Neuzvaramā birokrātija

Darba zaudēšanas iemesli galvenokārt saistīti ar darba apjoma samazināšanos līdzšinējā darba vietā. Iespējams, redakcijas rīcībā nav pilnīgas informācijas, taču sastapt bez darba palikušus valsts ierēdņus nākas ļoti reti. Runa nav par skolotājiem, kas arī ir publiskajā sektorā nodarbinātie, bet par milzīgu valsts ierēdņu armiju, kas strādā ministriju, resoru, departamentu, padomju, valžu utt. daudzlīmeņu dzīlēs.

Ar Baltijā zemāko iedzīvotāju nodarbinātību (nedaudz virs 60%) Latvija pārliecinoši apsteidz ES vidējo līmeni pēc valsts sektorā nodarbināto skaita (26–28% pret 16%). Neviens nestrīdas: publiskajā sektorā nodarbināti daudzi vērtīgi speciālisti un svarīgu profesiju pārstāvji. Bet ierēdņu armijas skaits, kas neko nepelna, bet tikai patērē, ir jau par lielu! Katra valdība, nākot pie varas, sola samazināt birokrātiju un valsts aparātu, taču patiesībā viss iznāk otrādi – tiek veidotas jaunas ministrijas, padomes un valdes ar milzīgām algām. Pats nesenākais piemērs ir jaunās sabiedrisko mediju struktūras padomes locekļu šokējošās algas, 9–10 tūkstoši eiro mēnesī!

Laika gaitā valsts ierēdņa amats ir apaudzis ar zināmu neaizskaramības un nesatricināmības statusu. Nonākot reiz valsts aparātā, ierēdnis var būt mierīgs par savu nākotni līdz pat pensijai, un arī par nodrošinātām vecumdienām. Jo amats valsts aparātā garantē labu atalgojumu un pilnu sociālo garantiju paketi. Salīdzinājumam: redakcijas darbinieki 30 gados ne reizi nav saņēmuši medicīnisko apdrošināšanu, bet no autoratlīdzībām ilgus gadus nav veiktas sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ar visām no tā izrietošajām sociālajām sekām. Un tas viss bija likuma robežās. Ar valsts sektoru ir grūti konkurēt ne tikai privātām, bet arī pašvaldību struktūrām, jo publiskajā sektorā algas pieaug visstraujāk. Atšķirībā no privāto un pašvaldību struktūru darbiniekiem valsts ierēdnim nav jāuztraucas par iespējamām reorganizācijām – viņam noteikti atradīs jaunu, tikpat siltu vietu. To nesen nepārprotami apstiprināja Ministru prezidente Evika Siliņa, sniedzot interviju raidījumam Kas notiek Latvijā? Viņas valdības solītais birokrātijas samazinājums, izrādās, nozīmē nevis valsts aparāta samazināšanu, bet tikai mistisku funkciju pārdali un kancelejas preču izdevumu samazināšanu! Samazināt darba vietas valsts aparātā nedrīkst, pēc politiķu domām, lai nespiestu ierēdņus aizbraukt no valsts un lai viņi nekuplinātu bezdarbnieku rindas! Bet meklēt darbu privātajā sektorā ierēdnim nepiedāvāja? Un nevienu neuztrauc, ka daudzi privātuzņēmumu, kas zaudējuši pasūtījumus, darbinieki arī var emigrēt no valsts, kā daudzi arī dara, bet privātie uzņēmumi tūlīt sāks masveidā mainīt reģistrācijas valsti.