Acis kļūst par vienu no Stiklu purviem, kad aiz Annahites pamatskolas pedagoga Edgara Mihņēviča aizveras redakcijas auto durvis. Paliekam divatā ar fotogrāfu Kristapu Anškenu un es pasaku to arī skaļi: Kā gribas raudāt. Visvairāk laikam par tām 50 krūmmellenēm, 50 cidonijām, 25 upeņu krūmiem, kas iestādīti pērn, un šopavasar atjaunotajiem stādījumiem braucamceļa malā.

Tie it kā pastarpināti, bet tik uzstājīgi un nepārprotami simbolizē stiklenieku dzīvotgribu. Edgars ir veltījis mums pāris stundas sava dzīves laika, izvadājis pa skolu, parādījis arī visas tās vietas, kas kontrolējošo dienestu veidlapās iezīmētas kā neatbilstošas laikmetam. Esam aprunājušies ar skolas direktori un vairākiem pedagogiem, vērojuši jauniešus mācību procesā. Grūti ir dzirdēt vietējo ļaužu ar ironiju atstāstīto novada vadības frāzi, ka Stikli esot pēdējā vieta, kur izmitināt ukraiņu bēgļus. Stiklenieku jautājums – kas notiks ar materiālajām vērtībām, kas gandrīz 70 skolas darbības gados gādātas gan par ziedotāju, gan projektu, gan vietējās pašvaldības naudas līdzekļiem, paliek bez atbildes. 2018. gada 28. novembra Ventspils novada domes lēmumu slēgtā bērnu nama ēka stāv tukša jau 3,5 gadus un tiek uzturēta (t.sk. apsildīta) par nodokļu maksātāju naudu.

Nav šaubu, ka mūsu laiks ir straujš un prasīgs. Nav šaubu, ka valsts politika nav vērsta uz mazu lauku skolu saglabāšanu un attīstību, taču visu joprojām, tāpat kā tas mūžīgi mūžos bijis, nosaka cilvēkfaktors. Lai novada vadība iesaistītos un skaidrotu, kāpēc Izglītības un zinātnes ministrijas aparāta dāmas pret Annahites pamatskolas kolektīvu īstenojušas mobingu, esot bijis vajadzīgs iesniegums. Laikam jau iesnieguma neesamība ir izšķirošais faktors, kas kavējis novada Izglītības pārvaldei līdzdarboties pie skolas atpazīstamības un audzēkņu piesaistes mārketinga plāna.

Pedagogs Edgars Mihņēvičs, komentējot šobrīd Latvijā populāro sociālās politikas jautājumu – skolēnu ar mācīšanās grūtībām integrēšanu parastajās skolās, atceras Norvēģijā redzēto, kur uz neviens pat nesāk apspriest ko tādu. Palmas varot audzēt arī mūsu platuma grādos, bet – siltumnīcā. Kādā Rīgas alternatīvajā skolā strādājoša skolotāja, kuras vēders diendienā piedzīvo integrējamo sitienus, saka, ka, ja veselo bērnu vecāki zinātu, kas skolā notiek, viņi izņemtu bērnus no izglītības iestādes. Ne tāpēc, ka vieni labāki par otriem, bet tāpēc, ka īpašas vajadzības prasa īpašu vidi un pedagogus ar speciālo izglītību.

Tikmēr Annahites miera ostā savu pēdējo mācību mēnesi aizvada bērni, kuri jau pavisam drīz tiks izrauti ar visām saknēm un vesti tur, kur ekonomiski izdevīgāk. Tāds ir mūsu novada vadītāju lēmums.

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: