Izglītības pārvalde: Vecākiem nav pienākums pirkt darba burtnīcas

Vēl jo vairāk - ir zināms, ka nesen Saeima atbalstīja ieceri atslogot vecākus no mācību līdzekļu iegādes, tas nozīme - no šī gada 1. septembra bez maksas nodrošināt visus skolēnus ar mācību grāmatām un darba burtnīcām. Situāciju skaidro Ventspils izglītības pārvalde.

„Saeima pieņēma grozījumus Izglītības likumā, kas nosaka, ka valstij jāfinansē mācību literatūras, tostarp mācību grāmatu un tām pielīdzināto darba burtnīcu, iegādi,” skaidro Ventspils izglītības pārvaldes vadītājs Aldis Slavinskis. „Tas nozīme, ja darba burtnīca ir paredzēta kā mācību grāmatas komplekts, tad to iegādi finansē valsts. Valsts budžeta finansējums attiecas uz darba burtnīcām svešvalodās un sociālajās zinībās. Sekos MK attiecīgie precizējošie noteikumi par darba burtnīcām, vai tos paspēs pieņemt jau septembra sākumā, redzēsim. Pašlaik valsts piešķirtais finansējums ir 6.28 lati uz vienu skolēnu gadā, proporcionāli lielāku daļu nepieciešamās summas mācību grāmatu iegādei piešķir Ventspils pašvaldība – gandrīz 40 000 latu. Ventspils Izglītības pārvalde informē, ka vecākiem nav pienākums pirkt darba burtnīcas. Ventspils skolām ir tehniskās iespējas risināt uzdevumus, kas atrodas darba burtnīcās, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas (piem. ar projektora palīdzību, interaktīvo tāfeli), kā arī ir papildu materiāli, kas pieejami internetā. Vecāki var pirkt darba burtnīcas tikai pēc brīvprātības principa.

Saskaitot naudas līdzekļus, kas jāiegulda pašvaldībai darba burtnīcu iegādei, tad pašvaldībai izdevīgāk sanāk iegādāties modernās iekārtas, kas būs izmantojamas daudz lietderīgāk. Ventspilī laikā posmā no 2013. līdz 2015. gadam tiks realizēta Rīcības programma "Mācīšanās kvalitātes uzlabošanas sistēmas izveide Ventspils pilsētas vispārizglītojošajās skolās 2013 – 2015". Rīcības programmai 2013. gadā pašvaldības finansējums ir Ls 205 607. Šajos izdevumos ietilpst ne tikai multimediju aprīkojums vispārizglītojošajās skolās (32 video projektori un ekrāni, 16 datu kameras) informāciju un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) infrastruktūras izveidei skolu 32 mācību kabinetos, bet arī tālākizglītības semināri pedagogiem par IKT izmantošanas iespējām konkrētajos mācību priekšmetos, kā arī programmatūras un elektronisko mācību materiālu iegāde. Ventspils pašvaldība plāno šādā apjomā turpināt ieguldīt skolu infrastruktūras attīstībā un pedagogu darba efektivitātes paaugstināšanā arī 2014. un 2015. gadā (aptuvenais pašvaldības ieguldījums ir Ls 200 000 katru gadu).

Kā radās darba burtnīca un ieteikums skolotājiem

„Pirmās darba burtnīcas Latvijā savulaik radās laikā, kad esošās grāmatas vairs nespēja nodrošināt atbilstošu metodisko pieeju un visus uzdevumus, kādi skolotājiem bija nepieciešami. Arī tehnoloģiju iespējas mācību procesā vēl tika izmantotas minimāli, tāpēc ātrākais un ērtākais veids bija sagatavot darba/aktivitāšu burtnīcas, kas papildina esošo grāmatu. Darba burtnīcas bija arī jauna iespēja, kā skolēni varēja vairāk uzdevumu paveikt vienas stundas laikā (piemērām, latviešu valodā nebija vienmēr jāpārraksta teksts, lai svītriņu vietā ievietotu pareizos vārdus),” skaidro Zane Matesoviča, Ventspils Izglītības pārvaldes vadītāja vietniece. „Jautājums, vai arī joprojām visos mācību priekšmetos cieši jāturas pie darba burtnīcām kā veida, kas nodrošina skolēnu aktivitāti stundās?”

Pašreiz saskaņā ar MK noteikumiem Nr.252, kas nosaka kārtību, kādā izvērtē un apstiprina mācību literatūras atbilstību pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības valsts standartam, ir noteikts, ka mācību literatūra ir saturiski un metodiski vienots mācību literatūras izdevumu komplekts, ko veido mācību grāmata un metodiskais līdzeklis. Darba burtnīcas ”var papildināt” komplektu, bet var arī nepapildināt. Tās nav obligātas. Te svarīgi piebilst, ka arī grāmatas nav obligātas, Izglītības un zinātnes ministrija tikai izvērtē konkrētu mācību līdzekļu atbilstību, nosakot, ka tās var izmantot mācību procesā. Galīgo izvēli izdara skola un skolotājs.

Savukārt skolotājiem Zane Matesoviča, kurai pašai ir skolotājas un mācību līdzekļu autores pieredze, iesaka ļoti nopietni pārdomāt un izvērtēt mācību literatūras klāstu, kas viņiem ir pieejams, un padomāt, vai tiešām mācību procesā darba burtnīcas ir tik svarīgas un nepieciešamas. „XXI gadsimtā ir daudz efektīvu veidu, kā strādāt klasē, un grāmata ar darba burtnīcu nav vienīgais līdzeklis, ko izmanto darbā ar bērniem. Es zinu, ka jau tagad ir daudz skolotāju, kuri inovatīvi izmanto tehnoloģijas mācību procesā. Lai nodrošinātu to, kas konkrētajiem skolēniem visvairāk nepieciešams, skolotāji veido savus mācību materiālus, aktīvi izmanto interneta resursus. Tā dzīlēs ir ļoti daudz brīvas pieejas materiālu skolotājiem – internetā pedagogi dāsni dalās ar savu pieredzi. 21.gs. skolēni ir pavisam citādāki, viņi vēlas būt aktīvi mācību procesa dalībnieki, nojaukt robežas starp tradicionālajiem mācību priekšmetiem un izmantot tehnoloģijas, kur vien tas ir iespējams, un tad ar grāmatu un darba burtnīcu vien īsti nepietiek. Protams, tas viss no skolotājiem prasa papildu darbu, tāpēc vieglāk un, iespējams, arī drošāk ir iet pa zināmo metodisko ceļu, izmantojot jau gatavu grāmatu un darba burtnīcu,” uzskata Zane Matesoviča.