Ventspils 4.vidusskola

Kad 2001.g biju ASV , sanāca domu apmaiņa ,ar tulka palīdzību ,par dzīvi un interesēm ar jauniešiem 18-20 g. vecumā. Kad viņi uzzināja , ka mēs esam no Latvijas , tad bija izbrīns-kur tā atrodas ? Teicām starp Zviedriju un Krieviju. Viņi tā arī nesaprata kur tas ir , jo nezināja ,kur tā Zviedrija atrodas. Kad pateicām ,ka starp Maskavu un Berlīni ,tad kaut kādas domas pavīdīja, bet vienalga īsti nesprata . Tajā vecumā mēs zinājām nosaukt visas Eiropas valstis un daudzas pasaules valstis un arī ASV štatus.

Gluži vārdus izņēma no mutes. )
Zināms Vācijas piemērs, kur savstarpēji rīvējas divi izglītības izpratnes novirzieni.
Klasiskais un otrs, kas arī daudz runā par radošumu, par to, ka bērniem pašiem jānonāk pie rezultāta, uttutjpr, būtībā jāizgudro velosipēds.
Bet šim virzienam kaut kā ļoti klibo ar pašu bērnu psiholoģijas izpratni.
Nu nevēlas bērni aktīvi ņemties par tā jau garlaicīgo mācību vielu, lai nonāktu pie tā paša 2+2= 4 kaut kādā īpašā, radošā procesā.
Bet tai otrajā variantā acīmredzot ir lielākas iespējas izpausties pašiem pedagogiem, rakstīt projektus un grāmatas, aizstāvēt disertācijas,
t.i.tikt pie naudas ar muldēšanu.)

Problēma ir tajā apstāklī, ka, vēl arvien, tiek prasīts truli iemācīties no galvas milzīgu informācijas apjomu, bet netiek mācīts analītiski domāt un būt radošam. Kur tad tie padomju laika ģēniji ir noveduši Latvijas valsti? Vai mēs varam lepoties ar saviem politiķiem, kas pārstāv Latviju starptautiskā mērogā? Nē, nevaram.... Teikt, ka skandināvijā bērni ir dumji var tikai ļoti slikti informēts indivīds. Pirms tādas trulības publicēt, papētiet kādi ir bērnu sasniegumi, piemēram, Somijā un salīdziniet kāds ir šo valstu attīstības līmenis

driz jau ta ka ta visas skolas bus likvidetas,vares latvju berni dzivot tapat ka romu berni,galvenais ka naudu mak skaitit

Secinājums - vaina būs tikai un vienīgi izglītības sistēmā pašā, ne tik daudz ierindas skolotājos, cik visos šajos mācību materiālu sastādītājos un materiālu neatbilstībā sagaidāmajam rezultātam.

Acīmredzams, ka pašos bērnos nekāda īpaša problēma nav,
it kā viņi būtu nepaklausīgāki vai sliktāki par mums savā laikā.
Pat tieši otrādi - bērni savās attiecībās ir pat draudzīgāki un jaukāki nekā mēs padomjlaiku beigu posmā.
Pie tam vecāki izturas pret bērniem daudz draudzīgāk nekā toreiz,
jo padomjlaikos pastāvēja idiotiskais uzstādījums
ka tavs bērns nedrīkst būt tavs draugs.
Jo tu taču gatavo abstrakto jauno sabiedrības locekli - skrūvīti sistēmā.
Līdz ar to vecāki vairs neieņem katra ietiepīga skolotāja pozīciju attiecībā pret savu bērnu.
Toreiz taču skolotājs skaitījās audzināšanas autoritāte Nr1, bet vecāks tikai tā, lai norātu bērnu pēc skolotāja iegribas.
Protams, citreiz dažs vecāks arī iekrīt galējībā, aizstāvot it visā savu luteklīti.
Jāpieņem arī, ka lielākai daļai vecāku vairs galīgi nav svarīgas olimpiādes un konkursi, kurus tik ļoti iemīļojuši skolotāji.
Īpaši lai atzīmētu savējo bērnus )

skumjais secinājums ir tāds - ka tos uzdevumus, kurus pirms 30 gadiem varēja izrēķināt jebkurš, tagad nepaveic pat olimpiādes līmeņa bērni
-----
Bet par to arī ir runa.
Mums toreiz mērķtiecīgi un vienkāršā veidā iemācīja lietas, kas bija jāzina,
jo nav jau tik daudz apgūstamo darbību,
bet tagad bērni vienkārši nomaldās visā tai uzdevumu masā un sarežģītībā, kam viņiem jāiet cauri.
Tiek panākts iecerētajam pretējs rezultāts.
Jo kvantitāte nepāraug kvalitātē.

Kādus pāris gadus atpakaļ es šausminājos par vidējo (!) izglītību ieguvušu jaunieti, kurš nezināja, kā aprēķināt kvadratūru taisnstūrim 2m platumā un 3m garumā.
Nākošais pārsteigums, kas atstāja mani uz pauzes, bija kāda cita jauna cilvēka nespēja sareizināt šos skaitļus galvā bez kalkulatora palīdzības. Arī šis bija ieguvis vidējo izglītību.

Vecāki, ļaujot bērniem nemācīties, jūs iegūsiet idiotus, sorry, vai tāds ir jūsu mērķis?

Gunārs Pētersons,
pats sāki nekaitīgā diskusijā par izglītības problēmām lietot nesmukus vārdus - stulbi, smird, attiecībā uz cilvēkiem,
kas ar tevi nemaz nediskutēja.

Tu jau vienkārši šos vārdiņus dabūji atpakaļ.

Ko, tev, mamzellītim, tā nepatīk?
Bet pašam muti brūķēt patīk, ja.

Mans attapības līmenis ir stipri virs vidējā,
bet tu, kā redzams no taviem tekstiem, esi pat ļoti aizkavējies aizkavējies attīstības anālajā fāzē.
Un smaidiņi- :)))

Pati mācījos 4. vsk. pirms 40 gadiem, un tāds jautājums vispār netika pacelts, lai gan mācījāmies arī sestdienās. Man mājās bija noteikts, ka sestdienas vakarā jāizmācās uz pirmdienu, lai svētdiena brīva. Mūsdienās bērniem ir tikai TIESĪBAS, bet pienēkumi izpaliek. Jau 35 gadus mācu matemātiku, ja godīgi - cenšos gan neuzdot uz brīvdienām, bet skumjais secinājums ir tāds - ka tos uzdevumus, kurus pirms 30 gadiem varēja izrēķināt jebkurš, tagad nepaveic pat olimpiādes līmeņa bērni. Un nav runa par kādu tur ideoloģiju, cik nu tās matemātikā vispār var būt, bet runa - par intelekta koeficientu, erudīciju, prasmi izmantot zināšanas (pag, bet vai tad tās nav tās pašas kompetences, par ko dziedam tagad?!). Skumji. Vecāki nostājas par zemāku līmeni, nekā bērns var sasniegt.

Kur problēma,ka bērnam uzdod kādu mājas darbu?Tas ir pienākums,atbildības sajūta,kautkāda ziņā radina pie disciplinetības.Mēs savā laikā pat sestdienas gājam skolās,bijām fiziski attīstīti,kas tagat par paaudzi,ko audzina?Morāli neattīstīta visada ziņā INDIGO bērni,kuriem fiziskais vispār vājšs,atbildiet cik tagat var normāli nokārtot fizisko,lai iestātos aizsardzības akadēmijā vai citur.Darba iemaņas nekādas ai ko te runāt paši izaudzinam vientiesīsus un tad galu gala saņemsim pēc nopelniem.

Ko vispār zina no mājasdarbiem un to vielas indivīds, kurš
labākajā gadījumā
ir kaut kādā attālinātā opīša lomā, spriežot pēc attiecīgās vecuma grupas?

Tā kā pats vien smirdi, stulbeni!
Aha, smaidiņi jāpieliek...:)))

Acīmredzot izglītības ministrijā domā tā -
mācības vajag speciāli sarežģīt,
no vienkārši apgūstamas mācību vielas padarīt tās par nez kādiem atjautības uzdevumiem,
un tad bērni paliks gudrāki un spējīgāki,
nevis uztvers to, kā tas arī faktiski sanāk, kā apgrūtinājuma laiku,
kas jāatsēž.
Protams, par spīti samākslotajai sarežģītībai, šo to jau arī iemācās.
Bet, piemēram, cik pats neesmu meklējis internetā atbildes uz bezjēdzīgām mīklām, kuru atbildes nemaz nevar atminēt no galvas.
Bet ar tamlīdzīgām lietām mācību programma ir pilna.
Un tad brīnās, ka bērniem grūti apgūt to, ko tiešām vajag.
Bet kamēr tiek cauri visiem šiem "džungļiem", laiks tiek patērēts bezjēdzīgi.
Bet izglītības ministrijā nedomā, ka bērniem ir sava dzīve ģimenē, draugu lokā, treniņos, pulciņos, mūzikas skolā un sēdēt n-tās stundas nonstopā un brīvdienās pie šo sacerētajiem mājas darbiem nebūt nav dzīvē galvenais.

Kā būtu, ja vispār aizliegtu mājas darbus? Tad tak paliktu visi vakari brīvi. Vēl varētu arī ar skolotājiem runāt, lai piektdienās neko nemāca, bet ved tikai ekskursijās. Tā kā dažs labs vecāks un bērni uzskata, ka skolā pavadītais laiks ir kā sods un tas vienkārši ir jāatsēž, tad jāsamazina mācību daudzumu un katram jāiedod automātiski diploms pēc 9 un 12 gadiem skolā.

Ja paši cīnās par to, lai bērnam būtu mazāk jāmācās skolā, tad no tā viņš gudrāks un spējīgāks nepaliks. Paši vecāki to nesaprot?

Mocīt ar mācīšanos nevajag,
nevajag mocīt arī ar bezgalīgiem mājas darbiem , īpaši brīvdienās,
vienkārši vajag iemācīt apgūstamo vielu.
Par to arī skolotājam maksā algu.

Un Izglītības pārvalde pilnā nopietnībā solās likt skolotājiem vēlreiz pie sirds, lai tak neiedomājas mocīt bērnus ar mācīšanos, polnij pi*ģec; latviski pat vārdu trūkst.

Pilnīgas šausmas. Aizsūtiet vēl kļauzu uz Eiropas Cilvēktiesību tiesu, ka Ventspils trakie skolotāji iedomājušies jūsu bērnus izglītot, tad viņi gan redzēs, šitie izdzinēji un asinssūcēji.
Apdomājiet labi, vai ir prātīgi savus svarīgos zelta gabaliņus sūtīt tik šausmīgā iestādē kā skolā. Ir taču vispārzināms, ka tās iestādes ir kā apsēstas ar tiem briesmīgajiem pedagogiem. Labāk lai dzīvo mājās.

bērni iedomājas, ka ir svarīgāki par skolotājiem,
----
Bērni jau arī ir svarīgāki par skolotājiem).
Kas tad ir skolotājs? Algots darbinieks, kam jāiemāca bērnam konkrēts zināšanu apjoms.
Un arī to skolotājs labprātāk sagaida no vecākiem.

Piekrītu, ka nebūtu mājas darbiem jābūt nedēļas nogalē. Ģimenes tomēr brauc ciemos un tad gan vecākiem, gan bērniem jāstreso, ka jāskrien mājās mājasdarbus pildīt. Darbam darba dienas, brīvdienas atpūtai.

Nedaudz sasmējos par šo. Tagad laikam bērnam neko nedrīkst uzdot, nedrīkst bērnu apgrūtināt, noslogot. Es kad mācījos tad šādas problēmas nebija un neviens nesūdzējās. Ne par to, ka vienā dienā bija 3 kontroldarbi, ne arī par to, ka mājasdarbi uzdoti pildīšanai brīvdienās. Visu varēja laicīgi paspēt, gan izmācīties, gan pulciņus apmeklēt. Mūsdienās bērni ir izlaidušies skolās, pilnīgi nekāda disciplīnas, bērni iedomājas, ka ir svarīgāki par skolotājiem, uzskata, ka ir neaizskarami. Ir jāatgriež iepriekšējie standarti. Ko jūsu bērni darīs, kad aizies mācīties augstskolās? Arī iesiet strīdēties un mēģināsiet ieviest to, lai netiktu uzdoti mājas darbi uz brīvdienām?