Presē nopludinātā informācija par holdingkompānijas Ventspils nafta (VN) iespējamo pārdošanu austriešu miljardierim, tiek vērtēta pretrunīgi.

 Laikraksts Diena vēsta, ka jūnija beigās teju ar visiem pašreizējiem VN akcionāriem esot parakstīts nodomu protokols par holdingkompānijas akciju pārdošanu austriešu miljardierim Martinam Šlafam. Neoficiālu avotu sniegtā informācija liecina, ka austrieši holdingu tālāk notirgošot Krievijas naftas vai gāzes kompānijām.

Sazvanītā VN preses sekretāre Zane Bojāre stāsta, ka kompānijas vadība šobrīd ir atvaļinājumā un atrodas ārvalstīs, tādēļ oficiāls komentārs par to varētu būt sagaidāms ne ātrāk, kā nedēļas beigās.

Tikmēr VN padomes loceklis Edgars Jansons Ventas Balsij pauž uzskatu, ka šādi paziņojumi ir apzināts triks, lai piesaistītu uzmanību: «Tas izskatās pēc vētras sacelšanas ūdens glāzē». Jansons uzsver, ka VN padomes dienas kārtībā šāda akciju pārdošanas jautājuma šobrīd nav. Un viņa rīcībā arī nav informācijas, ka VN pārdošana tiktu skatīta valdē. Jansons gan pieļauj, ka kādas personas zina kaut ko vairāk, nekā VN padome. Taču viņš uzskata, ka runāt visu akcionāru vārdā ir nepareizi. Katrā ziņā Jansons nav bijis klāt pie šādu vienošanos protokolu slēgšanas. Arī Ventspils uzņēmēja Olafa Berķa rīcībā nav informācijas par šādu vienošanos protokolu esamību.

Tomēr par Austrijas miljardiera Martina Šlafa interesēm varētu liecināt fakts, ka viņa dēls Deivids Šlafs un vēl viens viņa pārstāvis Maiks Hasons pirms nepilna mēneša ievēlēti VN padomē. Šlafa preses pārstāvis aģentūrai BNS toreiz sacīja, ka viņu ievēlēšana VN padomē atspoguļo Šlafa ģimenes fonda MS-Privatstiftung intereses šajā kompānijā. Taču vienošanās par konfidencialitāti liedz atbildēt uz jautājumiem par pašreizējām vai nākotnes īpašumtiesībām attiecībā uz VN akcijām.

Neoficiālie avoti norāda, ka austrieši darījumā piedalīšoties kā starpnieki, kas uzpirks gandrīz visas VN akcijas no aptuveni 11 akcionāriem, tai skaitā lielākajiem - Vitol un Latvijas naftas tranzītu. Austriešiem esot liela pieredze pirkt grūtus aktīvus, tos iztīrīt, sakārtot un pārdot gala pircējam. Jebkurā gadījumā tādā stāvoklī, kāda VN ir šobrīd, neviens tai netuvosies. Holdingkompānija jāsaved kārtībā, jo tā cietusi akcionāru cīņu dēļ. Arī bizness šobrīd tik labi neiet, piemēram, Latvijas Kuģniecība gada pirmajā ceturksnī strādāja ar vairāk nekā sešu miljonu latu zaudējumiem, bet VN holdings šajā laika posmā nopelnījis 300 tūkstošus latu iepretim pērn attiecīgajā laikā gūtajai četru miljonu latu peļņai. VN iespējamie pircēji neoficiāli tiek minēti Krievijas gāzes milzis Gazprom, naftas vadu monopolkompānija Transņeft, kā arī Krievijas naftas kompānija Rusņeftj.

VN iespējamā pārdošana un tai sekojoša holdinga sakārtošana jeb reorganizācija skars arī daudzus ventspilniekus, jo VN meitasuzņēmumā Ventspils naftas termināls, strādā teju 400 darbinieki. VN holdinga meitasuzņēmums ir arī LatRosTrans, bet tā asociētie uzņēmumi - Latvijas kuģniecība (49,94%) un Futbola klubs Ventspils (21,25%).

Iespējamā pārdošanas cena: no 210 līdz 280 miljoniem latu.

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: