Ventspils brīvostas pārvalde noslēgusi sešus gadus ilgušo Ventspils ostas termināļu un industriālo zonu pievedceļu rekonstrukcijas un izbūves projektu. Ventspilī pārbūvēti un atjaunoti 48 ielu posmi un laukumi 28,7 kilometru garumā un 14,6 hektāru platībā. Šī Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansētā projekta ietvaros Ventspils ielu un laukumu izbūvē ieguldīti gandrīz 36 miljoni eiro.

Projekta Pievedceļu rekonstrukcija Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām realizācija uzsākta 2010. gadā, bet visi ar būvniecību saistītie darbi tika pabeigti 2015. gada nogalē. Labas infrastruktūras nodrošināšana Ventspils ostā ir viens no Ventspils brīvostas pārvaldes pamatuzdevumiem, tāpēc investīcijām ostas infrastruktūrā tiek pievērsta ļoti liela uzmanība. Labas kvalitātes pievedceļi ir būtiski ostas konkurētspējas uzturēšanai. Tāpat ļoti svarīga ielu infrastruktūra ir Ventspils brīvostas industriālās teritorijas uzņēmumiem – ražotnēm. Īstenoto projektu rezultātā Ventspils brīvostas pārvalde saviem klientiem var piedāvāt labākos apstākļus uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstīšanai.

 

Pievedceļi Ventspils ostas termināļiem un industriālajām zonām vienlaikus ir arī ielas, ko izmanto ventspilnieki, tāpēc īpaša uzmanība tika pievērsta tam, lai izbūvētās ielas būtu vienlīdz labi piemērotas gan ostas vajadzībām, gan iedzīvotāju, toskait cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem, ērtībām. 39 objektos tika izbūvētas ratiņu nobrauktuves, divos objektos uzstādīti luksofori ar skaņas signālu, bet sešos objektos, kur bija autobusu pieturas, izbūvēts īpašais marķējums.

 

Projekta ietvaros no 2010. līdz 2015. gadam Ventspilī pārbūvēti un atjaunoti 48 ielu posmi un laukumi, kopumā izbūvējot un atjaunojot pievedceļus 28,7 km garumā, kā arī sakārtojot neapgūtās teritorijas vairāk nekā 14,6 ha platībā.

 

Starp nozīmīgākajiem objektiem jāmin Talsu iela (posmā no Kaiju ielas līdz pilsētas administratīvajai robežai – 3,9 km), Dzintaru iela (vairāki posmi – 3,3 km), Kustes dambis (posmā no Fabrikas ielas līdz pilsētas administratīvajai robežai, t.sk. Robežu iela posmā no Kustes dambja līdz I. Mičurina ielai, – 2,2 km), Celtnieku iela (posmā no Talsu ielas līdz Siguldas ielai – 1,4 km), Embūtes iela (posmos no Tārgales ielas līdz Celtnieku ielai un no Radio ielas līdz Tārgales ielai – 1,1 km). Tāpat sakārtotas neapgūtās industriālās teritorijas, kurās izbūvētas brauktuves un stāvlaukumi, piemēram, Kaiju ielā 9 (Ventspils Augsto tehnoloģiju parks) un K. Valdemāra ielā 24 (stāvlaukums pie piestātnes 40a).

Divos objektos uzstādīti luksofori ar skaņas signālu: Dzintaru iela posmā no Lidotāju ielas līdz nekustamajam īpašumam Dzintaru ielā 54 un Lielais prospekts posmā no Saules ielas līdz Poruka ielai.

 

Projekta ietvaros īpaša uzmanība pievērsta, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas personām ar funkcionāliem traucējumiem, piemēram, ratiņu nobrauktuves ir Tērauda ielā posmā no Kuldīgas ielas līdz Dīķu ielai.

 

Celtnieku iela pēc rekonstrukcijas visā tās garumā pārvērtusies līdz nepazīšanai. Ieklāts jauns asfaltbetona segums braucamajai daļai, izbūvētas skaistas ietves, veloceliņi un autostāvvietas no bruģakmens, tāpat ierīkots jauns ūdensvads, lietus un sadzīves kanalizācija, daļēji atjaunots ielas apgaismojums, iestādīti koki.

 

Nodrošināta pievedceļu sabalansēta attīstība Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām, paaugstinot kravu pārvadājumu efektivitāti, kas veicina Ventspils ostas kapacitātes un konkurētspējas paaugstināšanos.

 

Kustes dambis posmā no Fabrikas ielas līdz pilsētas administratīvajai robežai rekonstrukcijas laikā...

 

...un pēc tās.

 

Latgales iela rekonstrukcijas laikā...

 

...un tagad.

 

Projekts nr. 3DP/3.3.1.3.0/10/IPIA/SM/002 Pievedceļu rekonstrukcija Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām īstenots darbības programmas Infrastruktūra un pakalpojumi papildinājuma 3.3.1.3. aktivitātē Lielo ostu infrastruktūras attīstība «Jūras maģistrāļu» ietvaros. Kopējās projekta attiecināmās izmaksas ir 35,9 miljoni eiro, no tiem 30,5 miljoni eiro ir piesaistītais ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums.

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: