Par nožēlu ir tā, ka veikala vadītāji uzliek darbiniekiem par pienākumu "uzbāzties" cilvēkam ar šiem visiem jautājumiem. Ienākot klientam veikalā jāsasveicinās, jāuzturas netālu no klienta, pēc kāda laika jāiet klāt un jājautā vai nevajag palīdzēt ko atrast, vai var ko ieteikt. Tā pat arī iesaka "uzbāzties" cilvēkiem ar alternatīvām un papildus produktiem. Ticiet man ar vairāk cilvēkiem esmu runājusi, neviens nav apmierināts par šīm lietām. Pati arī esmu strādājusi veikalā un biju spiesta "uzbāzties" cilvēkiem, lai vēlāk no veikala vadītāja nedabūtu piezīmes, ka nepildu savu darbu pietiekoši labi. Šī "uzbāšanās" tiek nostādīta tā, ka katram klientam būtu jāiziet no veikala ar preci, proti, ja tu pieiesi klāt pajautāsi, piedāvāsies palīdzēt, tu klientu pamudināsi uz vēlmi kaut ko nopirkt. Tikai neviens nesaprot, ka tas darbojas pretēji.

Es neskrien pa dubļiem, kad lietus iet,arī. Un krossenes arī nemaksā ne 10 ne 20 eiro, kad pārskrien pārskrien un izmet.89,50 tas arī ir diezgan liela nauda ...atceros, padomju laikos nopirku kedas pa 3,50 rublu un var skriet, spēlēt futbolu kaut piecus gadus un viss bus ok. Bet šodien .... Apavi ir diezgan dārgi bet bet .....

Nu un .... Es Ventspilī, Spotlanda, aprīlī nopirku sev krossenes, Nike, ar atlaide 20 %, par 90 eiro, augusta sākumā tie jau izskatās ka lupatas. Nu ja, es skrienu, pa ielam pa mežu gandrīz katru dienu bet, kad es pirku man teic ka garantija ir viens gads. Atnācu pāris dienas atpakaļ uz veikalu ar visu čeku un paradu krossenes, man teic ka neko nemainis, naudu atpakaļ nedabušu un vispār es nemāku nesot apavus. Tā iznāk ka ja es kaut ko tādu nopirku tad lai tie stāv plauktā. Tur viņi mierīgi var stāvēt gadu, piecus, desmit .
Tā tad iznāk ka ja es kautko gribu nopirkt tad pārdevēji ir laipni un dūšīgi, bet ja rodas problēmas ar preci un ja iet runa par naudas atdošanu, tad tie paši pārdevēji vispār negrib runat,

Nevar apgalvot, bet tā vien šķiet, ka "ilona kaķis" pati ir viena no dīvainēm-pārdevējām, kuras pašas ir iedomājušās sevi par "laipnām", vārda tiešā nozīmē uzmācoties un vienlaicīgi atbaidot potenciālo pircēju. Šī "kaķe" raksta, ka "saimnieks no stūra glūn un vēlāk samazina algu, ja pārdevēja nav skrējusi virsū." Ja kāds īpašnieks tā liek darīt, tad viņam pašam ar prātiņu ir, kā ir. Tomēr pārsvarā ir tā, ka īpašnieks vai veikala vadītājs sagaida no pārdevējas, lai viņa klientu UZRUNĀ, nevis uzmācas. Uzrunāt nozīmē atrast kontaktu un klientam likt saprast, ka NEPIECIEŠAMĪBAS GADĪJUMĀ spēs atrisināt un apmierināt klienta vēlmi. Tā nu ir absolūta taisnība, ka vairumam Ventspils specializēto veikalu pārdevējām vienīgā vieta ir tirgū pie čību un trenūžeņu kaudžu pieskatīšanas, kur reizēm var izpausties ar savu stulbumu.

Lai cik bēdīgi tas jautājums nebūtu-tas pārdevējām jādara!!! To liek darba devējs, un tiek novērots vai tā dara-nē no algas tiek atskaitīts , par katru labdien, uz redzēšanos, uttt.... zināms cilvēks stāstīja, ka pašām pārdevējām tas riebjas, bet negribi zaudēt -darīsi tā..

Man vispār riebjas ka uzvedas pārdevējas īpaši bērnu rotaļas veikalos. Nu tā grib iebāzt klientam tas dārgas Ķīnas plastmasa sudus ka ārprāts! Kam viņi vajadzīgi ?

Puaro.......Nevajag savu gļēvumu saskatīt citos un savus uzbraucienus paturi pie sevis ,tavs viedoklis jau nu vismazāk man intresē !

Vērsties vajag veikalā,ne forumā,gļēvais autor!

+36 qwerty
Pārdevējam jāiegaumē, ka ir lietas, kuras potenciālais pircējs pārzina daudz labāk par viņu

Drogas un Staķiks

Labs piemērs veikala pārdevējam varētu būt laba restorāna viesmīlis - sasveicinājās ,iedeva ēdienkarti,pasniedza,ēšanas laikā klāt nestāvēja,saņēma samaksu,atvadījās.Veikalā var tāpat: sasveicinājās,pasaki ka pie mums tur un tam ir akcija,lai pircējs skatās,redzi ka viņam ko vajag,pieej klāt, palīdzi, paej malā.

Pastāstīšu savu pieredzi. Kādām būtu jābūt pārdevēja un pircēja attiecībām? Ienākot veikalā,pārdevējs atrod acu kontaktu un sveicina apmeklētāju. Nakad,atkārtoju NEKAD, pārdevējs neprasa pircējam -,,Ko jūs vēlaties? vai Kā varu palīdzēt?'' Šie jautājumi ir muļķīgi un tie nostāda klientu muļķa lomā. Kāpēc? Tādēļ, ja Jūs (pārdevēj) pārstāvat apavu veikalu,tad klients arī ir ienācis apavu veikalā un nejautās Jums ābolus. Tātad,specializēts veikals un specializēts jautājums,tā tam jābūt. Un vēl. Ar savu laipno jautājumu pie klienta varat vērsties ja saskatāt klientā apjukumu un neziņu,vai arī ja klients pārlieku ilgi meklē.Parasti pārdevējs ar savu izturēšanos un distanci vai arī vārdos pasaka: es esmu šeit,jautājiet,es palīdzēšu. Viss. Ja klients Jums jautā padomu vai ko konkrēti,tad gan Jums jābūt uzdevuma augstumos,bet ar pietāti,nevajag izvirst virs pircēja kā vulkānam ar visām savām zināšanām par preci,uzklausiet klientu un kompetenti atbildiet un rīkojieties.

Nezinu, kā ir nosauktajos veikalos, bet zinu, ka ir īpašnieki, kas liek iet klāt ikvienam ienākušam cilvēkam. Pārdevējs jau ar ietrenētu aci redz, ka šis nebūs pircējs,- ienācis tikai apskatīties, bet saimnieks no stūra glūn un vēlāk samazina algu, ja pārdevēja nav skrējusi virsū.

Tā tas ir un ir reāli kaitinoši, bet pārdevējām liek to darīt...diemžēl...