Nav cilvēka – nav problēmas. Ciniski, taču precīzi. Stāsts par Rasmu Tenni, kuru novembrī no mājām padzina bijusī vedekla skolotāja, jāpabeidz tieši ar šo teicienu.
Rasmas tante mūža mājās
0Pagājušajā mēnesī, 20. aprīlī, Rasmas kundze aizgāja viņsaulē.
Pēdējos mūža brīžus sieviete tomēr pavadījusi savā namiņā, taču tiesas process par pilntiesīgu atgriešanos vēl turpinājies. Līdz redakcijai vēl aprīlī nonāca ziņas par to, ka arī atgriešanās bijusi pilna dažādu negāciju, taču – ko nu vairs par to...
Sociālā dienesta sociālās darbinieces Dzintras Bendrates redzes laukā Rasmas kundze nonāca, sākoties ar viņu saistītajiem notikumiem pērnā gada novembrī decembrī. Kad sirmā sieviete nonāca uz ielas ar to, kas mugurā un rokas somiņā, Sociālais dienests piedāvājis viņai pagaidu uzturēšanos pansionātā Selga. Taču Tenne atteikusies, laikam baidījusies, ka tad atgriešanās pirms 40 gadiem kopā ar vīru celtajā mājiņā nebūs. Aukstās ziemas dienas pavadījusi uz ielas, naktis – patversmē. Kad saasinājušās veselības problēmas, mēnesi nogulējusi paliatīvās aprūpes nodaļā.
Tomēr slimība bijusi pārāka. Sociālā darbiniece spriež, ka uz veselību noteikti iespaidu atstājis pēdējā gadā pārdzīvotais...
Lai Rasmas kundzei vieglas smiltis. Bet dzīvajiem sava nasta – gan labie, gan sliktie darbi – jānes tālāk.
Komentāri (0)