Saeimas vakar galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā par ostām novedīs pie tā, ka jau nākamgad ostas varētu būt spiestas pacelt ostu nodevas, tādējādi sadārdzinot transporta koridoru, savas prognozes izteica Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs, Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij").
Grozījumi paredz Rīgas brīvostas pārvaldei, Ventspils brīvostas pārvaldei un Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei valsts pamatbudžetā ieskaitīt maksājumus par valsts stratēģiskās infrastruktūras izmantošanu.
Ventspils brīvostas pārvalde līdz šim 20 gadus ir rēķinājusies ar valsts ostu politikas stabilitāti un, izejot no šī pieņēmuma, plānojusi ostas infrastruktūras attīstību. Investīcijas ir veiktas, piesaistot Eiropas Savienības līdzekļus, kā arī kredītresursus. "Kredīti ir jāatdod. Sakarā ar Saeimas pēkšņo lēmumu iekasēt nodokli par publiskās infrastruktūras izmantošanu veidojas līdzekļu deficīts. No tā izriet, ka tad, ja nepalielināsies kravu apgrozījums, un prognozes liecina, ka tas nepalielināsies, bet gan samazināsies, diemžēl būs jāpalielina ostu nodevas, kas sadārdzinās transporta koridoru," prognozēja Lembergs.
Tāpat ostām var nākties samazināt investīcijas ostu infrastruktūras attīstībā, un tas apgrūtinās ostu konkurētspēju.
Ventspils mērs norādīja, ka aizvien pieaug Ustjlugas ostas nozīme, - tā spēs apkalpot tikpat daudz kravu, cik visas Baltijas valstu ostas kopā. "Saeimas lēmums ir ļoti izdevīgs Sanktpēterburgai, Primorskai, Ustjlugai, Kaļiņingradai, Tallinai un Klaipēdai," norādīja Lembergs.
Kā ziņots, Saeimas vakar pieņemtie likuma grozījumi nosaka, ka ostu pārvaldes valsts pamatbudžetā ieskaitīs tādu pašu maksājumu kā jau patlaban tiek iemaksāts pašvaldību speciālajā budžetā, proti, 10% no tonnāžas, kanāla, mazo kuģu, enkura un kravas maksām.
Ekonomikas ministrija (EM), kas izstrādāja šo piedāvājumu, iepriekš norādīja, ka Latvijā darbojas trīs lielās ostas - Ventspils, Rīgas un Liepājas -, kuru īpatsvars kopējā kravu apgrozījumā 2012. gadā bija 98,19%. Šīm ostām lietošanā ir nodota stratēģiska publiska infrastruktūra, par kuras izmantošanu ostas iekasē samaksu no ostas klientiem, bet par ieņēmumiem, kas gūti no šīs infrastruktūras izmantošanas un citām ostu pārvaldes darbībām, neveic ieskaitījumus vai cita veida norēķinus valsts budžetā.
LETA
Komentāri (0)