sadarbībā ar Valsts pētījumu programmas „Nacionālā identitāte (valoda, Latvijas vēsture, kultūra un cilvēkdrošība)” zinātniskajām institūcijām no 28. līdz 30. oktobrim rīko Letonikas V kongresu “Pētījumi par nacionālo identitāti: paveiktais un darāmais”.
Kongresa atklāšana notiks Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA) ar LZA prezidenta Ojāra Spārīša, Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa, Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministra Vjačeslava Dombrovska, Eiropas Zinātņu un mākslas akadēmijas prezidenta Feliksa Ungera un LZA Senāta priekšsēdētāja Jāņa Stradiņa uzrunām. Notiks Eiropas Zinātņu un mākslas akadēmijas patrona statusa piešķiršana Latvijas Valsts prezidentam Andrim Bērziņam.
Pēcpusdienā kongresa dalībniekiem būs iespēja iepazīties ar projektu vadītāju un izpildītāju ziņojumiem. Projektā nr. 3. “Valoda – nacionālās identitātes pamats” Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes profesors un Ventspils Augstskolas Lietišķās valodniecības centra vadošais pētnieks Dr. philol. Jānis Sīlis informēs par apakšprojektu „Sociolingvistiskās situācijas pētījumi Kurzemē” – tas būs ziņojums par latviešu valodas kā dzimtās valodas pētījumiem mūsdienu Ventspilī, kurā tiks aplūkots literārās valodas un dialekta lietošanas īpatnību sociolingvistiskais aspekts.
Ziņojumā secināts, ka lībiskā dialekta Kurzemes dziļās jeb tāmnieku izloksnes Ventspilī un citās Ziemeļkurzemes pilsētās ir substrāta efekta rezultāts, kas izveidojies latviešu literārās valodas un pagātnē eksistējušās lībiešu valodas mijiedarbības rezultātā. Koda (resp., literārās valodas un dialekta) maiņa izpaužas literārās latviešu valodas un tāmnieku izlokšņu mijiedarbībā, kad literārā valoda tiek lietota oficiālās situācijās, bet izloksne – neoficiālā saziņā. Referents izvirza hipotēzi, ka a) šīs tīri ģeogrāfiskās un vēsturiskās izloksnes funkcionēšanas sfēra pamazām sašaurinās un b) tā pamazām pārtop par sociolektu.
Hipotēzes validitātes (ticamības) apstiprināšanai tika izveidota sociolingvistiska aptaujas anketa, kuras mērķis bija noteikt abu valodas variantu nominālās un reālās sociolingvistiskās funkcijas. Rezultātu analīze pierādīja hipotēzes validitāti.
Komentāri (0)