Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") saistībā ar tiesvedību Anglijas tiesā cer no prasītājiem saņemt tiesāšanās izdevumu un zaudējumu kompensāciju vairāku simtu tūkstošu sterliņu mārciņu apmērā.

Kā šodien preses konferencē informēja Lembergs, lēmumam par kompensācijas apmēru vajadzētu būt zināmam aptuveni desmit dienu laikā pēc 19. jūnija, kad Anglijas un Velsas Apelācijas tiesa noraidīja "Antonio Gramsci Shipping Corporation" un 29 citu AS "Latvijas kuģniecība" (LK) meitassabiedrību iesniegto apelācijas sūdzību strīdā ar Lembergu par frakts līgumu, atkārtoti apstiprinot, ka pret viņu celtā prasība ir nepamatota un izbeidzama Anglijas tiesas jurisdikcijas neesamības dēļ.

"Pirmās instances tiesā es uzvarēju kompāniju "Vitol" šajā prasībā, viņi tiesas lēmumu pārsūdzēja apelācijas instances tiesā, un apelācijas instances tiesa arī viņu apelācijas sūdzību noraidīja. Jāsaka, ka tiesa bija plānota divas dienas, bet notika dažas stundas.

Apelācijas instances tiesa trīs tiesnešu sastāvā pēc tam, kad bija noklausījusies prasītāju argumentus, noklausīšanos pārtrauca, jo uzskatīja par bezjēdzīgu tērēt laiku un klausīties vēl manus advokātus. Tiesa uzreiz turpat tiesas zālē pieņēma lēmumu, ka apelācijas sūdzība tiek noraidīta. Tas, protams, prasītājam bija milzīgs šoks, jo viņi domāja, ka divas dienas varēs skalot smadzenes tiesnešiem, bet no tā nekas neiznāca," norādīja Lembergs.

"Tagad es gaidu Anglijas tiesas lēmumu, cik liela kompensācija "Vitol" man jāmaksā. Es ceru uz vairākiem simtiem tūkstošu sterliņu mārciņu," atzina Lembergs, atgādinot, ka 2012. gada 31. jūlijā pēc pirmās instances tiesas lēmuma Anglijas tiesa uzlika par pienākumu prasītājiem atlīdzināt Lemberga tiesāšanās izdevumus 200 000 sterliņu mārciņu (aptuveni 165 200 latu) apmērā. "Es ceru, ka tagad vajadzētu būt vairāk," atzina Lembergs.

"Mani advokāti domā, ka kasācijas sūdzību prasītājam neatļaus iesniegt, jo tur vajag Anglijas tiesas atļauju," piebilda Lembergs.

Kā ziņots, 19. jūnijā, Anglijas un Velsas Apelācijas tiesa noraidījusi "Antonio Gramsci Shipping Corporation" un 29 citu AS "Latvijas kuģniecība" (LK) meitassabiedrību iesniegto apelācijas sūdzību strīdā ar Ventspils mēru Lembergu par frakts līgumu, atkārtoti apstiprinot, ka pret viņu celtā prasība ir nepamatota un izbeidzama Anglijas tiesas jurisdikcijas neesamības dēļ, sacīja Lemberga advokāte Vineta Čukste.

Pērn 12. jūlijā Anglijas un Velsas Augstās tiesas Karalienes sēdekļa Komerctiesa jau apmierināja Lemberga pieteikumu par jurisdikcijas apstrīdēšanu. LK meitassabiedrības plašsaziņas līdzekļos noliedza šo panākumu un iesniedza apelācijas sūdzību Anglijas Apelācijas tiesā.

Advokāte pauda viedokli, ka prasītāju iespējas iesniegt kasācijas sūdzību par šo tiesas lēmumu ir ļoti apšaubāmas, jo apelācijas instances tiesas lēmums ir stingrs un viennozīmīgs - ar visu trīs tiesnešu vienbalsīgu lēmumu tas tika pieņemts negaidīti īsā laikā, jo tiesas sēde plānoto divu dienu vietā aizņēma tikai pāris stundas, turklāt uzklausot tikai prasītāju puses advokātus.

"Tāpēc ir sagaidāms, ka jau tuvākajā laikā Anglijas Apelācijas tiesa atcels arī prettiesisko iesaldēšanas rīkojumu, kas šīs lietas laikā tika pieņemts attiecībā uz Lemberga aktīviem. Šāds tiesas lēmums varētu būt īpaši pamatots ar faktu, ka prasītāju apelācijas sūdzība bija bezcerīga un tika izmantota tikai kā līdzeklis, lai gandrīz gadu paturētu spēkā prettiesisko Lemberga aktīvu iesaldēšanas rīkojumu," izteicās Čukste.

Viņa papildināja, ka prasītājiem būs pienākums atlīdzināt Lembergam tiesāšanās izdevumus un zaudējumus, kas viņam radušies no nelikumīgā iesaldēšanas rīkojuma un citām prasītāju prettiesiskajām darbībām. Anglijas pirmās instances tiesa pērn 31. jūlijā jau uzlika prasītājiem par pienākumu atlīdzināt Lemberga tiesāšanās izdevumus 200 000 angļu sterliņu mārciņu (aptuveni 165 200 latu) apmērā. Apelācijas instances noteiktā atlīdzināmo tiesāšanās izdevumu summa varētu būt daudz augstāka.

2011. gada pavasarī Anglijas Augstā tiesa pieņēma lēmumu par iesaldēšanas rīkojumu pret Lemberga aktīviem, pamatojoties uz LK 30 meitassabiedrību celto prasību par "it kā prettiesisko frakts līgumu slēgšanu". Iesaldēšanas rīkojums tika pieņemts, neanalizējot, vai Anglijas tiesai vispār ir jurisdikcija pār atbildētāju, Latvijas pilsoni, tāpēc Lembergs iesniedza pieteikumu par jurisdikcijas apstrīdēšanu un iesaldēšanas rīkojuma atcelšanu.

Pamatojoties uz iesniegtajiem pierādījumiem, Londonas Augstā tiesa LK atkarīgo sabiedrību tiesvedības procesā pret Lembergu atzinusi prasības faktisko stiprumu un pārliecinošu argumentu esamību, taču, neskatoties uz to, Apelācijas Tiesa šo prasību noraidījusi, pamatojoties uz procesuāli juridisku niansi, norādīja LK valdes priekšsēdētājs Saimons Bleids.

LK ir iesniegusi kasācijas sūdzību Augstākajā tiesā par minēto Apelācijas tiesas lēmumu. Iesaldēšanas rīkojums attiecībā uz Lemberga īpašumiem visā pasaulē, ieskaitot tos, kas pieder viņa bērniem, paliek spēkā, un LK ir pieprasījusi iesaldēšanas rīkojuma turpmāko spēkā esamību līdz brīdim, kad minētie jautājumi būs pilnībā atrisināti, skaidro Bleids.

Minētais Apelācijas Tiesas lēmums attiecas tikai uz prasību, ko iesniedzis LK kā prasītājs. Lembergs turpina būt atbildētājs Londonas tiesvedībā, ko pret viņu ierosinājuši citi atbildētāji, kas ir komercsabiedrības. Šajā aspektā Anglijas tiesa jau ir atzinusi jurisdikciju attiecībā uz Lembergu, un viņam vairs nav apelācijas tiesību. Pašreiz komercsabiedrības jau ir ieguvušas iesaldēšanas rīkojumu attiecībā uz Lemberga īpašumiem visā pasaulē, lai nodrošinātu savu prasību.

Šajā lietā tiek uzturēta prasība, ka Lembergam un citām privātpersonām, kuras ir identificētas kā iesaistītas sazvērestībā ar mērķi izkrāpt līdzekļus no LK, ir jāatmaksā pilna summa, kas var tikt piedzīta no tiem saskaņā ar tiesas spriedumu. Lembergs turpinās būt atbildētājs LK tiesvedībā Londonā kā iespējamais līdzvainīgais prettiesiskajās darbībās. Saskaņā ar esošajiem pierādījumiem Lembergs, viņa ģimene un sabiedrotie, iespējams, ir galvenie labuma guvēji no darbībām, kas radījuši uzņēmuma zaudējumus saistībā ar nelikumīgajām kuģu frakts shēmām un citām darbībām, kuru rezultātā aizplūdusi nauda un citi aktīvi no LK un tās akcionāriem, tajā skaitā Latvijas valsts. LK vēlas atgūt tai izkrāptos finanšu līdzekļus 135 miljonu ASV dolāru (66,69 miljonu latu) apjomā.

Kā ziņots, 2011. gada 20. aprīlī Anglijas tiesa nolēma, ka Lembergam līdz turpmākam tiesas rīkojumam ir aizliegts jebkādus savus aktīvus ar vērtību līdz 135 miljoniem ASV dolāru izvest no Anglijas vai Velsas, jebkādā veidā no tiem atbrīvoties, rīkoties ar tiem vai samazināt to vērtību.

Iesaldēšanas arests attiecas uz visiem Lemberga aktīviem neatkarīgi no tā, vai aktīvi ir vai nav uz viņa paša vārda, un neatkarīgi no tā, vai aktīvi ir atsevišķs īpašums vai kopīpašums. Tiesas rīkojuma izpratnē aktīvi ietver jebkuru aktīvu, no kura personai ir tieša vai netieša vara atbrīvoties vai vara rīkoties ar to tā, it kā tas šai personai piederētu.

Pirms pieņemt galīgo nolēmumu šajā lietā, Augstākās tiesas (AT) Senāts uzdos jautājumus Eiropas Savienības (ES) Tiesai. Kā toreiz informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, saskaņā ar Senāta lēmumu ES Tiesai tiks uzdots jautājums: "Vai Brisele I regulas 34.panta 1.punkts ir interpretējams tādējādi, ka ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanas procedūras ietvaros pamatlietā neiesaistītu personu tiesību aizskārums var būt par pamatu Brisele I regulas 34.panta 1.punktā paredzētās sabiedriskās kārtības klauzulas piemērošanai un ārvalsts nolēmuma atzīšanas noraidīšanai daļā, kas attiecas uz pamatlietā neiesaistītu personu?".

Briseles I regulas par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 34.panta 1.punkts paredz, ka citā dalībvalstī pieņemtu spriedumu neatzīst, "ja šāda atzīšana ir klaji pretrunā tās dalībvalsts sabiedriskajai kārtībai, kurā atzīšana prasīta". Līdz ar lēmumu vērsties ES Tiesā kasācijas tiesvedība Lemberga aktīvu iesaldēšanas lietā ir apturēta līdz ES Tiesas nolēmuma spēkā stāšanās brīdim. Senāta lēmums nav pārsūdzams.

Jau ziņots, ka atšķirībā no Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Rīgas apgabaltiesa pērn vasarā savā lēmumā precīzi uzskaitīja mantu, uz kuru attiecas aktīvu iesaldēšana, toreiz pastāstīja vairāku prasītāju statusā esošo ārvalstu kompāniju advokāts Grūbe.

Tādā veidā apgabaltiesa, tāpat kā Vidzemes priekšpilsētas tiesa, nolēma atzīt un

izpildīt Latvijā Anglijas tiesas 2011. gada 20. aprīļa iesaldēšanas rīkojumu pret atbildētāju Lembergu daļā, ar kuru Ventspils mēram aizliegts atsavināt vai veikt darījumus, kas samazina vērtību viņam piederošajai Latvijā reģistrētajai vai Latvijā esošajai mantai ar kopējo vērtību līdz 135 miljoniem ASV dolāru.

LETA

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: