Maksātnespējas pieteikumu iesniedza pats uzņēmums, nu jau bijušā valdes priekšsēdētāja Klāva Ķudas personā. Kā tiesnesi sēdē informēja Ķuda, nodokļu parāds valstij pēdējā gada laikā izveidojies 235 tūkstošu latu apjomā, tai skaitā sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par darbiniekiem, bet parāds piegādātājiem sakrājies 206 tūkstošu latu apjomā.

Nodokļu parāda dēļ Valsts ieņēmumu dienests nobloķēja uzņēmuma kontu bankā, kā rezultātā Ventspils maiznieks vairs nespēja iegādāties izejvielas un bija spiests apstādināt ražošanu. Kā skaidroja Ķuda, maizes ražošana ir specifiska nozare, produkcija ir jāpiegādā katru dienu. Uz piegādes pārtraukšanu klienti reaģēja ļoti asi, uzņēmums nevarēja atrast apgrozāmos līdzekļus un nespēja vairs atgriezties tirgū.

Pēc tiesas sēdes, Ķuda Ventas Balsij atzina, ka viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ maiznieks nonāca finansiālās grūtībās, ir pārāk lielās administratīvās izmaksas. Ražotne atradusies pārāk lielā teritorijā un ēkās, kas sadārdzināja produkcijas izmaksas un tā kļuva nekonkurētspējīgāka.

Tiesā atzina, ka ražotnes maksātnespēja iestājās no pagājušā gada 25.augusta, kad uzņēmumam sāka veidoties sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parāds par darbiniekiem. Šis fakts bija nepatīkams atklājums vairākām Ventspils maiznieks bijušajām darbiniecēm, kuras piedalījās tiesas sēdē. Viņas nemaz nebija informētas, ka pēdējā gada laikā ir bijuši mēneši, kad par viņām nebija maksātas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tas viennozīmīgi atsauksies uz bezdarbnieka pabalsta lielumu un sievietes ar bažām gaida, kāds tas būs.

Viņas pastāstīja, ka bezdarbniekos iestājušās nupat un tuvākajā laikā sāks domāt par jauna darba meklēšanu. Inta un Iveta atklāja, ka uzņēmums viņām palicis parādā aptuveni 600 latus katrai par nesamaksātu algu, atvaļinājuma naudu un atlaišanas pabalstu. Jau rakstījām, ka kopumā bez darba palika vairāk nekā 100 darbinieki.

Par uzņēmuma administratori iecelta Ilze Gulbe. Viņa apliecināja, ka darbiniekiem parāda atmaksu garantē valsts –Darbinieku prasījumu garantiju fonds. Administratore arī informēja, ka mēneša laikā tiks sasaukta pirmā kreditoru sapulce, kurā tiks lemts par uzņēmuma nākotni. Ķuda ir pārliecināts, ka uzņēmuma sanācija ar ražošanas turpināšanu vairs nav iespējama un atlikusi vien bankrota iespēja.

Kamēr uzņēmums iet uz bankrotu, Ventspils maiznieks zīmols turpina dzīvot. Par zīmola izmantošanu ir noslēgts sadarbības līgums ar Saldus maizes cepēju SIA Matss, tādēļ joprojām ir nopērkama maize ar Ventspils maiznieka logo.