Futbolistiem nepatiks skats, kā viņš ēd: Ūdri lūdz pamest kafejnīcu Ventspilī
Iz Delfi
Ar diskriminējošu attieksmi trešdien saskāries mūziķis Rolands Balodis-Ūdris un viņa asistente – Olimpiskajā centrā "Ventspils" kafejnīcas "Bullīts" darbiniece palūgusi viņus doties projām. Drīz nākšot futbolisti, kuriem būšot nepatīkami skatīties, kā Rolands ēd. Pirms trim gadiem viņš guva smagas traumas avārijā un kopš tā laika viņam ir pirmās grupas invaliditāte. Pēc šī atgadījuma sociālajā tīklā "Facebook" ar Rolanda sievas ierakstu jau pirmajās stundās ar ierakstu dalījās simtiem cilvēku.
https://www.delfi.lv/news/national/politics/futbolistiem-nepatiks-skats-ka-vins-ed-udri-ludz-pamest-kafejnicu-ventspili.d?id=51064875






Komentāri (65)
Ceriņu Laiks...
Smaržo ceriņi un zeme,
Kad lietus zāli mitrina,
Tu sēdi četrās sienās
Un diena velkās gara,
Pulkstenis tikšķ, laiks iet,
Un ceriņi vāzē vīst,-
Es gribu būt tas baltais ceriņkrūms,
Kas smaržo tur aiz loga...
Es gribu būt tas lietus,
Kas sauso zemi mitrina,
Nu ko lai dara, nav mana vara,
Laiks iet, pulkstenis tikšķ -
Dienas aizet, ceriņi nozied,
Un paliek tikai atmiņas...
Par smaržīgiem ceriņiem baltiem!
/dzejoļa autors Aija Balode-Šilde/
www
ko tu profil nomainij?
tagats doma,ka krutāks i palics?
muļķs i muļķs
dzīvo laimigs!
Redzu, ka esi atkailinājusi savas smadzenes.
Viņai tās vismaz ir...:)
To Lea. Dzer savu kafiju un neviens tev neliek lūrēt uz invalīdiem. Jebkuram var notikt tāda ķibele, tāpēc klusējiet. Vai varbūt arī uz ielas vairs invalīds nedrīkst rādīties?
Drīkst, protams.
Jau pēc lielās franču revolūcijas tie, kas bija palikuši dzīvi, bet bija sakropļoti, ātri vien pamanīja, ka lielākus žēlsirdīgo līdzpilsoņu ziedojumus var gūt tad, ja savu vainu atkailina un iebāž citiem acīs.
Nevar runāt tikai par lūrēšanu. Tās skaņas nevar nedzirdēt.
Nedomāju. ka viņš pats vēlas atrasties publiskās vietās
Slikti.ka paši tuvākie to nav sapratuši.
Gadījums katrā gadījumā nav viennozīmīgs.Katrā ziņā var šaustīt kafejnīcas personālu, bet Ūdra kunga paēst manuprāt nebūtu daudz gribētāju, un to viņa pavadoņiem vajadzētu ņemt vērā.
Protams, ka cilvēks ir cilvēks, vienalga, spējīgs vai nespējīgs un viņam ir jādzīvo līdzvērtīgi, bet kafejnīcā es negribu ar tādu cilvēku kopā būt.
Uz kafejnīcu eju padzert kafiju un atpūsties, un es negribu būt spiesta skatīties uz noslienājušos slimu cilvēku.
Šī pilsēta un tās iedzīvotāji,notikumi nekad nebeigs pārsteigt. :)
Palasot šos murgus, ir skaidrs, ka šeit ir daudz morālo kropļu. Cilvēks spējīgs vai nespējīgs, vai invalīds, viņš pirmkārt ir cilvēks, kuram ir tiesības dzīvot līdzvērtīgi.
neesi iebraucis tēmā, acīmredzot nesaproti, par ko vispār ir runa....
Nē, nu mājās pagatavot ēdienu un pabarot nelaimīgo cilvēku Ilona negrib. Viņa acīmredzami grib eksponēt un eksponēties.
Diez, tagad viņa ir apmierināta? Ļembasts sacelts ne par knapu!