Ceriņu Laiks...
Smaržo ceriņi un zeme,
Kad lietus zāli mitrina,
Tu sēdi četrās sienās
Un diena velkās gara,

Pulkstenis tikšķ, laiks iet,
Un ceriņi vāzē vīst,-
Es gribu būt tas baltais ceriņkrūms,
Kas smaržo tur aiz loga...
Es gribu būt tas lietus,
Kas sauso zemi mitrina,
Nu ko lai dara, nav mana vara,
Laiks iet, pulkstenis tikšķ -
Dienas aizet, ceriņi nozied,
Un paliek tikai atmiņas...
Par smaržīgiem ceriņiem baltiem!

/dzejoļa autors Aija Balode-Šilde/