Latvijā tērēs 21 miljonu eiro izglītības kvalitātes vērtēšanā, tikmēr Zviedrijā iegulda 104 miljonus eiro, lai skolās atgrieztos pie mācību līdzekļiem papīra formātā, jo savulaik šajā Skandināvijas valstī notikusī pāreja uz mācību līdzekļu digitālo versiju izmantošanu datoros un planšetdatoros pēc gadiem ir atzīta par pārsteidzīgu.

Mērīs jau zināmo? 1
31. janvāris, 15:47 | Kārlis LithensAbas ziņas raisa pārdomas, cik objektīvi lēmumu pieņēmēji spēj vienmēr novērtēt dažādu tendenču dzīvotspēju, atšķirt īslaicīgas parādības no ilgtspējīgiem risinājumiem, paraudzīties uz šobrīd aktuālajām problēmām un noteikt prioritātes.
Ziņa par to, ka vērienīgā projektā vairāku gadu garumā plānots vērtēt izglītības kvalitāti Latvijā, raisījusi zināmu šūmēšanos sabiedrībā. Viens no galvenajiem neizpratnes iemesliem ir izmaksas – 21 miljons eiro, ko paredzēts ieguldīt izglītības kvalitātes uzraudzības sistēmā. Šādu tēriņu lietderību apšauba gan Valsts kontrole, gan Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, norādot, ka uzmanība būtu jāfokusē uz izglītības nozarē praktiski risināmajiem jautājumiem, tai skaitā kvalitatīvu un jaunajam izglītības saturam atbilstošu mācību līdzekļu trūkumu skolās. Ņemot vērā, ka kopējās problēmas izglītības kvalitātē jau tāpat ir zināmas un secinājumus var izdarīt no datiem, kas ir pieejami, cik lietderīgi ir tērēt tam līdzekļus tā vietā, lai stiprinātu praktisko darbu ar skolēniem?
Ātri un perfekti risinājumi visām problēmām neeksistē – tādi pastāv tikai utopijās. Taču alternatīva ir. Appvienojot reālistisku redzējumu par pasauli ar vēlmi un centieniem to pakāpeniski uzlabot un atzīstot, ka pasaule ir sarežģīta un pilna izaicinājumu. Taču pozitīvas pārmaiņas ir panākamas, ejot maziem, bet izlēmīgiem soļiem un koncentrējoties uz sasniedzamiem mērķiem. Visās jomās, arī izglītībā.
Šķiet, Zviedrija pirms padsmit gadiem centās uzcelt utopiju izglītības sistēmā, pārejot no mācību grāmatām papīra formā uz digitālām platformām. Ja jau reiz tehnoloģijas bija ienākušas uz palikšanu, acīmredzot toreiz šāds modelis izglītībā šķita ideāls. Taču pēc gadiem atklājās problēmas – līdzās tādām blaknēm kā lielāks redzes sasprindzinājums un izkliedēta uzmanība kritās skolēnu lasītprasme un rakstītprasme (tās pašas, kuru kvalitāti līdz ar rēķinātprasmi un dabaszinātņu prasmi nu grasās vērtēt Latvijā). Tāpēc Zviedrija tagad tērēs naudu, lai atgrieztos pie pārbaudītām vērtībām – grāmatām, bet tehnoloģijas izmantotu līdzsvarotāk.
Vai viss jaunais ir uz palikšanu tādā formā, kā to izprotam šobrīd, ir viens no svarīgajiem un vienlaikus grūtāk atbildamajiem jautājumiem, mēģinot zīmēt nākotnes vīzijas jebkurā jomā, arī izglītībā. Ir noderīgi ieklausīties citu pieredzē. Taču izšķiroši svarīgi ir arī spēt noturēt fokusu uz prioritātēm, lai ceļā uz mērķi neaizmirstu par mazo soļu lielo nozīmi.
Komentāri (0)
Ir divi teicieni :
1 . Mazs cinītis gāž lielu vezumu.
2 . Viens nav cīnītājs.
Ja pievieno mūsu populāro teicienu :
1 Suņi rej bet karavāna iet tālāk.
ĻOTI LABA TĒMA PAR IZGLĪTĪBU ,tikai te laikam jāmaina sabiedrības domāšana .Kaut vai no pašiem pirmssākumiem attieksmē pret grāmatām ,pret rakstniekiem . Nezinu vai tagad Latvijā skolās zin ko nozīmē pasaules klasiķi. Ar mūziku vieglāk jo tur eksistē klasiskā mūzika. Mocartu zinās ,bet ar literatūru būs savadāk. Tāpēc tagad liekot atpakaļ pie grāmatām un papīra mēs jaunatni atkal apgrūtinām ,tā viņiem var likties ka Katorga ( vizuālajā makslā bija ( Volgas strūdznieki vai pat Asaru ceļš.-to gan nezinu vai drīkst nosaukt par mocībām ,tomēr es riskēšu). Vēlu veiksmi un turpini šo tēmu plašāk.