Tikmēr atbildīgie dienesti joprojām nespēj vienoties, kā pareizāk apsaimniekot zaļo bagātību.

Valsts meža dienesta apkopotās informācija liecina, ka līdz 31. jūlijam valstī izsniegtas ciršanas atļaujas 13,4 miljoni kubikmetru meža koksnes, un tas ir par 2,62 miljoniem vairāk, nekā pērn šai pašā periodā.

Ziemeļkurzemes virsmežniecības mežsaimniecības inženiere Vaira Priede informē, ka arī Ventspils novadā šogad zāģi skan daudz biežāk, un kopumā jau izsniegti apliecinājumi meža darbiem 5261 hektāra platībā. Aptuveni puse ir kailcirtes, un lielais vairums – uzņēmuma Latvijas valsts meži pārvaldītajos īpašumos.

Intensīvajai Latvijas mežistrādei proporcionāli aktīvas ir arī debates par mežu apsaimniekošanas kvalitāti un ilgtspēju. Skarba vārdu pārmaiņa šai jautājumā dienestu starpā sākās uzreiz pēc tam, kad valdība atļāva teju dubultot izciršanas apjomus, reaģējot uz tukšumu valsts budžetā un kokrūpnieku aicinājumiem glābt nozari.

Tas sakrita ar Latvijas valsts mežu ciršanas metodikas maiņu no „maz un bieži” uz „daudz un reti”, proti, vairāk kailciršu tiek koncentrēts vienuviet. No ainavas viedokļa tas ir visai neglīti - daudzi izcirsti laukumi, atdalīti ar plānām meža strēmelēm, un pusbeigtiem ekokokiem, kur teorētiski būtu jāpatveras dabas daudzveidībai. Taču šādu politiku uzņēmums pamato galvenokārt ar ekonomiskiem aprēķiniem – ievērojami ietaupās loģistikas izdevumi.

Zemkopības ministrijai pret šādu saimniekošanu iebilžu nav, taču nemierā ar šādu kārtību ir vides institūcijas. Vides ministrija aicinājusi cirtējus plašāk vērtēt ietekmi uz vidi. Taču Valsts mežu dienests jau paziņojis, ka piekoptais ciršanas veids, rindojot cirsmas vienu aiz otras, ir drauds mežam ilgtermiņā un arī nepieņemams sabiedrībai. Savukārt ar cērtamajiem apjomiem viss kārtībā, jo meža pieaugums ir lielāks, nekā izcirstais daudzums.

To, ka šis oficiālais viedoklis nav mainījies Vents Balsij apstiprina Ziemeļkurzemes virsmežzinis Uldis Frīdenbergs. Kaut gan nav noslēpums, ka dienesta darbinieku uzskati šai jautājumā ir pretrunīgi.

Savu vārdu par Latvijas valsts mežu saimniekošanu teikuši arī starptautiski atzītā meža apsaimniekošanas kvalitātes sertifikāta FSC dalītāji - kompānija SmartWood. Respektīvi - sertifikāts ir atņemts, un tas tagad rada zināmus sarežģījumus koksnes un tās izstrādājumu tirgotājiem. Auditori radikālo lēmumu pamato ar faktu, ka struktūrvienība LVM mežs īsteno zemsedzi un augsni degradējošas mežsaimniecības operācijas. Latvijas valsts meži auditoru secinājumiem nepiekrīt un norāda uz viņu kompetences trūkumu.

Taču FSC sertifikāts Latvijai ir vajadzīgs, un, par labāko veidu, kā to atgūt, panākta vienošanās ar kokrūpniekiem. Proti, tuvākajos mēnešos tiks izstrādāts Latvijas nacionālais standarts, un starptautiskie sertifikāti (gan FSC, gan PEFC, kas skaitās pat augstāk vērtēts), tiks prasīti un, cerams, arī saņemti, balstoties uz pašmāju kritērijiem.

Savukārt ciršanas metodi, koncentrējot cirsmas vienuviet, Latvijas valsts meži mainīt negrasās. Uzņēmuma pārstāvis Tomass Kotovičs uzsver, ka šis ir likumīgs saimnieciskās darbības paņēmiens. Turklāt no saimnieciskā viedokļa nav pieļaujams 75 procentos valsts meža platību samazināt koksnes audzēšanas ātrumu.

Šogad Ventspils novadā atļauts cirst:

Kopējais daudzums: 628,8 tūkstoši m3

Kopējā platība: 5261 ha

No tiem kailcirtes: 2356 ha

Avots: Ziemeļkurzemes virsmežniecība