Atklās Ventspils Elektronikas centru

Elektronikas centrs papildina Augsto tehnoloģiju parka teritorijā esošo ražošanas un biroju ēku kompleksu un dod iespēju paplašināt darbību vairākiem šīs nozares uzņēmumiem Ventspilī. Vēl līdz šī gada nogalei plānots jaunajā centrā izveidot vairāk nekā sešdesmit jaunas darba vietas.

Savukārt atklāšanas pasākumā, kas notiks rīt, tiks prezentēti vairāki Ventspils Elektronikas centra produkti, tai skaitā bezpilota lidaparāts AirDog, kas ir viens no HansaMatrix Ventspils ražotnes produktiem. Tā ražotājs – Ventspils elektronikas fabrika – arī būs lielākais jaunā centra nomnieks. Gaidot centra atklāšanu, tas veicis būtiskus priekšdarbus, lai pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā nekavējoties sāktu darbību. Veiktas investīcijas jaunās iekārtās, darbinieku apmācībā, kā arī paplašināts darba vietu skaits Ventspils ražotnē.

Jaunuzbūvētais Elektronikas centrs savienots ar ēku, kurā jau līdz šim darbojās gan Ventspils elektronikas fabrika (VEF), gan citi elektronikas, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju uzņēmumi. Turklāt VEF nav vienīgais tehnoloģiju parka uzņēmums, kas šo gadu laikā attīstījies. Starp jaunajiem centra nomniekiem būs vēl citi Ventspilī jau zināmi uzņēmumi – SIA Aspired, SIA ORAM Mobile, kā arī SIA EuroLCDs.

Lielākais būs vietējais Vefiņš

Ventspils elektronikas fabrika nomās 3500 kvadrātmetrus – biroja, noliktavas, kvalitātes testēšanas laboratorijas telpas, kā arī ražošanas un preču pakošanas platības Elektronikas centrā. Jāpiebilst, ka visas šīs telpas ir izbūvētas atbilstoši specifiskajām elektronikas nozares drošības prasībām, skaidro Ventspils ražotnes vadītājs Aldis Cimoška. Pašreiz notiek iekārtošanās fāze, lielākajā daļā uzņēmumam atvēlēto telpu darbība tiks uzsākta, tiklīdz ēka būs nodota ekspluatācijā. «Līdz ar darbības sākšanu Elektronikas centrā un paplašināšanos Ventspils ražotnes kapacitāte ilgtermiņā pieaugs līdz pat trim reizēm,» skaidro Cimoška.

Uz Elektronikas centru tiks pārvietota lielākā daļa no tā dēvētā box build iecirkņa. Kā skaidro ražotnes vadītājs, tas ir iecirknis, kurā notiek produktu gala montāža jeb elektronikas plates montāža plastmasas vai metāla korpusos. Nobeigumā šie korpusi tiek salīmēti vai saskrūvēti, pēc tam vēlreiz testēti. Cimoška uzsver, ka VEF ražotni neatstāj neviens nepārbaudīts produkts.

Uzņēmums veicis nozīmīgas investīcijas gan iekārtās, gan aprīkojumā. «Jau laicīgi gatavojāmies izaugsmei, 2014. gadā noslēdzām līgumu ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par projekta Iespiedshēmu komponentu virsmas montēšanas moduļu iegāde realizāciju. Mūsu inženieri apmeklēja FUJI iekārtu ražotni Japānā, lai iepazītos ar tām. Šīs jaunās paaudzes iekārtas ļauj montēt iespiedshēmas subminiatūrā lielumā, kas ar iepriekš pieejamajām tehnoloģijām uzņēmumā nebija iespējams,» stāsta Cimoška. Subminiatūro shēmu pieprasījums arvien pieaug, jo jaunākās paaudzes produktos tiek izmantoti aizvien mazāka izmēra elektroniskie komponenti, bet to funkcionalitāte kļūst aizvien sarežģītāka. Līdz ar to tas pieprasa arī daudz lielāku elektronisko elementu skaitu. «Tādējādi VEF turpina uzturēt statusu kā viens no Baltijas modernākajiem uzņēmumiem. Savu darbību balstām uz zināšanām un jaunāko tehnoloģiju izmantošanu.»

Piesaistot ražotnes attīstībai Eiropas Savienības fondu līdzekļus, VEF bija apņēmies līdz 2018. gadam ražotnē izveidot 45 jaunas darba vietas, taču jau šobrīd šis priekšnosacījums ir izpildīts. Turklāt uzņēmumā ir vēl 20 vakances dažādos amatos – sākot no ražošanas darbiniekiem līdz pat inženieriem. «Arī jaunieši, kuri vēlas vasaras mēnešos iegūt praksi, ir laipni aicināti pieteikties,» uzsver Ventspils ražotnes vadītājs. Jaunie darbinieki tiek apmācīti atbilstoši katrai pozīcijai. Ražošanas darbiniekiem sākotnēji specifiskas zināšanas un prasmes nav nepieciešamas – ja ir rūpīga attieksme pret darbu, atbildības izjūta un vēlme pilnveidoties, pārējais tiek iemācīts.

Šobrīd Ventspils ražotnē strādā 130 darbinieki. Tiek izgatavotas telekomunikāciju, sakaru, bezvadu iekārtas – rūteri, kā arī precīzas mērierīces, dažādas iekārtas aktīvā sporta cienītājiem. Šobrīd notiek arī pēdējie sagatavošanās darbi, lai sāktu bezpilota lidaparāta AirDog sērijveida ražošanu. Saražoto produkciju HansaMatrix eksportē uz tādām valstīm kā Dānija, Norvēģija, Šveice, Zviedrija. Savukārt uzņēmuma klienti tālāk to izplata pa visu pasauli.

Iet līdzi laikam

Arī pārējie nomnieki, kas turpmāk darbosies Elektronikas centrā, saistīti ar elektronikas nozari un plāno sekot laikmeta prasībām. SIA ORAM Mobile nomās divas telpas un plāno eksportam ražot displeju statīvus, interaktīvos kioskus un digitālos reklāmas stendus. Elektronikas centrā notiks šo stendu montāža un komplektēšana. Uzņēmums jau uzkrājis desmit gadu pieredzi, bet līdz šim lielāko atpazīstamību ieguvis ar audiogidiem, kas izvietoti dažādās Latvijas vietās.

Savukārt vēl viens centra nomnieks – SIA Aspired – ventspilniekiem jau atpazītams pēc tā izgatavotajiem interaktīvajiem stendiem, kas pieejami dažādos Latvijas muzejos un uzņēmumos, tai skaitā Ventspils siltumā un Kurzemes Democentrā. Šobrīd kopā ar Vidzemes inovāciju un uzņēmējdarbības centru notiek darbs pie projekta, kura laikā plānots izveidot ceļojošu izstādi par kosmosu, kā arī interneta platformu, kurā skolotājiem un lektoriem būs brīvi pieejami materiāli par kosmosu. «Vēlamies parādīt jauniešiem, ka tā ir mūsu nākotne un – pats svarīgākais – tas viss ir ļoti interesanti,» skaidro uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gvido Grīnbergs. Līdz šim uzņēmums daudziem montāžas darbiem izmantojis ārpakalpojumu, bet plāno investēt aprīkojumā, lai tos varētu veikt paši. Šobrīd SIA Aspired kolektīvu veido seši cilvēki, pagaidām konkrētu vakanču nav, taču «vienmēr esam gatavi izvērtēt pozitīvus jaunus cilvēkus ar pašiniciatīvu un interesi par jaunajām tehnoloģijām», atklāj Grīnbergs un aicina jauniešus atsaukties.

Veidojas vienots komplekss

Ventspils brīvostas pārvalde jauno Elektronikas centru uzbūvējusi, piesaistot Eiropas Savienības fondu finansējumu programmā Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu izveidei vai rekontrukcijai. Kopējās būvniecības izmaksas ir gandrīz 3,2 miljoni eiro, no tiem aptuveni 40% sedz Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Aizdevumu centra būvniecībai sniedza Pohjola Bank plc filiāle Latvijā, bet būvdarbus veica SIA Abora sadarbībā ar SIA Pilsbūve. Savukārt ēkas arhitekte ir ventspilniekiem jau ar vairākiem objektiem zināmā Elīna Rožulapa. Viņa projektējusi arī pārējās tehnoloģiju parka ēkas. Šoreiz viņai lielākais izaicinājums bijis savienot tehnoloģiju parka ēku, kurā atrodas daļa elektronikas ražotnes, ar jauno Elektronikas centru. «Bija jādomā gan par savienojuma vizualitāti, gan funkcionalitāti,» skaidro Rožulapa. Lai arī projekts neesot bijis no vieglākajiem, viņa atklāj, ka ir gandarīta, jo kārtējo reizi izdevies radīt ražošanas ēku, kas nebūt nav tipiska. «Nav tipiski ražošanas ēkām izmantot keramikas apdari, taču tādu nepieciešamību noteica uzdevums savienot Elektronikas centru ar blakus esošo ēku, kurai tāda bija.» Tāpat arhitekte atklāj, ka ir gandarīta par sadarbību ar pasūtītāju, ar ēkas nomniekiem un būvniekiem. «Šī ir viena no tām retajām reizēm, kad varu teikt, ka man bija prieks sadarboties ar būvniekiem. Bieži laikam tādus vārdus par būvniekiem nedzird. Bet šī ir tā reize, kad to var pateikt.»

Tādu pašu komplimentu pretī izsaka arī SIA Pilsbūve valdes priekšsēdētājs Aivars Avotiņš. Viņš neslēpj, ka šim objektam bijusi sava īpaša garša. Itkā nekā jauna, bet lietu kombinācija piešķīrusi tam unikalitāti. Viena no tādām bijusi savienojošo jumta paneļu izmantošana. Arī Avotiņš atklāj, ka būvnieki izjutuši ēkas nomnieku aktīvo iesaisti procesā un sadarbību. «Savukārt mums līdz ar to radās priekšstats par elektronikas nozari. Līdz tam likās – vai tad bez ķīniešiem vēl kāds cits šajā jomā kaut ko ražo? Izrādās, ka ražo. Kopumā bija īsta komandas un pleca izjūta, pat neskatoties uz saspringto laika grafiku.»

Uzņēmēji – ēkas nomnieki atklāj, ka iespēja ražotnes nomāt, nevis būvēt pašiem ir būtiska. Lai arī nomas maksa nav maza un arī tās nomaksai uzņēmumam jānopelna, tomēr riski uzņēmējdarbībā tādējādi tiek samazināti, atzīst VEF vadītājs Cimoška. «Kopumā gribu uzsvērt veiksmīgo komplekso sadarbību ar visām iesaistītajām iestādēm un uzņēmumiem, kas nodrošina elektronikas nozares attīstību Ventspilī. Mums ir ļoti svarīga sadarbība ar Ventspils domi, Brīvostas pārvaldi un sinerģija ar augstskolu un tehnikumu. Ēka ir viena sistēmas sastāvdaļa, tāpēc mēs nevaram runāt tikai par to, bet augstas pievienotās vērtības nozares iesakņošanu Ventspilī.»