Latvijas Ostu asociācija jauno Satiksmes ministrijas (SM) priekšlikumu ostām piemērot tā saucamo peļņas nodokli vērtē optimistiskāk un pieļauj, ka tā ieviešana ļaus saglabāt ostu konkurētspēju, taču līdz finansistu atzinuma saņemšanai gala vērtējumu vēl nesniedz.

Kā biznesa portālam "Nozare.lv" norādīja asociācijas izpilddirektors Kārlis Leiškalns, jaunais priekšlikums ir saņemts tikai pirms stundas, tāpēc detalizētu vērtējumu nevar sniegt. Vienlaikus viņš uzsver, ka nozares ministrijas atšķirībā no Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikums "noteikti balstās uz ekspertīzi un izsvērts un pārdomāts, lai neatstātu ostas bez finanšu plūsmas un ļautu tām atmaksāt saņemtos kredītus".

Kā norāda Leiškalns, ja tiktu ieviests EM priekšlikums, ostām būtu jāiet uz banku, jāņem kredīts un attiecīgie līdzekļi jāieskaita valsts budžetā.

Finansisti gan vēl izvērtēšot SM priekšlikuma ekonomisko efektu, vai tā ieviešana neatstās negatīvu efektu uz ostu saistībām. Viņš uzskata, ka Saeimai būtu jāņem vērā nozares ministrijas viedoklis un deputātiem jāpieņem racionālākais priekšlikums, kas ļauj saglabāt ostu konkurētspēju un biznesu.

Leiškalns informēja, ka Saeimā priekšlikumi grozījumiem "Likumā par ostām" tiks skatīti nākamnedēļ un viņam esot informācija, ka arī deputāti gatavo priekšlikumus grozījumiem likumā, jo "EM priekšlikumus neatbalsta ne nozare, ne nozares asociācija, ne arodbiedrības, ne Darba devēju konfederācija".

SM piedāvās jaunu ostu maksas iekasēšanas priekšlikumu, jo to neapmierina līdzšinējais EM piedāvātais variants un tā kategoriski iebilst pret tā ieviešanu, šodien Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē paziņoja satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Ministrijas priekšlikums paredz ostām no 2015. gada ieskaitīt valsts un pašvaldības budžetā starpību starp ostas ienākumiem un izdevumiem, no kuras atskaitītas investīcijas ostu darbības nodrošināšanai un attīstībai. Šajā gadījumā maksas ieviešanai nebūtu negatīva ietekme uz ostu tarifu un pašvaldību un valsts ostu valdes locekļi būtu ieinteresēti maksimizēt ostu peļņu.

Kā ziņots, valdība 1. oktobrī nolēma, ka Rīgas brīvostas pārvaldei, Ventspils brīvostas pārvaldei un Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei valsts pamatbudžetā būs jāieskaita maksājums par valsts stratēģiskās infrastruktūras izmantošanu.

Līdz ar to ostu pārvaldes valsts pamatbudžetā ieskaitīs tādu pašu maksājumu kā pašvaldības speciālajā budžetā, proti, 10% no tonnāžas, kanāla, mazo kuģu, enkura un kravas maksām.

EM norāda, ka Latvijā darbojas trīs lielās ostas - Ventspils, Rīgas un Liepājas -, kuru īpatsvars kopējā kravu apgrozījumā 2012. gadā bija 98,19%. Šīm ostām lietošanā ir nodota stratēģiska publiska infrastruktūra, par kuras izmantošanu ostas iekasē samaksu no ostas klientiem, bet par ieņēmumiem, kas gūti no šīs infrastruktūras izmantošanas un citām ostu pārvaldes darbībām, neveic ieskaitījumus vai cita veida norēķinus valsts budžetā.

Pret grozījumiem likumā iebilda satiksmes ministrs Matīss.

Grozījumi "Likumā par ostām" vēl jāskata Saeimā.

LETA

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: