Dārgais naivums

Šā gada pirmajos piecos mēnešos četru lielāko Latvijas banku klienti krāpniekiem brīvprātīgi pārskaitījuši vairāk nekā 4 miljonus eiro. Lai gan tas ir gandrīz uz pusi mazāk nekā gadu iepriekš, krāpnieku peļņa joprojām ir iespaidīga. Puse no visiem krāpšanas noziegumiem tiek veikti pa tālruni. Krāpnieki izmanto cilvēku lētticību, spēlējot uz jutīgākajām emocijām. Uzņēmums TELE2 informē, ka arvien biežāk noziedznieki izmanto cilvēku vēlmi uzlabot savu veselību. Ir aktivizējušās visdažādākās interneta vietnes, kurās tiek reklamētas it kā brīnumainas zāles. Šādu vietņu apmeklēšana bieži vien beidzas ar naudas izkrāpšanu. Un, lai cik daudz reižu lētticīgie iedzīvotāji tiktu brīdināti, lai cik reižu viņi tiktu mudināti neuzķerties uz krāpnieku trikiem, kibernoziedznieki joprojām ar cilvēku brīvprātīgu piekrišanu izkrāpj no viņiem naudu.

Pēdējā laikā sociālie tīkli, jo īpaši feisbuks, ir pārpildīti ar uzmācīgām reklāmām: kāds uzņēmums vai veikals ir spiests slēgt durvis un pārdot kvalitatīvas preces par lētu cenu. Nesen mūsu lasītāja uzķērās uz šādu reklāmu, kad feisbukā izlasīja par kādu ģimenes uzņēmumu Rīgā, kas ražoja ar rokām darinātus ādas apavus un somas, bet tagad ir spiests pārtraukt darbu un slēgt uzņēmumu. Sieviete no piedāvātā sortimenta izvēlējās divas ādas somas par salīdzinoši lētu cenu. Viņa apmaksāja pasūtījumu ar bankas karti un gaidīja preces. Pēc mēneša divu somu vietā viņa saņēma vienu somu, kas nekādā gadījumā nebija ne ar rokām darināta, ne no ādas. Tas bija vistīrākais surogāts, kas nāca nevis no Rīgas, bet gan no Ķīnas. Turklāt krāpnieki mēģināja piekļūt ventspilnieces bankas kontam. Viss izskatījās tik ticami, ka sieviete krāpniekiem noticēja nešauboties un pēc pirmā it kā neveiksmīgā pasūtījuma piegādes mēģinājuma pārskaitīja nelielu naudas summu par atkārtotu preču piegādi. Vēlāk viņa saprata, ka krāpnieki tikai vēlējās iegūt viņas bankas kartes datus. Sievieti no zaudējumiem izglāba tas, ka tajā brīdī, kad krāpnieki mēģināja izņemt naudu, viņas kontā nebija pietiekami lielas naudas summas un banka bija modra un laikus bloķēja karti.

Ko šādās situācijās var ieteikt? Tikai vienu: būt modriem un neuzķerties uz lētu brīnumu solījumiem. Taču jāatzīst, ka ievērot šos vienkāršos noteikumus kļūst arvien grūtāk. Ne vienmēr no pirmā acu uzmetiena ir iespējams atšķirt melus no patiesības, un par naivumu nākas dārgi samaksāt. Mākslīgais intelekts, ko mēs tik aizrautīgi saucam par savu sabiedroto, tikpat labi var kalpot krāpniekiem ar viņu noziedzīgajām vēlmēm pēc vieglas peļņas un nodomiem atņemt to, kas viņiem nepieder. Tādos laikos mēs dzīvojam. Atliek vien paļauties uz kiberaizsardzību un uz mūsu pašu rūgto pieredzi jeb, dzejnieka vārdiem runājot, smago kļūdu dēlu.