Mūsdienu ostu grūti iedomāties bez kuģu bunkurēšanas pakalpojumiem – gluži kā automaģistrāles nav iedomājamas bez degvielas uzpildes stacijām. Ventspils brīvostā kuģu degvielas uzpildes jeb bunkurēšanas pakalpojumus saskaņā ar Brīvostas pārvaldes līgumiem sniedz četras kompānijas – Fast Bunkering, Vexoil Bunkering, Sumata, Baltimar VT.

No bunkurēšanas vēstures

Kuģu bunkurēšanas vēsture Ventspils ostā pēdējo pusgadsimtu glabā liecības par vairākām stacionārām bunkurēšanas bāzēm – Maskava, Kazbeks, Rava Russkaja. Tie visi atradās aptuveni tur, kur tagad tiek būvēta 12. piestātne. Tie bija norakstīti un savu laiku nokalpojuši naftas tankkuģi, kurus izmantoja kā stacionāras uzpildes stacijas kuģiem. Pēdējā tāda bāze Ventspils ostā bija tankkuģis Rava Russkaja.

 

Kuģu bunkurēšanas vēsturi ostā labi atminas bijušais kompānijas Ventbunkers tehnoloģiskais direktors Ivans Kartašovs. «Kuģus bunkurēja ar mazutu un dīzeļdegvielu. Degvielu uz bunkurēšanas bāzi piegādāja pa dzelzceļu. Mazutu nolēja betona teknēs, tur uzsildīja un pārsūknēja kuģī Rava Russkaja. Savukārt vieglos degvielas veidus, kurus nevajadzēja sildīt, uzreiz iesūknēja kuģī Rava Russkaja, stāsta Kartašovs. Kuģi, kuriem vajadzēja uzņemt degvielu, devās pie bunkurēšanas bāzes un bunkurējās praktiski pilsētas centrā. Kartašovs atminas traģisku gadījumu, kad neuzmanības dēļ nakts maiņā izlējējs, pārsūknējot degvielu teknē, iekrita karstā mazutā... Pie tankkuģa Rava Russkaja bunkurējās pat pasažieru laineri Mihails Lermontovs, Aleksandrs Puškins, Šota Rustaveli, kas gāja garām Ventspilij, stāsta bijušie jūrnieki.

 

Bez tankkuģa Rava Russkaja ostā vēl strādāja divi nepašgājējbunkurētāji. Ar baržas palīdzību tos lika pie Ravas Russkaja borta un no tās pārsūknēja degvielu. Pēc tam barža vilka bunkurētāju pie kuģa, kuram bija vajadzīga degvielas uzpilde. Tomēr tāda bunkurēšana nebija rentabla. Un 80. gados speciāli Ventspilij Bulgārijā tika uzbūvēti divi pašgājējbunkurētāji – Saldus un Gauja, kuru vēlāk pārdēvēja par Saku. Pašgājējbunkurētāji ņēma degvielu kā no Rava Russkaja, tā arī pārkraušanas naftas bāzes 2. cehā (tagad – «Ventspils nafta» termināls). Tomēr, parādoties pašgājējbunkurētājiem, Rava Russkaja morāli novecoja, un 90. gados to pārdeva metāllūžņos. Kad likvidēja Ravu Russkuju, tika likvidēta arī ar to saistītā bunkurēšanas saimniecība. Bunkurētāji Saldus un Saka ņēma degvielu Ventspils naftas bunkurēšanas cehā nr. 2 un paši devās pie kuģiem, lai uzpildītu tos ar degvielu. Vēlāk šis cehs un bunkurēšanas kuģi Saldus un Saka nonāca kompānijas Ventbunkers īpašumā. Bunkurētāji uzturējās netālu no tilta Ventas labajā krastā. Pēc pensionāra Kartašova sacītā, Ventbunkers joprojām bunkurē naftas tankkuģus, kas uzņem kravu pie šī termināļa. Tikai nav vairs bunkurētāju Saldus un Saka, kas tika pārdoti citām ostām. Patlaban kuģu bunkurēšanas pakalpojumus ostā saskaņā ar Ventspils brīvostas līgumu sniedz četras kompānijas.

 

Ķīniešu jūrnieki Jāņos brīnījās

Ostā joprojām strādā bijušie kompānijas Ventbunkers darbinieki, kuri nodarbojās ar kuģu bunkurēšanu. Viens no tiem – Ventspils brīvostas pārvaldes Kuģu satiksmes dienesta operators Viesturs Rībens. No 1998. līdz 2007. gadam, kas bunkurēšanas kuģi pārdeva Sanktpēterburgai, Rībens bija kapteinis uz bunkurēšanas kuģa Saka. Tolaik otrs bunkurēšanas kuģis Saldus jau bija pārdots. Ventbunkeram bija monopols kuģu bunkurēšanas jomā ostā, stāsta Rībens. Saka varēja bunkurēt kuģus kā ar mazutu, tā arī ar dīzeļdegvielu. Pēc tam, kad uz kuģa tika uzstādīts blenders, pēc klientu pieprasījuma varēja arī sajaukt dažādu veidu degvielas. Tāds pakalpojums tika piedāvāts pirmo reizi visā postpadomju teritorijā, stāsta Rībens. Bijušais kapteinis saka, ka darbs ar kuģu bunkurēšanu ostā bija ļoti labi organizēts, nekādu ārkārtas gadījumu nav bijis. Ventbunkera laboratorija ļoti nopietni pārbaudīja degvielas kvalitāti. Kad tika atvērtas prāmju līnijas, Saka bunkurēja arī prāmjus. Rībens atceras dažus smieklīgus atgadījumus, kad strādāja uz bunkurēšanas kuģa. Reiz, 23. jūnijā, Saka bunkurēja ķīniešu sauskravas kuģi, kas uzņēma minerālmēslojumus pie Kālija parka piestātnes. Vērojot pilsētas tirgu Ventas kreisajā krastā, ķīniešu jūrnieki nekā nevarēja saprast, kas tur notiek un kāpēc visi cilvēki staigā ar zāļu un puķu vainagiem galvā.

 

Bunkurēšana ir kuģu uzpildīšana ar degvielu un motoreļļām. Bunkurēšana var notikt pie piestātnes, reidā, braucot vai dreifējot upē, ezerā, jūrā vai okeānā.

 

Mūsdienīgi bunkurēšanas pakalpojumi

Arvīds Buks, Ventspils ostas kapteinis

– Katrā ostā ir jābūt nodrošinātai kuģu degvielas uzpildei. Ventspils ostā dažādos laikos tāds pakalpojums vienmēr ir bijis pieejams, tikai mainījušās kuģu bunkurēšanas tehnoloģijas. Bijuši tādi laiki, kad ostā stāvējušas stacionārās bunkurēšanas bāzes – norakstīti naftas tankkuģi, kas vairs nevarēja pārvadāt kravas, taču varēja darboties kā bunkurēšanas bāzes. Patlaban ostā specializētas kompānijas piedāvā mūsdienīgus kuģu bunkurēšanas pakalpojumus, kurus var veikt, izmantojot dažādas tehnoloģijas – kā atklātā jūrā, tā arī ostā, no piestātnes vai pie piestātnes. Ja ir nepieciešams, dodam atļauju, kas saskaņota ar robežsargiem un muitas dienestu, bunkurēšanas kuģu iziešanai jūrā, kur degvielas uzpilde notiek enkuru stāvvietās Ventspils ostas reidā.

 

Esam labākās pozīcijās

Normunds Apfelbaums, SIA Sumata valdes priekšsēdētājs

– SIA Sumata ar kuģu bunkurēšanu Ventspils ostā, kā arī ar degvielas piegādi Ventspils ostas uzņēmumiem nodarbojas kopš 1995. gada. Degvielas piegāžu jomā laba sadarbība ilgus gadus ir izveidojusies ar Ventspils uzņēmumu Ventbunkers. Kuģu bunkurēšanu veicam no krasta piestātnēm ar automašīnām, kas piemērotas degvielas vešanai, kā arī ir sava stacionārā kuģu uzpildes vieta Ventspils zvejas ostā. Sumata bunkurē visa veida kuģus un peldlīdzekļus, kas izmanto dīzeļdegvielu. Konkurence kuģu bunkurēšanā ir ļoti spraiga, jo bez Ventspils uzņēmumiem degvielu piegādā arī uzņēmumi no Rīgas un citām vietām, bet, pateicoties SIA Sumata bāzes vietai Ventspilī, esam labākās pozīcijās transportēšanas attāluma ziņā un varam nodrošināt operatīvāku degvielas piegādi klientiem. Laba sadarbība ilggadēji izveidojusies ar Ventspils brīvostas pārvaldi, kā arī ar zvejas uzņēmumiem Bradava, Verģi u.c.

 

Kompānija Fast Bunkering ir lielākā bunkurēšanas degvielas piegādātāja Latvijas ostās. Kuģus apgādā ar mazutu (low sulphur un high sulphur) un dīzeļdegvielu (DMA 0,1%). Ventspils ostā operē ar tankkuģiem Flagman 1 (tvertņu kopējais apjoms 2400 m3) un Gumant (kopējais tvertņu apjoms 1897 m3), kā arī ar mašīnām.

 

Kompānija Baltimar VT nodarbojas ar naftas produktu vairumtirdzniecību. Aptuveni 5% no kompānijas kopējās darbības apjomiem aizņem kuģu bunkurēšana Ventspils brīvostā. Ar šo darbības veidu kompānija nodarbojas kopš 2009. gada, stāsta valdes priekšsēdētājs Raimonds Lācis. Baltimar VT bunkurē zvejas kuģus, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kuģus, kā arī Ventspils brīvostas kuģus un velkoņus. Nesen kompānija uzvarēja konkursā par NBS kuģu bunkurēšanu arī Rīgas ostā. «Mūsu priekšrocība ir tā, ka nogādājam degvielu kuģiem kvalitatīvi un laicīgi, jebkurā diennakts laikā,» saka Lācis. Kuģu uzpildīšana notiek no krasta, ar autocisternu. Kompānijai ir akcīzes preču noliktava, kurā var uzglabāt 500 kubikmetrus dīzeļdegvielas, degvielas uzpildes stacija un trīs autocisternas. Dīzeļdegvielu kuģu bunkurēšanai iegādājas Ventbunkera terminālī.

 

Kompānija Vexoil Bunkering septiņus gadus sadarbojas ar Ventspils brīvostas pārvaldi, sniedzot ostā ienākošajiem kuģiem bunkurēšanas pakalpojumus. Darba specifika – savlaicīgi nodrošināt kuģi ar degvielu, neaizkavējot to ostā, turklāt ievērojot vides aizsardzības un kuģošanas drošības prasības, saka Ventspils filiāles vadītājs Rolands Grieze. Kompānijai Vexoil Bunkering ir izveidojusies laba sadarbība ar visiem Ventspils brīvostas pārvaldes dienestiem. Kompānija bunkurē kuģus kā ostā, tā arī reidā, izmantojot bunkurētājkuģi West Lynda (attēlā).

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: