Neuzķerties uz āķa

Manī uzreiz ieslēdzās skeptiķis: abi foto noteikti ir viltojums, mākslīgā intelekta ģenerēti attēli (pašam nedaudz eksperimentējot ar mākslīgā intelekta rīkiem, šādus, ne īpaši kvalitatīvus viltojumus atpazīt nav grūti). Īpaši ironisks, protams, šķita neīsto bilžu pavadteksts par «īstu» mīlestību. Realitātes viltojumi ir pārpludinājuši soctīklus. Lai cik es arī necenstos bloķēt apšaubāmu lapu satura uzpeldēšanu manā feisbukā, ik pa brīdim kaut kas savdabīgs tomēr parādās. Piemēram – trīs māsu (trīnīšu!) foto ar viņu 100. jubilejas kūku. Citā bildē jau atkal tās pašas māsas, tikai nu jau viņu pulciņš izaudzis līdz piecām. Sejas tās pašas, vien citādāks sastāvs, citas dekorācijas un cits jubilejas skaitlis – 105. Kāds komentārā tā arī ierakstījis – tieciet skaidrībā, cik tad ir to māsu un cik gadu jubileju viņas svin! Tomēr komentāros daudz arī apsveikumu žiperīgajām simtgadniecēm, kas liecina, ka cilvēki nespēj vai nevēlas atšķirt realitātes viltojumu. Lai arī tā ir it kā nevainīga krāpšanās un tāds kā joks, jau pats fakts, ka mūsdienās, kad visapkārt ir tik daudz dezinformācijas, jaunu krāpniecības un viltojumu veidu, daudzi joprojām nekritiski uztver saņemto informāciju, ir trauksmes zvans. Ļoti iespējams, ka, noticot nevainīgiem interneta jociņiem, cilvēks būs pilnīgi neaizsargāts, sastopoties ar reālu krāpniecības gadījumu, un kļūs par krāpnieku upuri. Šādu gadījumu diemžēl joprojām ir ļoti daudz. Krāpnieku izdomai nav robežu, un nu jau viņi ir zaudējuši arī pēdējās sirdsapziņas paliekas, kā to spilgti apliecina nesenā ziņa, ka krāpnieki mēģinājuši iedzīvoties uz četras dzīvības laupījušās avārijas Lizuma pagastā rēķina, izplatot aicinājumus ziedot naudu uz ārzemju banku kontiem, kas nav saistīti ar traģēdijā skartajām ģimenēm un ir krāpnieciski.

Pasaule ir mainījusies tik ļoti, ka prasme būt kritiskiem un analītiskiem jebkurā situācijā ir kļuvusi par eksistenciāli svarīgu kompetenci. Diemžēl tam ir arī blaknes – ja nevēlamies jebkad uzķerties uz krāpnieku āķa, mums dažkārt ir jābūt arī pārspīlēti skeptiskiem un aizdomu pilniem pat šķietami vienkāršās dzīves situācijās. Jebkuru saņemtu ziņu, kurā mums tiek prasīts sniegt kādus personiskus datus vai, nedod Dievs, veikt kādas darbības, ir jāmācās vispirms uztvert kā, iespējams, krāpniecisku un tad rūpīgi jāanalizē šī aicinājuma saturs – vai tajā tiešām nav nekā aizdomīga, kas var liecināt par nelabiem nodomiem? Labāk lieku reizi izrādīties pārspīlēti skeptiskam nekā uzķerties uz rafinētas blēdības āķa.