1940.jūn.
Kapēc, vienmēr lieto vārdu okupācija,ja tādas nebija.Bija ANEKSIJA-Valsts sagrābšana bez asinsizliešanas,bez militārās pretestības.Saprotiet taču tautieši ja mēs tad būtu pretojušies un zaudētu.Tikai tad to varētu nosaukt par okupāciju.Savadāk to sauc tikai par Aneksiju.






Komentāri (45)
Jūs jau dziedat viens otram,
jo jums tiešām smadzenes ir at***tas.
vilina riskēt un nopelnīt ziemeļkorejā, brauc Kurzemniek!
Inokentijs Mārpils dzied vienīgi jums Krievija- atpisies krievija!!!!!
Šādi teksti ļoti labi atspoguļo tavu stulbumu!
Staļina nāve ir filma par krieviem,kur ļoti labi atspoguļo krievu stulbumu!
"Staļina nāve", starp citu, ir britu komēdija.
Krievi izlaiduši filmu par Staļinu- tas liecina par krievu STULBUMU, NEKUNĪBU, VISATĻAUTĪBU.
--------
Ko šādi bezsakara teksti liecina par tevi?
Vai tik ne to, ko tu mēģini piedēvēt viņiem?
Cilvēks dzīvo tagadnei,pagātnei un nākotnei.Mēs visi rokamies pagātnē jau 27gadus
Krievi izlaiduši filmu par Staļinu- tas liecina par krievu STULBUMU, NEKUNĪBU, VISATĻAUTĪBU. Tā vien izskatās,ka nemāk dzīvot tagadnē,jo visu laiku gribās atgriezties un skatīties pagātnē.
Kas bija tas bija,jāiet tālāk!
Dzīvojiet tagad , un mācaties latviešu valodu,jo tāpat jau īsti krievi vairs neesat! Krievijā šie krievi jau vairs īstiem krieviem nepatīk,jo jums ir latviešu akcents. īsti čigāni!
Kas te tāds kā nebūtu arī Latvijā?
kāpēc Jūs tik ļoti esat pielipusi pie mūsu Latvijas 40.gadiem, varbūt parunāsim par jūsu Krieviju,Ko?
Novgoroda, pilsētas nomales viesnīcas restorāns. Skan skaļa, ritmiska mūzika, tā dēvētā krievu popsa. Nekādas krieviem kādreiz tik raksturīgās smeldzes vai romantikas, tikai monotons ritms un banāli dziesmas vārdi: «Я хочу тебя, не уходи! Будем месте на всегда!»
Viesi jau ir iesiluši, ēdieni apēsti, runas izrunātas, un darīt īsti vairs nav ko. Tad pāri tukšajam deju laukumam pie bāra letes dodas viens no viesiem - gadus piecdesmit vecs vīrietis gaišā aveņkrāsas kreklā, dārgās džinsu biksēs ar pavisam nedaudz atrotītiem bikšu galiem, elegantās brūnās kurpēs un spilgti sarkanās zeķēs. Viņš pārvietojas nedaudz grīļīgā, tomēr pietiekami stabilā gaitā. Pār cieši savilkto siksnu pārvēlies vēders visam pa priekšu. «Šampanieti Žoram, manam draugam, vienreizējas dvēseles cilvēkam,» viņš pa gabalu sauc, lai pārkliegtu mūzikas troksni, un, pienācis tuvāk bāra letei. nu re kā!