Labklājības ministrija (LM) piedāvā ieviest 100 latu pabalstu no bērna gada līdz pusotra gada vecumam tiem jaunajiem vecākiem, kuri strādā, mācās vai ir reģistrējušies kā bezdarbnieki.

Kā žurnālistiem norādīja labklājības ministre Ilze Viņķele, tas nozīmētu, ka vecāki no bērna piedzimšanas līdz pusotra gada vecumam saņemtu divu veidu pabalstus.

Līdz bērna viena gada vecumam sociāli neapdrošināti vecāki kā līdz šim saņemtu bērnu kopšanas pabalstu, bet palielinātā 120 latu apmērā līdzšinējo 100 latu vietā, un klāt nāktu jauns nosacījums, ka šī pabalsta saņemšanas laikā drīkst strādāt. Arī sociāli apdrošināti vecāki varētu saņemt šo pabalstu vai arī izvēlēties jau šobrīd viņiem piedāvāto iespēju - vecāku pabalstu 70% apmērā no algas.

Arī no bērna gada līdz pusotra gada vecumam visiem vecākiem pienākošos jeb universālo bērna kopšanas pabalstu LM rosina palielināt no 100 līdz 120 latiem, un vienlaikus piedāvā iespēju saņemt papildus 100 latu pabalstu, ja pabalsta saņēmējs strādā, mācās vai ir reģistrējies Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA).

Lai saņemtu 100 latu pabalstu, pietiks, ja saņēmējs strādās kaut dažas stundas nedēļā, sacīja ministre.

Viņa arī skaidroja, ka ar LM risinājuma īstenošanu nākamajā gadā tiktu ievēroti nevienlīdzības mazināšanas principi, nebūtu jāceļ sociālā nodokļa likme un jaunie vecāki, ja to vēlētos, varētu iesaistīties darba tirgū vai mācībās.

Tikmēr tā dēvētajā demogrāfijas ultimātā iekļautais piedāvājums pagarināt sociāli apdrošinātajiem vecākiem pienākošos vecāku pabalsta izmaksu līdz bērna pusotra gada vecumam visvairāk ietekmētu tieši turīgāko ģimeņu ienākumus, un, lai to īstenotu, valstij būtu jāceļ sociālā nodokļa likme.

Papildu finansējumu 18 miljonu latu apmērā minimālā vecāku un bērnu kopšanas pabalsta palielināšanai LM jau ir pieprasījusi, iesniedzot jaunās politikas iniciatīvas nākamajam gadam, skaidroja ministre. "Tas nozīmē, ka pilnīgi noteikti tas pabalsts, kas šogad tika dubultots un ko saņem vecāki no bērna piedzimšanas brīža līdz gada vecumam, tiks palielināts arī nākamgad. Jautājums ir par soli, kādā tas tiks izdarīts," viņa piebilda.

"Reizēm forma aizēno saturu un mēs aizmirstam, ka mūsu mērķis ir atbalsta palielināšana ģimenēm ar bērniem. Ultimāti ir kara laika termins, kas miera laikā liecina par vājumu un argumentu trūkumu, nevis efektīvākā risinājuma meklēšanu," noslēgumā sacīja Viņķele.

LETA

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: