Prieka vietā – vilšanās

Tāpēc jau daudzi pensionāri turpina strādāt, lai varētu atļauties vairāk nekā vidusmēra Latvijas pensionārs. Dabiski, ka daudzi seniori skaitīja dienas līdz jaunai, palielinātai pensijai. Kāds gan izbrīns bija jāpiedzīvo strādājošajam pensionāram, kad janvārī viņš saņēma nevis lielāku, bet mazāku pensiju nekā decembrī!

Pensionārs cerēja, ka tā ir kļūda, kas drīzumā tiks labota. Bet nē, nekādas kļūdas. Strādājošajam pensionāram paskaidroja, ka viņa neapliekamo tūkstoti sadalījuši starp pensiju un algu. Proti, viņa pensija palikusi ar to pašu neapliekamo minimumu, kas bija iepriekš, – 500 eiro. Bet ienākuma nodoklis pieaudzis par veseliem 5,5%! Rezultātā – pensija nevis pieauga, bet gluži pretēji – samazinājās. VSAA ierēdņi pacietīgi pamāca pensionāru: gribi, lai no pensijas neapliek ar nodokli visu tūkstoti, pārcel savu nodokļu grāmatiņu no darbavietas uz VSAA. Bet tādā gadījumā strādājošā pensionāra algai tiks piemērots nodoklis no pirmā eiro. Kā saka – kod, kurā pirkstā gribi,visi sāp! Nez kāpēc to darbinieku algām, kuri nav sasnieguši pensijas līmeni, neapliekamo minimumu piemēro, bet strādājošā pensionāra algai – ne. Izskatās pēc diskriminācijas.

Un tad vēl izrādījās, ka gandrīz tūkstotim nestrādājošo pensionāru janvārī nepareizi aprēķināja pensiju, neņemot vērā dubultoto neapliekamo minimumu. Valsts ieņēmumu dienests nav pārsūtījis Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai nestrādājošo pensionāru nodokļu grāmatiņas. Abas valsts struktūras pensionāriem jau atvainojušās. Vakar premjerministre apsolīja, ka līdz šīs nedēļas beigām iztrūkstošais tiks izmaksāts. Bet, kā saka, rūgtums nepazūd. Arī cerēto prieku daudzi pensionāri pagaidām nav guvuši. Nestrādājošie pensionāri, kuru pensija nav lielāka par 1000 eiro, vēl, iespējams, nav apzinājušies, ka nākamajā gadā viņi nevarēs iesniegt ienākumu deklarāciju un rēķināties ar pārmaksātā nodokļa daļas atmaksu par medicīnas pakalpojumiem. Un tā būs vēl viena rūgta vilšanās, ņemot vērā, ka valsts apmaksātie medicīnas pakalpojumi kļūst arvien mazāk pieejami.

Vecākā paaudze ne pirmo reizi nonāk slaucamas govs lomā, uz kuras rēķina ik pa brīdim tiek lāpīti caurumi valsts kasē. Tad pensiju fondā ielien, lai aizņemtos miljardu, un par parādu aizmirst! Tad ar ilggadēju darbu uzkrāto pensijas kapitālu samazina, bet faktiski – apzog pensionārus. Daudzi nenodzīvoja līdz dienai, kad valsts atņemto kompensēja. Tagad otrā līmeņa pensiju kārtējo reizi optimizēja. Un reti kurš topošais pensionārs tic, ka šogad atņemtais procents kādreiz tiks atgriezts.