Vēlēt ir jāiet

Ja pietiek zināšanu un prasmju tehnoloģiju lietošanā, jāatzīst, ka ir taču ērti vienuviet saņemt gan nekustamā īpašuma nodokļa apmaksas paziņojumu, gan svarīgas ziņas no citām valsts institūcijām, gan, piemēram, paziņojumus par publiskajām apspriešanām gadījumos, ja attīstības projekts kaut kādā veidā skar cilvēka īpašumu. Savukārt institūcijām nav jātērē papīrs un jāmaksā par sūtījumu uz fizisku pasta kastīti, kuru nebūt ne visi regulāri iztukšo. Tā kā esmu sasaistījusi e-adreses pastkastīti ar regulāri lietoto e-pasta adresi, līdz šim visus manā e-adresē pienākušos sūtījumus ir izdevies pamanīt laikus.

Tiktāl viss būtu labi un skaisti. Taču šo otrdien piedzīvojām gadījumu, kad Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, kas atbild par iedzīvotāju reģistra datu ievadīšanu vēlēšanu sistēmā, iznāca būtiski patraucēt valsts vienotā pakalpojumu portāla Latvija.lv darbu vien ar to, ka iestāde vairākiem simtiem tūkstošu e-adreses lietotāju nosūtīja paziņojumus par iespēju noskaidrot vēlēšanu iecirkni jūnijā gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās. Saņemot paziņojumus, e-adreses lietotāji devās sūtījumus atvērt un tā radīja sistēmai slodzi, ar ko tā netika galā. Daudzi tā arī nespēja uzreiz piekļūt saņemtajam paziņojumam. Neesmu eksperts tehnoloģiju jautājumos, taču ticu, ka tiem, kas šo sistēmu izveidoja un uztur, būtu jānodrošina tas, ka sistēma nepārstāj normāli funkcionēt, tiklīdz tai pieslēdzas lielāks skaits lietotāju. Galu galā, līdzīga pieredze taču ir citām valsts struktūrām, piemēram, Valsts ieņēmumu dienestam, kas regulāri marta pirmajos datumos, kad sākas ienākumu deklarāciju iesniegšana, saskaras ar palielinātu cilvēku interesi. Ieņēmumu dienests šogad situāciju bija atrisinājis, izveidojot virtuālo rindu, kas gluži ātri virzījās uz priekšu, ļaujot samērā drīz pieslēgties sistēmai.

Vēlēšanas jau tā ir gana sensitīvs temats. Gadiem ejot, redzam, cik maza diemžēl ir vēlētāju aktivitāte. Var jau teikt, ka vēlētāju reģistros ir krietna daļa cilvēku, kuri sen jau nedzīvo savās deklarētajās dzīvesvietās un tamdēļ uz vēlēšanām neatnāk. Taču arī tie pārējie, kuri dzīvo tur, kur reģistrēti, ne vienmēr aizdodas līdz vēlēšanu iecirknim. Kā stāsta sociologi, ir ļoti iespējams, ka cilvēks neiet vēlēt, jo ir apmierināts ar to, kā viss ir, un domā, ka balsot var neiet. Ļoti ceru, ka misēklis ar Latvija.lv paralizēšanu nekavēs cilvēkus tomēr doties vēlēt, paužot savu viedokli. Jo katra cilvēka viedoklis ir svarīgs.