Klimata pārmaiņu ietekme arī Eiropā kļūst aizvien jūtamāka, bet vēl vairāk ir jūtama Latvijas atkarība no ārvalstu energoresursiem. Tādēļ neapšaubu mērķi – doties virzienā, lai elektrības ražošanā mēs kļūtu pašpietiekami, tai skaitā ražojot vēja enerģiju.

Tomēr Latvijas lēmumu pieņēmējiem derētu ne tikai projicēt Rietumu stratēģisko naratīvu, kas nofiksēts 2015. gada Parīzes nolīgumā, ka valstīm ir jāsadarbojas klimata pārmaiņu novēršanā, bet, kritiski izvērtēt, cik Zaļais kurss ir zaļš Latvijā.

Vai tiešām, ja tādā apjomā, kas ieceru līmenī šobrīd brāžas pāri mežiem, tiks sabūvēti vēja parki, Latvija kļūs zaļāka un energoneatkarīgāka? Vai tad, ja šķeldā neizmantotie zari un alkšņu malka no piemājas purvainās augsnes netiks sadedzināta pašvaldību katlumājās un lauku māju krāsnīs, Latvija kļūs zaļāka un iedzīvotāju labklājība pieaugs? Vai atmežoti meži vēja parkiem uzlabos bioloģisko daudzveidību? Vai tomēr caur zaļā nekritisku pieņemšanu skaidri nedominē biznesa intereses?

Ja Kariņa valdībai jau iepriekšējos četrus gadus patiesi būtu interesējusi daba un energoneatkarība, jau sen būtu pieņemti vairāki būtiski lēmumi, bet netiktu atļautas kailcirtes jaunākos mežos. Jau būtu izsolīta teritorija jaudīgam vēja parkam jūrā, bet atbilstoši nepieciešamajām jaudām būtu izpētītas un iezīmētas teritorijas, kurās atļauta vēja parku būvniecība sauszemē. Tas dotu pārliecību gan investoriem, gan drošību iedzīvotājiem, jo ietekmi uz vidi un cilvēkiem būtu veikuši neatkarīgi, ne uzņēmumu apmaksāti eksperti.

Tāpat būtu izstrādāti noteikumi, lai motivētu pašvaldības atvēlēt teritorijas vēja parkiem, nebaidoties, ka apdzīvotība un ienākumu nodoklis no vietām, kur ienāks vēja parki, aizies. Taču nekas no tā visa nav īstenots. Visus šos gadus ir bijis tikai politisks aizkulišu futbols, kur par tiesnešiem uz ministrijām piestaigā lobisti. Bet šobrīd, Krievijas energoatkarības X stundā, atbildība un vaina tiek likta uz pašvaldībām un iedzīvotājiem, kas maisās pa kājām ar savām prasībām un tikai ne manā pagalmā principu.

Solītie kompensējošie mehānismi aizvien nav pieņemti, nav izstrādāts regulējums, kā novērtēt vēja parku trokšņu, mirguļošanas un zemfrekvences skaņas ietekmi uz cilvēku veselību. Tikmēr pašvaldībām ir jāpieņem lēmumi par vēja parkiem. Ventspils novadā šonedēļ tas būs par Sārci. Ja tas būs pozitīvs, Popi pēc dažiem gadiem no visām pusēm ieskaus vēja parki. Drošas atbildes, kāda būs to summārā ietekme, nav. Ir tikai naratīvs – visiem jāsadarbojas klimata pārmaiņu novēršanā, vēja parki ir zaļi un progresīvi.

Atļaušos atgādināt, ka savulaik Eiropas galmos moderna bija Parīzes zaļā krāsa. Ar to rotāja sienas, krāsoja audumus, bet vēlāk atklājās, ka tā ir nāvējoša. Arsēns, ko izmantoja tās iegūšanā, ir indīgs. Paradokss – krāsa, ar ko atainoja dabas skaistumu, izrādījās kaitīga veselībai.

Komentāri (0)

  • 0
    Janis Zvejnieks 31.01.2023, 19:39:45

    Nu tacu vienreiz sanemas un sak rakstit par acim redzamo.Kada Latvijai atkariba no arvalstu energoresursiem ?Divi HES,kuri var sarazot pietiekami elektroenergijas Latvijas vajadzibam,plus vel mazie hesi.Vaig rakstit par mahinacijam,kas tai nozare notiekas ,lai cilveki mostas atver acis,ka vinus vienkarsi cakre.Es ari atgadinasu,ka visa si propeleru karteja afera neko labu nenesis.Interneta daudz video,kur nolietotos propelerus vienkarsi aprok zeme,cits utilizacijas proces neeksiste.Tatad, atkal cirtis ara mezus,vai ari aramzemes utilizes ?Pat majai,lai nomainitu sifera jumtu ir jadabu atlauja.Vai siem propeleru meistariem tada ir,kur vini tos utilizes ?

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: