Izglītības sistēmā Latvijā nenoliedzami dominē sievietes. Skolās strādā arī viens otrs vīrietis, taču pirmsskolas izglītības iestādēs pedagogus vīriešus sastapt var vēl retāk.

Un, ja mājās mazuli audzina tikai mamma, tad gadās arī tā, ka bērna mamma brīdina bērnudārza vadītāju: «Mans bērns baidās no vīriešiem...»

Aija Ščelkaļina, pirmsskolas izglītības iestādes Bitīte vadītāja, pedagoga vīrieša ienākšanu tradicionāli sievišķīgajā bērnudārza kolektīvā vērtē atzinīgi: «Ģimenē ar bērna audzināšanu nodarbojas gan mamma, gan tētis. Tāpēc mazulis, sastopot bērnudārzā skolotāju vīrieti, rod drošības un māju izjūtu. Kad Ēriks ieiet grupā, bērni atplaukst. Ar savu labsirdību viņš radījis bērnos uzticību.»

Vadītāja novērojusi, ka

Ērikam ir dabas dots talants darboties ar mazajiem cilvēciņiem. «Man bērni ļoti patīk,» atzīstas jaunais skolotājs un pastāsta, ka kādreiz uzraudzījis savu mazo brāli, nometnēs – trenera meitu, bet tagad daudz laika prasa paša mazais dēliņš Emīls, kam pēc pāris nedēļām paliks divi gadiņi. Ēriks Šulcs tikai šovasar ieguvis Sporta akadēmijas bakalaura grādu, bet nolēmis paralēli darbam turpināt studijas neklātienē. Salīdzinot nelielo darba pieredzi dārziņā ar praksi skolā, viņš atzīst, ka strādāt ar bērnudārza audzēkņiem ir patīkami un salīdzinoši vieglāk. Te bērni ir atvērtāki un paklausīgāki. Stundu viņš vada rotaļu veidā, kļūdas netiek norādītas, taču ar uzslavām gan neskopojas.

Arī viņa vecākais kolēģis Bruno Kaņepe, sporta skolas Spars vingrošanas treneris un bērnudārza Vāverīte skolotājs ar 10 gadu stāžu pedagoga darbā, ir pārliecināts, ka bez mīlestības strādāt pirmsskolas izglītības iestādē nav iespējams: «Man bērni patīk, labprāt ar viņiem darbojos, un man šis darbs sagādā gandarījumu.» 

Darbs nav viegls, atbildība ir liela – jāraugās, lai sporta nodarbībās ar bērniem kaut kas nenotiek. Taču skolotājs nav vairījies no sarežģītākiem uzdevumiem, bērni pat izpildījuši akrobātiskus vingrinājumus: «Ar fizisko audzināšanu ir tas pats, kas ar mūzikas mācīšanu. Dziedāt var ikkatrs bērns, taču vienam tas padodas labāk, citam – ne tik labi. Taču tas nenozīmē, ka strādāju tikai ar talantīgākajiem, nodarbībās aktīvi darbojas visi bērni. Mans darbs ir rosināt bērnus kustēties. Liela nozīme ir arī tam, cik daudz ar bērnu nodarbojas vecāki.»

Bruno Kaņepe uzskata, ka izglītības sistēmas iestādēs strādātu daudz vairāk vīriešu, ja vien būtu atrisināts nelielo algu jautājums. Tāpēc Bruno pats strādā divās darbavietās. Arī Ēriks Šulcs gatavojas strādāt vairākās Izglītības pārvaldes iestādēs – arī Jaunrades namā un 1. pamatskolā.