Ventspils brīvostas apsaimniekotā Ovīšu bāka ir neparasta navigācijas būve. Šodien tā pilda ne tikai tās primāro uzdevumu – palīdz jūras braucējiem orientēties un nospraust kursu jūrā – , bet arī vairākas papildu funkcijas.

Ovīšu bāka ir vēsturisks izziņas avots, relaksācijas vieta tūristiem un savas lieliskās akustikas dēļ – arī unikāla telpa mūzikai. Ovīšu bāka, kas atrodas Ventspils novada Tārgales pagastā, ir pati vecākā bāka Latvijā, kas joprojām darbojas. Par tās būvniecības laiku dažādos avotos lasāmas dažādas versijas. Skaidrību par to ievieš Ventspils brīvostas pārvaldes Kuģošanas atbalsta dienesta vecākais inženieris Aivars Beitāns. Pirmoreiz priekšlikumu šeit būvēt bāku 1805. gadā izteicis krievu inženieris Leontijs Spafarjevs, to pamatojot ar faktu, ka netālu no šīs vietas kuģi bieži iet bojā (šodien zināms, ka tie uzdūrās Ovīšu sēklim). Pēterburgas Admirāļu departaments lēmumu par Luzerortas bākas (tā sākotnēji tika dēvēta Ovīšu bāka) būvniecību pieņēma 1814. gadā, ko daudzviet uzskata par bākas būvniecības gadu. Taču faktiski tikai 1829. gadā Rīgas Biržas komiteja iesniegusi lūgumu Krievijas impērijas Finanšu ministrijai par līdzekļu piešķiršanu, bet būvniecība pabeigta 1844. gadā. Bez arhitektoniskiem grozījumiem bāka saglabājusies līdz mūsdienām.

Ovīšu bākā gaisma iedegas uz 3 sekundēm, un tad seko 4,5 sekunžu ilgs tumsas brīdis. Bākuguns redzama 15 jūras jūdzes tālu. Lai arī šodien navigācijā tiek izmantotas modernas tehnoloģijas un tādējādi bāku nozīme visā pasaulē ir mazinājusies, jūrniekiem bāku ugunis joprojām kalpo kā orientieris. Kā Ovīšu bākas uzraudzei Ivetai Bāderei pastāstījis kāds pieredzējis jūrnieks, viņš pēc Ovīšu bākas ugunīm allaž nospraudis kursu uz Irbes jūras šaurumu.

Bākas torņa augstums ir 37 m, bet augstums virs Baltijas jūras līmeņa – 38 m. Attālums no jūras gadu gaitā ir mainījies – bākas celtniecības laikā līdz jūrai bijis aptuveni 2 km, bet šodien līdz krasta līnijai ir vairs tikai 360 m.

Bākas iepriekšējais nosaukums – Liseres jeb Luzerortas zemesrags – pastāvēja līdz 1917. gadam. Zviedru valodā lysa nozīmē degt, bet ort – vieta, rags.

Tagad bāka galvenokārt kalpo kā tūrisma objekts. Bākas tehniskajā ēkā var iepazīties ar Latvijas bāku vēsturi un navigācijas lietu ekspozīciju, bet no bākas skatu torņa, kas atrodas 30 m augstumā, vērot jūru, liedagu un plašos Ventspils novada mežus.

Pēdējos gados Ovīšu bāka ieguvusi vēl vienu līdz šim neatklātu funkciju – izcilās akustikas dēļ tajā tiek rīkoti koncerti. Šajā vasarā akcijas Mana jūra laikā jūlijā bākā uzstājās mūziķis Jēkabs Nīmanis ar grupu Jakob Noiman Festival Band, bet nedēļu vēlāk – mūziķi Ēriks Loks, Kārlis Kazāks, Andris Grīnbergs un Juris Lanovojs.

Kampaņa Mana jūra Ovīšu bākā koncertus rīko jau četrus gadus. Kampaņas vadītāja Zane Ruģēna atklāj, ka viņa un pārējie akcijas organizatori ir ļoti iemīlējuši bāku, un visi mūziķi, kas šeit bijuši, augstu vērtē bākas unikālo akustiku un īpašo noskaņu. Lieliskās akustikas noslēpums, visticamāk, skaidrojams ar plašumu un bākas dubultcilindra konstrukciju (bāku veido akmens mūris 11,5 m diametrā, bet tās iekšpusē ir otrs tornis ar diametru 3,5 m). Šovasar bāka kalpoja arī kā izstāžu telpa – te bija apskatāmi Elīnas Alkas, kās arī Ievas, Annas un Mariannas Zariņu darbi.

Ovīšu bākas aktīvā sezona vēl turpinās. Šo sestdien plkst. 12 ar nelielu koncertu te viesosies Ventspils Centra sākumskolas zvanu ansamblis Saules zvani. Tā vadītājas Sandras Sproģes vērtējumā bākas akustiska ir tikpat lieliska kā Ķelnes katedrālē. Tāpēc nākamgad zvanu ansamblis te sola atgriezties ar plašāku programmu.

Ovīšu bākas uzraudze atceras, ka pirmo impulsu tam, ka bāka var būt vieta muzicēšanai, atstājusi kāda apmeklētāja vārdā Eigrima. Tā kā sieviete bija pastāstījusi, ka Rīgā dzied lībiešu ansamblī, bākas darbiniece mudinājusi viņu kaut ko nodziedāt, un atskanējusi lībiešu dziesma. Citā reizē kādai apmeklētājai līdzi bijusi kokle un blokflauta, un viņa izmēģinājusi, kā bākā skan šie instrumenti.

Šovasar bāka piedzīvoja vēl kādu skaistu mirkli – bākas skatu tornī kāds pāris no Rīgas reģistrēja laulību. Savukārt pagājušajā gadā cita pāra izpildījumā te notika bildināšana.

Šā gada septiņos mēnešos bāku un tās teritorijā esošo navigācijas lietu ekspozīciju apskatījuši gandrīz 3,5 tūkstoši cilvēku. Pērn visa gada laikā te pabija ap 4,5 tūkstošiem apmeklētāju, bet 2014. gadā – 3,5 tūkstoši cilvēku.

Punktiņš Latvijas kultūras kartē

Ēriks Loks, mūziķis:

  • Jau divus gadus rīkoju Ovīšu akustisko koncertu, un esmu to iecerējis kā gadskārtēju pasākumu. Ovīšu apkaimē ir vietvārds Īstie loki (tas ir mājvārds, bet pašas mājas vairs nav), un es arī esmu diezgan īsts Loks, tāpēc tā izvēle krita uz šo vietu. Man ļoti patīk jūra. Gribēju arī pielikt mazu punktiņu Latvijas kultūras kartē. Tā es kā dziesminieks uzstājos jau vairākus gadus un cenšos braukt arī uz tādām vietām, kur komerciālāk noskaņots cilvēks varbūt arī neaizbrauktu. 10. septembrī TV 24 plkst. 20.30 būs redzams Ovīšu koncerta ieraksts. Pagājušajā gadā es viens pats uzstājos, šogad jau biju sapulcinājis domubiedrus. Ovīšu bākas akustika ir vienkārši izcila. Nākošajā gadā gan kaut kas būs jādara citādi, jo diemžēl visi koncerta apmeklētāji netika iekšā. Visticamāk, mēģināšu ko izdomāt, lai kaut kas notiek bākā, bet plašāks koncerts – ārā. Es ceru, kamēr man vien būs veselība, katru gadu uztaisīšu tur koncertu.

Te varētu veikt skaņu ierakstus

Jēkabs Nīmanis, komponists un izpildītājs:

– Šīsvasaras pietura Ovīšos izvērtās jauka ne tikai tādēļ, ka bija interesanti uzspēlēt neierastā un skaistā vietā patiešām ieinteresētiem un atsaucīgiem klausītājiem, bet arī varēju realizēt vairāk kamermūzikas noskaņās veidotu programmu, pēc kuras biju noilgojies. Parasti mēs ar šo ansambli spēlējam tādu ballīgi lustīgu mūziku, pie kuras nereti cilvēki dejo, bet šeit, neatkāpjoties no šīs brīvdienu un svētku sajūtas, īpaši vēlējos piedāvāt retāk izpildītus darbus ar smalkāku skaņas faktūru. Turklāt kopā ar jauko džeza dziedātāju un arī dažu kompozīciju autori Ivetu Gaili šī mums izvērtās tāda neikdienišķa, patīkama tikšanās neikdienišķi patīkamā vietā. Ticiet vai ne, mēs pat pirmatskaņojām šo to nekad un nekur nespēlētu, ļoti svaigu materiālu.

Akustika šajā vietā ir tik īpaša un sabalansēta, ka apskaņošanai izmantoju tikai pašu minimālāko. Mani patiešām pārsteidza, kā šādā izteikti rezonējošā telpā tomēr nepazūd muzikālā skaidrība, arī attālinoties no skaņas avota. Es domāju, ka šeit būtu īpaša vieta, kur veikt skaņu ierakstus, iekļaujot īpašo akustiku skaņdarba faktūras veidošanā.

Pajumte mūzikai un mākslai

Kārlis Lithens, koncerta apmeklētājs:

– Mans šīs vasaras spilgtākais muzikālais piedzīvojums bija akustiskais koncerts Ovīšu bākā. Diemžēl man nesanāca pabūt kādā no velomūzikas koncertiem Mazirbē, Sabilē, Piltenē vai Jūrkalnē, taču velomūziķis Kārlis Kazāks, līkumojot pa Kurzemes ceļiem un meža takām no Kolkasraga līdz Kazdangai, gan jau ar gudru ziņu bija metis līkumu Ovīšiem, lai piestātu tur citā reizē – 30. jūlijā Ovīšu bākā notikušajā akustiskajā koncertā.

Velomūzikas koncepcija – mūzika apmaiņā pret naktsmājām, apceļojot un iepazīstot Latviju, – sasaucas ar Ovīšu akustiskā koncerta ideju sniegt klausītajiem muzikālu piedzīvojumu, pretī par to neprasot citu maksu kā vien atvērtu sirdi – atvērtu mūzikai, vārdiem, sarunai un videi mums apkārt.

Mūzikai, tāpat kā mākslai, vajag telpu – parasti koncertzāli, bet reizēm māksla mēdz iziet ielās – tā dodas pie klausītājiem un skatītājiem un iespraucas šķietami visnepiemērotākajās vietās. Izrādās, arī Ovīšu bāka ar tās labo akustiku un specifisko arhitektūru var dot pajumti dažādiem mākslas izpausmes veidiem. Paldies mūziķim Ērikam Lokam, kurš to ir palīdzējis ieraudzīt, jo tieši pēc viņa ierosmes šovasar Ovīšu bākā jau otro reizi norisinājās akustiskais koncerts. Pateicoties šim notikumam, esmu ieraudzījis Latvijā vecāko bāku jaunā gaismā.

http://www.ventasbalss.lv/files/ovisi3_KR.jpg

Mūziķis Ēriks Loks bāku atklājis kā jauku koncertēšanas vietu ar izcilu akustiku.

http://www.ventasbalss.lv/files/ovisi2_KR.jpg

Tūristus sagaida bākas uzraudze Iveta Bādere.

http://www.ventasbalss.lv/files/ovisi1_KR.jpg

37 m augstā Ovīšu bāka ir pati vecākā bāka Latvijā, un tā joprojām darbojas.

Lasi vēl

Komentāri (1)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: