-9 °C
Vējš 2.57 m/s
Pirmdiena, 9. februāris
Simona, Apolonija
VVF „kapavietas shēma” soli pa solim (pietiek.com)
Avots: http://www.pietiek.com/raksti/vikes-freibergas_kapavietas_shema_soli_pa_solim
Kā tieši bijušās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas iekārotās Rīgas I Meža kapu septiņvietīgās kapavietas gadījumā tika apiets likums un kā tieši atsauču uz normatīvajiem aktiem vietā par noteicošo kļuva „tradīciju” pieminēšana un vēlme „Valsts prezidentu apbedīšanai” prasīto kapavietu pārvērst par ekskluzīviem ģimenes kapiem, - Pietiek šodien eksprezidentes „kapavietas shēmu” apraksta soli pa solim.
1. solis: mēģinājums jautājumu „sakārtot” pašvaldībā
Ir droši zināms, ka, tā kā pati eksprezidente nav vēlējusies kontaktēties ar viņai ideoloģiski nepieņemamo Rīgas domes vadību, viņas savas vēlmes īstenošanai un jautājuma „sakārtošanai” deleģējusi savu valsts apmaksāto sekretāri Dainu Lasmani.
Lasmane ir atteikusies atbildēt uz Pietiek jautājumiem - vai 2013. gada beigās viņa personiski ir vērsusies pie Rīgas domes amatpersonām ar lūgumu piešķirt Vīķei-Freibergai kapavietu daļēji slēgtajos Rīgas I Meža kapos, pie kurām domes amatpersonām viņa ir vērsusies un kādā formā.
Vīķes-Freibergas deleģētā sekretāre neatbild arī uz jautājumu, vai šajā brīdī viņa ir bijusi informēta, ka likums neparedz bijušajiem Valsts prezidentiem iespēju pieprasīt kapavietu tiem vēlamā vietā, un kādu atbildi viņa saņēmusi no domes amatpersonām. Taču Pietiek zināms, ka tieši uz šo likuma normu Vīķes-Freibergas pārstāvei tad arī norādīts pašvaldībā, viņas lūgumu jautājumu „kaut kā sakārtot” noraidot.
Likuma „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” 12. pants nosaka, ka „Valsts prezidenta un personas, kura ieņēma Valsts prezidenta amatu, apbedīšanas un kapa uzturēšanas izdevumus sedz valsts”.
Tas nozīmē, ka likums noteic: kad 1937. gadā dzimusī V. Vīķe-Freiberga beigtu savas šīszemes gaitas, viņu apbedītu un kapu turpmāk apkoptu par valsts līdzekļiem, taču par to, ka eksprezidente būtu „vienlīdzīgāka” par „parastajiem cilvēkiem” kapavietas izvēlē, likums neko nesaka.
2. solis: jautājuma „sakārtošana” Valsts prezidenta kancelejā
Nepanākot vēlamo atsaucību Rīgas pašvaldībā, Vīķes-Freibergas deleģētajai pārstāvei nācās rīkoties aplinkus, panākot, lai nepieciešamo politisko spiedienu uz pašvaldību izdara Valsts prezidenta kanceleja.
Lasmane neatbild arī uz jautājumiem, pie kā tieši viņa vērsusies Valsts prezidenta kancelejā un vai šī vēršanās notikusi mutiski vai rakstiski. Taču šīs „sakārtošanas” rezultāti jau redzami dokumentos.
Toreizējā Valsts prezidenta Andra Bērziņa kanceleju vada tagadējais Saeimas priekšsēdētājas biedrs Gundars Daudze, kurš tad arī vēršas ar „lūgumu” pie Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova.
Tiesa, arī Daudzem nav bijis vēlēšanās eksprezidentes vēlmju īstenošanas vārdā pārkāpt likuma normas, tāpēc viņa rakstītā vēstule ir ļoti piesardzīga, turklāt tiek veikti priekšdarbi, lai šis dokuments nenonāktu atklātībā
Ar 2014. gada 8. janvāri datētais lūgums „Par zemes nogabalu rezervēšanu”, kas adresēts Rīgas domes priekšsēdētājam Ušakovam, ir ierobežotas pieejamības dokuments – ar grifu „dienesta vajadzībām”.
Neminot konkrēti Vīķes-Freibergas vārdu un konkrētus kapus, šajā dokumentā lūgts tikai „rezervēt divus zemes nogabalus likuma „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” 12. pantā paredzēto darbību izpildei”.
3. solis: „mutiskās vienošanās” ar pašvaldības pārstāvjiem
Tiesa, Daudzes iesaiste jautājuma „sakārtošanā” ir bijusi noorganizēta tiktāl, ka viņš ir bijis gatavs parakstīt šādu dokumentu, kurā nav minēts nekāds likumisks pamatojums šādai kapavietu piešķiršanai.
Turklāt līdztekus oficiālajam dokumentam notikušas arī neoficiālas sarunas, lai pašvaldības pārstāvjiem „izskaidrotu” – ko tieši un kur tieši vēlas saņemt Valsts prezidenta kanceleja savai „klientei”.
Daudze tagad atsakās atbildēt uz jautājumu, vai viņš ir bijis tas, kas pašvaldības amatpersonas ir mutiski informējis, ka zeme vajadzīga tieši I Meža kapos un tieši Vīķes-Freibergas vajadzībām.
Savukārt pašreizējais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Guntis Puķītis informē, ka ne par ko tādu „kancelejas lietvedībā nav reģistrētu dokumentu”, - visa „detaļu” nokārtošana ir notikusi mutiski.
4. solis: pašvaldības pārstāvju lēmuma nodrošināšana
Tas, ka šāda mutiska saskaņošana notikusi, nerada šaubas: Rīgas pilsētas izpilddirektora Jura Radzēviča divas nedēļas vēlāk parakstītā dokumentā šī amatpersona jau atsaucas uz „mutisko vienošanos, kas bija panākta ar Latvijas Valsts prezidenta kanceleju”, un lūdz Mājokļu un vides departamentam „rezervēt divus zemes nogabalus Rīgas I Meža kapos”.
Savukārt pēc tam Radzēvičs vēstulē „Par zemes nogabala ierādīšanu” jau oficiāli lūdz Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktorei ierādīt kapavietu „Latvijas Valsts prezidentu apbedīšanai”.
5. solis: pašvaldības pārstāvju „pozitīvās attieksmes” nodrošināšana
Šajā vēstulē Rīgas pilsētas izpilddirektors atsaucas uz „Rīgas domes 09.12.2008. saistošo noteikumu Nr.149 „Rīgas pilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas noteikumi” 20.punktu”.
Šis domes noteikumu punkts nosaka, ka „Kapsētu pārvaldes priekšnieks var dot piekrišanu kapavietas piešķiršanai (nosakot kapavietas izmērus) daļēji slēgtā kapsētā mirušā, kuram dzīves laikā ir bijuši sevišķi nopelni Latvijas valsts vai Rīgas pilsētas labā, apbedīšanai, pamatojoties uz attiecīgās valsts pārvaldes iestādes, radošās savienības, nevalstiskās organizācijas vai profesionālās biedrības iesniegumu”.
Taču šis punkts, kā redzams, attiecas tikai uz kapavietas piešķiršanu jau mirušam cilvēkam, attiecībā uz kuru saņemts oficiāls viņa nopelnus atzīstošs iesniegums, turklāt noteikumi nosaka, ka ir nepieciešama tieši Kapsētu pārvaldes priekšnieka piekrišana.
Šajā gadījumā valsts pārvaldes iestādes iesniegums gan ir, taču tajā Vīķes-Freibergas vārds vispār nav minēts. Turklāt eksprezidente nebūt nav mirusi, un arī Kapu pārvaldes priekšnieka vietā lēmumu, kā rāda dokuments, pieņēmis Rīgas pilsētas izpilddirektors. Taču tas nav bijis šķērslis „sakārtotā” jautājuma praktiskam risinājumam.
6. solis: prezidenta kapavietas pārtaisīšana par ģimenes kapiem
Tāpat, pateicoties spiedienam uz pašvaldības pārstāvjiem, ir izdevies arī „Valsts prezidentu apbedīšanai” oficiāli prasīto kapavietu pārtaisīt par privātiem ģimenes kapiem, - kā zināms, jau pēcāk šādu vēlmi publiski atzīst arī bijusī Valsts prezidente.
Kā jau minēts, sākotnēji kapavieta oficiāli tiek lūgta „Latvijas Valsts prezidentu apbedīšanai”, arī noteikumos ir runa tikai par konkrēta „mirušā, kuram dzīves laikā ir bijuši sevišķi nopelni Latvijas valsts vai Rīgas pilsētas labā, apbedīšanu”.
Taču pēcāk, pateicoties izdarītajam spiedienam, Rīgas pilsētas izpilddirektors Radzēvičs jau pieprasa Vīķes-Freibergas vajadzībām „ierādīt ģimenes kapavietu I Meža kapos Rīgā, Aizsaules ielā 2A, (3.sektors-ldg pa kr. no G. pr. rinda- 69.vieta”.
Visbeidzot arī Vīķes-Freibergas vajadzībām ierādītās „ekskluzīvās” kapavietas izmēri nozīmīgi pārsniedz Rīgas domes noteikumos minētos. Lielākā kapavieta, kādas ierādīšana pieminēta šajos noteikumos, ir „četrvietīga kapavieta” divpadsmit kvadrātmetru platībā. Toties Vīķei-Freibergai arī šajā ziņā ir izdevies tikt pie ekskluzīva risinājuma - „kapsētas shēmas” rezultātā viņai piešķirta iespaidīga septiņvietīga kapavieta 21 kvadrātmetra platībā.
7. solis: likuma un noteikumu vietā tiek piesauktas "tradīcijas"
Rīgas pilsētas izpilddirektors Radzēvičs vairs pat nemēģina atrast šiem lēmumiem kādu likumisku pamatojumu, tā vietā norādot uz tradīciju nozīmīgumu: „Valsts prezidentiem ir arī ģimenes locekļi, kurus atbilstoši tradīcijām apglabā kopā, veidojot ģimenes kapus.”
Avots: http://www.pietiek.com/raksti/vikes-freibergas_kapavietas_shema_soli_pa_solim
Mājās cepta rupjmaize/saldskābmaize
Sveiki!
Vai kāds nezina, kur Ventspilī var dabūt mājās ceptu rupjmaizi/saldskābmaizi?
156 000 eiro par auto !
Neraugoties uz kravu apgrozījuma samazinājumu par 16,44%, Ventspils brīvosta pērn par aptuveni 156 000 eiro iegādājusies luksus klases automašīnu "Audi A8L W12", kuras vienīgais zināmais pasažieris ir brīvostas pārvaldes valdes loceklis, formāli no amata atstādinātais Ventspils domes priekšsēdētājs Aivām Lembergs
Izmirstošā Ventspils
Te Ventspilī sakoptība ir tāda, ka kaut izstādē var piedalīties par sakoptāko pilsētu pasaulē. Tikai ko līdz sakoptība, ka pilsēta ir tukša. Atceros kāda bija Ventspils pirms 20 gadiem, un tagad vairs nevaru nobrīnīties. Ielas tukšas, veikali tukši, mašīnas pa ielām braukā reti. Un pa ielām lielākā daļa pretimnācēju ir vecākā paaudze un pensionāri. Pašvaldības policija gan redzama uzkŗītoši bieži garām aizbraucot. Cik tad tūkstošu iedzīvotāju palikušu Ventspilī , tā runā ka kaut kas starp 15 - 20 tūkstošiem.
Un kā tad iet ar biznesu pilsētā ar nākotni? No 1.februāra Ventspilī slēdz Nordea bankas filiāli Andreja ielā, nebūs vairs šī banka pārstāvēta mūsu pilsētā. Nav vairs 7.autobuss, nav vairs Ventspils koks.... Nav vairs maizes kombināts, nav vairs piena un gaļas kombināts. Ventilatoru rūpnīca.
Lemberg, auuu... kur tas viss ir pazudis, kad atgriezīsies cilvēki, kas kādreiz te bija 2xreiz vairāk, kad tu varēsi ar lepnumu teikt 'Pilsēta ar nājotni' Savādāk A.Lembergs vairāk pa tiesām dzīvojas un kļūst arvien populārāks kā potenciālais valsts prezidents...
Vai vajadzētu publicēt plašāku informāciju par Ventspils pilsētas domes kapitālsabiedrībām?
Vai vajadzētu pilsētas portālā www.ventspils.lv publicēt plašāku informāciju par Ventspils pilsētas domes kapitālsabiedrībām?
Respektīvi, informāciju par to, kam pieder kapitālsabiedrības (ne visur 100% kapitāla pieder Ventspils pilsētas domei), kuri ir kapitālsabiedrību valdes priekšsēdētāji un valdes locekļi, kapitālsabiedrību galvenos finanšu rādītājus (kuri neietver komerciālo noslēpumu).
Mani bērni ir aizceļojuši projām ...
Jāmin, ka Ventspils domes pārstāvji šonedēļ savā paziņojumā medijiem balstās uz valsts Nodarbinātības valsts aģentūras datiem – uzstājot, ka kopējais bezdarbs pilsētā janvāra sākumā ir 6,7%, kas ir mazāks nekā vidējais bezdarba līmenis valstī. Tad kā var izskaidrot, ka trešdaļa iedzīvotāju un atsevišķās vecuma grupās pat puse ventspilnieku uzskata bezdarbu un jaunu darba vietu radīšanu par vienu no galvenajām problēmām pilsētā?
Pretēji pilsētas pašvaldības paustajam apgalvojumam, ka «pilsētā viss ir kārtībā», patiesība ir daudz skaudrāka. Iedzīvotāji paši vai viņu tuvinieki, draugi, kaimiņi un paziņas saskaras ar bezdarba problēmu pilsētā, un šo cilvēku skaits patiesībā ir pietiekami liels, lai sabiedrības prātā tas kļūtu par vienu no būtiskākajiem jautājumiem. Valsts iestāžu, kā Nodarbinātības valsts aģentūras oficiālā statistika var neatspoguļot patieso situāciju, jo daudzi ventspilnieki šo darba vietu trūkumu risina, aizbraucot no pilsētas un strādājot Rīgā, Liepājā vai pat Lielbritānijā un Īrijā.
Kāda kundze Ligita, kura pašreiz nestrādā, jo guvusi kājas traumu, uz jautājumu par dzīvi Latvijā un Ventspilī izsakās šādi: «Mani bērni ir aizceļojuši projām, jo nespēja atrast darbu tieši Ventspilī, un es esmu palikusi šeit viena. Viņi meklēja, tomēr bez panākumiem. Nespējot savu dzīvi sakārtot šeit, aizbrauca prom.»
http://www.tvnet.lv/zinas/regionos/643053
Pēdējās komentētās
Cara Menghapus Data akun kredivo menghubungi layanan Live Chat vi…
Cara Membatalkan Transaksi/Pengaju𝗮n P𝗶njaman (𝗦𝗣𝗜𝗡𝗝𝗔𝗠) SHOPEE, K…
Vai šonedēļ tiks izvests sniegs tur, kur jau ir sniega kalni? Kau…