Nespējot vienoties par to, kur rast finansējumu, lai izpildītu vēlētājiem doto solījumu par mikrouzņēmuma nodokļa likmes mazināšanu, valdība atliek lēmumu šajā jautājumuā uz nākamo nedēļu.

Pēc vairāk nekā stundu garas diskusijas valdība vienojās, ka uz nedēļu atliek jautājuma izskatīšanu par risinājumiem mikrouzņēmumu režīma finansēšanai.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) valdības sēdē aicināja uz mikrouzņēmumu režīmu paskatīties arī no pozitīvajiem aspektiem, piemēram, kopš 2010.gada, kad sākās mikrouzņēmumu režīms, bezdarba līmenis Latvijā no 19,5% saruka līdz 10,9% pagājušajā gadā. Tāpat 52 000 nodarbināto, kas iesaistīti mikrouzņēmumu režīmā, iepriekš vispār nebija nodarbināti. Ekonomikas ministre aicināja 9% mikrouzņēmuma nodokļa likmi noteikt uz trim gadiem, pēc tam paceļot līdz 12%.

 

Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāre Baiba Bāne piekrita ekonomikas ministrei, ka mikrouzņēmumu režīms krīzes periodā radīja pozitīvu efektu uz atsevišķu strādājošo kategorijām, taču ilgtermiņā pašreizējais mikrouzņēmumu režīms, pēc Bānes teiktā, ir "toksisks" kopējai ekonomikas attīstībai.

 

Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš aicināja precizēt FM informatīvo ziņojumu, iekļaujot arī mikrouzņēmumu režīma pozitīvos aspektus. Viņš piebilda, ka, piemēram, mikrouzņēmumu režīms ir palīdzējis mazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru.

 

LTRK vadītājs arī pieļāva, ka, iespējams, daļa uzņēmēju mikrouzņēmumu režīmu izmanto, lai optimizētu nodokļus, taču lielākā daļa to neizmanto. "Ja FM saka, ka mikrouzņēmumu režīms ir toksisks, tad es varu teikt, ka toksiska ir FM vēlme apkarot mazo biznesu," uzsvēra Endziņš.

 

Lai saglabātu mikrouzņēmumu režīmu, šogad nepieciešami pieci miljoni eiro, ko ekonomikas ministre rosināja rast programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", taču FM šo priekšlikumu noraidīja, atzīstot, ka jau patlaban šajā programmā ir daudz pieprasījumu.

 

Ja Saeima izšķirtos par kādu no piedāvātajiem variantiem, ņemot vērā, ka pašreiz iesniegtais likumprojekts neatrisina sociālā nodrošinājuma riska problēmu, pēc FM domām, optimālais risinājums būtu veikt grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, nosakot 2015.gadam 9% mikrouzņēmumu nodokļa likmi visam mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 100 000 eiro.

 

Ja līdz 2016.gada budžetu pavadošo likumprojektu iesniegšanas termiņam risinājums netiks rasts, jāveic atkārtoti grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas ar 2016.gadu paredz piemērot 9% likmi apgrozījumam līdz 7000 eiro. Savukārt apgrozījumam no 7000,01 eiro līdz

 

Jau ziņots, ka Saeima pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja likumprojektu, kas paredz piemērot mikrouzņēmuma nodokļa likmi 9% apmērā uzņēmuma pirmajos trīs darbības gados.

 

Savukārt Finanšu ministrija (FM) paziņoja, ka pašreizējais mikrouzņēmumu nodokļa režīms rada nopietnus draudus valsts sociālā budžeta ilgtspējai, tāpēc risinājums ir pakāpeniska minimālā valsts sociālās apdrošināšanas obligātā maksājuma ieviešana.

Ministrijā uzskata, ka spēkā esošais mikrouzņēmumu nodokļa režīms nav ilgtspējīgs un likumprojektā ietvertās normas neatrisina Mikrouzņēmumu nodokļa likuma darbības laikā konstatēto galveno problemātiku - tas nenodrošina pietiekamas sociālās iemaksas nodokļa maksātājiem. Tādēļ šai situācijai jārod optimālākais risinājums, uzskata FM.

 

LETA

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: