Nulles tolerance

Arī jaunas pases izgatavošana, jo vecajai drīz beigsies termiņš, man šogad izmaksāja jau par 10 eiro dārgāk nekā tad, ja pēc jauna dokumenta būtu devusies decembrī.

Aizvadītā nedēļa mums atnesa ziņu par Satiksmes ministrijas dažādajām iecerēm, kā, pēc ministrijas ierēdņu domām, varētu uzlabot satiksmes drošību uz ceļiem. Un nē, nedomājiet, ka ministrijas tuvākā laika ieceres paredz autoceļu pārbūvi, lai varētu drošāk veikt kreiso pagriezienu, vai žogu izbūvi ap lielajām šosejām, lai novērstu meža dzīvnieku pastaigas. Nekā tamlīdzīga – augstākā prioritāte ir piešķirta iecerei par nulles tolerances politiku pret atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 10 kilometriem stundā, lai gan, cik lasīts nozares ekspertu viedokļos, ātruma mērīšanas ierīces nedarbojas ar simtprocentīgu precizitāti, līdz ar to pavisam precīzi līdz kilometram stundā automašīnas ātrumu nofiksēt nevar. Arī pārējās ieceres galvenokārt skar nemitīgu kontroli un sodīšanu – jau esošajiem radariem, kas, kartē lūkojoties, pārklāj lielāko daļu lielceļu, pievienosies jauni, kontrolēs sabiedriskā transporta un kravas mašīnu šoferu nogurumu, mainīs sodu politiku un tamlīdzīgi. Un tikai kaut kur pie ilgtermiņa prioritātēm ir plāni, kas skar ceļu infrastruktūru un ceļu uzturēšanu.

Lasot par šo nepārtraukto vēlmi kontrolēt un sodīt, atcerējos kādu nu jau ļoti senu sarunu ar profesionālu šoferi ar iespaidīgu darba stāžu. Reiz, braucot ar privāto auto, viņš bija izdomājis veikt eksperimentu uz Rīgas apvedceļa – tā vietā, lai iekļautos plūsmā un brauktu par +/- 10 kilometriem stundā ātrāk, kā to droši vien ārpus apdzīvotām vietām dara daudzi autovadītāji, viņš brauca precīzi ar atļauto ātrumu. Pēc laiciņa konstatējis, ka jau sāk traucēt smagajām fūrēm, kas mēģina viņu apdzīt. Manuprāt, šādas situācijas, kad lēnu braucēju apdzīšanā sāk iesaistīties smagie auto, satiksmē ir daudz bīstamākas nekā tas, ka kāds pa šoseju brauc dažus km/h ātrāk. Pašai ir nācies praksē sastapties ar situāciju, kad pa pretējo joslu tev pretī traucas fūre, kas mēģina kādu apdzīt, bet nav līdz galam aprēķinājusi situāciju, un nu tev kā pretimbraucējam jānobrauc uz ceļa apmales, lai izvairītos no frontālas sadursmes. Nedomāju, ka nulles tolerances ieviešana kaut ko mainīs to steidzīgo braucēju galvās, kas turpina traukties pa šosejām, slalomā visus apdzenot, – ja jau ne parastie, ne vidējā ātruma radari viņu rīcību nav mainījuši, nez, vai ir kas tāds, kas to izmainīs.