Mūsējos pamana un novērtē

Pirmais iespiestais teksts latviešu valodā 1525. gadā bija tapis Reformācijas ietekmē, jo Mārtiņš Luters uzskatīja, ka dievkalpojumam un Bībeles tekstiem ir jābūt pieejamiem katram savā valodā, nevis latīniski. Īsti nav zināms, kāds bijis šīs grāmatas teksts, bet, visticamāk, tā bijusi dievkalpojuma kārtība. Lai arī pirmā latviešu valodā iespiestā grāmata nav saglabājusies, šis notikums iezīmēja pagrieziena punktu, aizsākot latviešu nacionālās identitātes, grāmatniecības, rakstītā un drukātā vārda attīstību.

Mūsdienās varam lepoties, ka mūsu grāmatniecība ir veikusi milzu lēcienu un latviešu autoru sarakstītas grāmatas tiek tulkotas lielo pasaules tautu valodās. 25. oktobra laikrakstā varēsiet lasīt par mūsu pašu novadnieces Lauras Vinogradovas garstāsta Upe izdošanu franču valodā. Grāmatas iznākšana Francijā ir neticams panākums un apliecinājums, ka varam būt pamanīti, novērtēti un citiem interesanti par spīti tam, ka esam tik maza tauta. Savulaik esam rakstījuši par tulkotāju un Ventspils Augstskolas pasniedzēju Rafaelu Martinu Kalvo, kurš uz spāņu valodu tulkojis Noras Ikstenas Mātes pienu, Alberta Bela Būri un latviešu stāstu antoloģiju ar Andras Neiburgas, Dženas Andersones, Gundegas Repšes, Ingas Gailes, Ingas Žoludes, Janas Egles, Jāņa Joņeva, Noras Ikstenas un Regīnas Ezeras stāstiem. Šomēnes Dantes Aligjēri biedrības rīkotajā konferencē Pārventas bibliotēkā savukārt varēja uzzināt, kā latviešu autoru darbi atrod ceļu pie lasītājiem Itālijā. Tajā lieli nopelni ir arī itāļu tulkotājam un izdevējam Paolo Pantaleo, kurš izdevniecībā Damocle izdod maza maza, kabatas formāta latviešu literatūras grāmatu sēriju, kurā iznākuši Imanta Ziedoņa, Rūdolfa Blaumaņa, Jāņa Ziemeļnieka, Knuta Skujenieka, Noras Ikstenas un Ingmāras Balodes darbu tulkojumi itāliski. Dantes Aligjēri biedrības pārstāve Raimonda Strode atklāja, ka itāļu lasītājiem tuvi ir arī Regīnas Ezeras darbi, itāļu tulkotājus un lasītājus ar savu poētismu uzrunājušas arī Kārļa Skalbes Kaķīša dzirnavas. «Šķiet, mēs nemaz neesam gatavi domāt, ka tik daudz latviešu darbu ir iztulkoti itāļu valodā,» atzina Strode. Apzinoties savu vērtību citu acīs, ceļam tautas pašapziņu arī paši savējās.