ZZS un melošana
Piebalgs: Pašreizējie plāni ir pretrunā Kučinska pārstāvētās ZZS solījumiem
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) apzināti pauž nepatiesu informāciju un maldina sabiedrību, apgalvojot, ka lēmums par minimālo sociālo iemaksu noteikšanu ir iepriekšējo valdību atbildība, pauž partijas Vienotība priekšsēdētājs Andris Piebalgs.
Politiķis uzsver, ka budžeta sagatavošanas process tika sākts jau pavasarī un to virza un izstrādā tieši Finanšu ministrija un politiski atbildīgs par to ir Ministru prezidents Māris Kučinskis. «Arguments, ka par plānotajām izmaiņām «neko nezinājām», ir galēji neprofesionāls un norāda uz paviršību vai apzinātu situācijas sagrozīšanu,» par Piebalga viedokli informē Vienotības preses sekretāre Laila Timrota.
«No Reiznieces-Ozolas un Kučinska puses izskanējušie apgalvojumi par it kā nezināšanu, mazākais, pārsteidz,» uzsver Vienotības vadītājs, atgādinot, ka ministre piedalījusies visās diskusijās un darba grupās, kurās spriests par nepieciešamību un iespējām nodrošināt lielāko sociālo drošību mikrouzņēmumu darbiniekiem.
http://ej.uz/2ktq
Komentāri (2)
Raidījums: Kučinskis pārkāpj paša izvirzītās apņemšanās
Gada sākumā Valsts prezidents Raimonds Vējonis Mārim Kučinskim uzticēja Ministru kabineta veidošanu. 11.februārī Saeima viņa valdību apstiprināja, taču jau tās veidošanas procesā bija skaidrs, ka valdībai neies viegli, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.
«Paradoksālākais šajā situācijā ir tas, ka par reformām izglītībā, veselības aprūpē, tautsaimniecībā un arī citās jomās tiek runāts gadiem ilgi, tomēr lēmumi netiek pieņemti. Tas liecina, ka izpildvarai ir trūcis politiskās gribas vai varbūt iespējas pieņemt drosmīgus un reizē akūti nepieciešamus lēmumus. Rezultātā mēs kavējam – kavējam kā valsts, iestrēgstam birokrātiskos sīkumos un vēlmē izdabāt visiem,» 11.februāra Saeimas sēdē pirms balsojuma norādījis Kučinskis.
Kučinska valdību visprecīzāk raksturo vārds garlaicība. Uz pelēkā fona izceļas tikai daži ministri. Šahiste Dana Reizniece Ozola, varbūtību teoriju speciālists Kārlis Šadurskis un brīvā laika fotogrāfs Dzintars Rasnačs.
Lielas rūpes premjeram sagādā finanšu ministre Dana Reizniece Ozola. Uzreiz pēc stāšanās amatā viņa uzsāka raganu medības Valsts ieņēmumu dienestā (VID), veidojot slepenus negodprātīgo darbinieku sarakstus. VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone neturēja līdzi un demisionēja. Viņasprāt, Kučinskim vajadzēja iejaukties un apturēt VID autoritātes graušanu.
Uz Pētersones pamesto amatu konkursā nepieteicās neviens cienīgs kandidāts, tāpēc Reizniece Ozola izlēma bez konkursa virzīt Valsts vides dienesta ģenerāldirektori Ingu Koļegovu. Tomēr izrādījās, ka viņai ir problēmas ar VID iesniegto amatpersonas deklarāciju. Zaļie zemnieki ar premjeru priekšgalā centās pierādīt, ka Koļegovas kandidatūras norakšana ir Vienotības un negodprātīgo VID darbinieku pretdarbība, taču pārcentās. Lai gan virzīšanas jauda bija liela, Koļegova pati atteicās kandidēt un turpina darbu Valsts vides dienesta ģenerāldirektores amatā. Aizdomīgās amatpersonu deklarācijas pārbaude Finanšu policijā joprojām turpinās.
Valsts kanceleja izsludināja jaunu konkursu, valdība lēma vilināt kandidātus ar divreiz lielāku algu. VID nebūšanas un demotivētais personāls tagad ir Ilzes Cīrules atbildība. Viņai jāizlemj par vairāku simtu darbinieku atlaišanu, lai rastu līdzekļus algu reformai. Jātiek galā ar Finanšu un Muitas policijas apvienošanu un savstarpējām nesaskaņām.
Sliktāk valdībai gāja ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) šefa meklējumiem. Konkurss izgāzās, jo neviens no desmit pretendentiem nepārvarēja konkursa pirmo kārtu. Arī līdzšinējais priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks. Kučinskis bija pārsteigts par rezultātu un rosināja pārskatīt KNAB pakļautību un priekšnieka iecelšanas kārtību. Tā tomēr nenotika. Izlemts samazināt prasības pretendentiem.
Pirmajā decembrī no Saeimas tribīnes premjers Māris Kučinskis ar nožēlu atzina, ka nenoteiktība ir biežāk lietotā kritika runājot par ekonomiku. Pēc sešām dienām viņš pats izraisīja vērienīgu haosu nodokļos.
Taču lielākā valdības problēma ir ekonomikas attīstības tempu kritums, kas pie nelabvēlīga scenārija var izvērsties arī krīzē. Kučinskis sola, ka izaugsme tuvākajos gados būs četri līdz pieci procenti. Nekas par šādu veiksmes stāstu neliecina. Šogad IKP prognozes ir nokritušas līdz vienam procentam. Nākamgad, kad tiek prognozēts ES fondu naudas pieejamības burbulis, IKP pieaugšot līdz tikai trīs procentiem, prognozē Latvijas Banka. Tālākai attīstībai, kad fondi būs steigā apgūti, plāna nav.
Uz šāda fona valdība nespēja savaldīt savu partiju biedru, Saeimas deputātu negausību budžeta pieņemšanā. Saeima vairāk nekā 20 miljonus izdāļāja otršķirīgas nepieciešamības projektiem. Finanšu ministre tam nodrošināja fiskālo telpu, bet premjers tikai plāta rokas, vēsta raidījums.
http://bnn.lv/kucinskis-203647
Lembergs par Piebalgu skaļi pateica ( ar atgriešanos ellē ) Vismaz Andris Piebalgs sabiedrībai parādīs ZZS monētai otru pusi.