Subačs mākslā ienāca ar paaudzi, kas sevi pieteica pagājušā gadsimta 80. gadu vidū, kad mākslinieki azartiski kritizēja brūkošo PSRS. Sociāla aktivitāte, nonkonformisms, pirmie konceptuālisma eksperimenti raksturo laikmetu un arī Māri Subaču pirms 20 gadiem. Pa šo laiku mainījusies mākslinieka vieta un nostāja attiecībā pret savu laiku – toreizējos krāsainos, ekspresīvos linogriezumus nomainījis minimālisms: tīra līnija, vienkāršots, shematisks zīmējums un ļoti ietilpīgs teksts. Kopā ar mācītāju Juri Rubeni izdotas gandrīz divdesmit grāmatas, ko Subačs ne tikai ilustrējis, bet arī tekstuāli papildinājis.

Martā Jūras vārtos bija iespēja iepazīties ar Subača zīmējumu izstādi, un atklāšanas dienā, producentes Ivetas Ērkšķes rosināts, viņš apgleznoja sienu teātra nama grimētavās. Paraksts zem grafiskā zīmējuma vēsta: «Jo lielāka pasaule, jo augstāku ideju prasa province tālu no karaļa.» Arī otrs sienas zīmējums – 1. ģimnāzijas hallē – tapis pēc ventspilnieces, šoreiz mākslinieces Mārītes Klušas, pamudinājuma.

Lai cik tas nešķistu dīvaini, grafiķis atzīst, ka viņam ne sevišķi patīk, ka apzīmē sienas. Pašu ietekmējis kāds Aijas Zariņas grafiti Bolderājā, un nu arī Subačam ir vairāki sienas gleznojumi, tiesa, tikai iekštelpās: pirmais bijis Rīgas Jaunā teātra foajē (diemžēl jau aizkrāsots), Nordea bankā, Lutera draudzes mājā, lidostas kapelā, vēl dažviet galvaspilsētā, un nu arī divi Ventspilī.

Savukārt Amatu mājā joprojām apskatāma grafikas plenēra Ventspils dokumenta 2010 dalībnieku, arī Māra Subača, izstāde, un atsevišķi darbi pirmā stāva salonā arī iegādājami. Subačs atzīst, ka mūsu pilsētā viņam paticis strādāt, un nākamgad, ja uzaicinās, varētu piedalīties atkal.