Rasma
"Paldies bļāvējiem" Rembo ciet.
Nu ko esam panākuši ar savu bļaušanu, mazajiem uzņēmīgiem cilvēkiem atkal apgriezuši spārnus. Bija dzīvnieku patversme, nebus nekā. Kaut vai bez ekstrām. Tas ir tikai tāpēc, ka viens cilvēks prasmīgi uztaisa ažiotāžu un liels bars neko darīt gribētāju sēž augsos krēslos atbalsta. Tagad suņiem vispār nebus kur likties. Pirms bļaujat reizēm apdomājiet, ko dariet, noskaidrojiet situāciju, un tikai tad pieņemiet pārsteidzīgus lēmumus. Kam tagad no tā visa būs labums????
48
2315
12.03.2017, 00:14
Komentāri (48)
Visvaldis, Un? Jūties tiešām gudrāks savu atpalicību izrādot?
Liena, Viedoklis par Saldus patversmi jau gatavs pat neko par šo patversmi nezinot? Par Usmu - pirms spriest par vešanu, vai esi informēta cik pārblīvēts tur jau viss ir un kā to visu finansiāli uzturēt?
Kalniņš nu ir "īstais" kam būtu paldies jāsaka. To ģēniju pašu vajadzētu viņa paša voljērā uz pliku betonu uz dažiem mēnešiem ieslēgt un deguna galā atkritmumus regulāri dedzināt, ar liegtu iespēju kādam piekļūt un aprūpēt un pat tad šaubos ka viņš saprastu sava egoisma un cietsirdības robežas.
Kate, tu tāda nogribējusies izklausies, pa visu pikta. To Mār dabūt nevar!?
Aicinu visas kaķu tantes nomierināt Vali Bīnu.Var arī apmierināt.
Man takš nav žēl,lai tie kaķi pasildās uz silta dzinēja nu izplēsa man siltinājumu ar kautkā tā, bļin, bet vakar jau pārgrausts svečvads tagat gan sākšu mērgļus dzenāt lai 112 mājas kaķu tantes turās!!!
Tad tagad iznāk, ka patversme ir ciet, alternatīvas nav, suņi skraida pa pilsētu? Vismaz es jau pāris lielus suņus manīju brīvsolī. Agrāk tas nebija novērots.
Informējam, ka arī turpmāk pašvaldība organizēs klaiņojošo vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušo dzīvnieku izķeršanu, un neviens dzīvnieks, ja tiks konstatēts, ka tas apmaldījies vai palicis bez saimnieka, uz ielas nepaliks.
Ja iedzīvotājs konstatē klaiņojošu dzīvnieku privātā teritorijā (daudzdzīvokļu māju iekšpagalmi, iestāžu teritorijas u. tml.), tad vispirms par to ir jāinformē attiecīgās teritorijas īpašnieks vai apsaimniekotājs, piemēram, daudzdzīvokļu māju iekšpagalmu gadījumā tas būs mājas apsaimniekotājs.
Ja dzīvnieks klaiņo pa pilsētu (ielas, parki, skvēri u. tml.), tad šī informācija nekavējoties jānodod: darba dienās darba laikā, zvanot p/i "Komunālā pārvalde", tālr. nr. 636 24269, savukārt ārpus "Komunālā pārvalde" darba laika un brīvdienās, zvanot Ventspils pilsētas pašvaldības policijas dežūrdaļai, tālr. nr.: mob. 28680808; 636 80808, 636 22934 vai ziņojot par situāciju sociālajos tīklos.
Saņemot informāciju par klaiņojošu dzīvnieku vispirms tiek pārbaudīts, vai dzīvniekam ir čips, jo tādā gadījumā dzīvnieks ir identificējams un ir iespējams iegūt informāciju par tā saimnieku, sazināties ar saimnieku un nogādāt dzīvnieku mājās. Ja dzīvniekam čipa nav, tad tiek veiktas sarunas ar dzīvnieka atrašanas vietā apkārtnē dzīvojošajiem un strādājošajiem cilvēkiem, kas varētu sniegt kādu noderīgu informāciju par dzīvnieku un tā saimnieku. Ja nekāda informācija nav iegūstama, tad dzīvnieks tiek nogādāts uz dzīvnieku patversmi, turpmāk tā būs Saldus dzīvnieku patversme, ar ko pēc līdzšinējā līguma (ar "Rembo") apturēšanas p/i "Komunālā pārvalde" ir noslēgts līgums par dzīvnieku patversmes pakalpojumu nodrošināšanu.
http://rembo.lv/
Kur tad viņš ir ciet, Rembo, pieņem suņus!
Koala lāci neatkārtojies, sāc darboties. Dirsēju daudz darbi mazi.
Pats tu esi dirsējs hrenova.
Man Jāsmejas, ka Lembis piešķir 8 tūkstošus dzīvnieku patversmei Rembo, ka vienam cilvēkam alga vien gadā izmaksā 5640 Eur ar visiem nodokļiem. Saldus dzīvnieku patversmei paveicies ar pašvaldību 34 tūkstoši tur jau var celt un plaukt.
Atkārtoju vēlreiz,patversmei ir jābūt pie Puzes ezera ar pienācīgu gada budžetu no pašvaldības,kas nebūtu grūti paveicams,ja lielāko daļu pilsētas un novada domēs sēdošos parazītus izdzītu uz ielas un pieliktu pie darba.
ES ARI ATKĀRTO VELREIZ! PATVERTNEI JABŪT PIE NOVADNIEK PIEBEZDETA ŪĶ...
Novadniekam.
Pie Puzes ezera-bet ja nu Lemberga jaunās sievas sīkais dabū blusas no tiem klaidoņkustoņiem?
Gan jau to ģimeni atblusos par nodokļu maksātāju naudu.Ja jau ar manžeti varēja staigāt un muļķi laist,tad lai pastaigā ar pretblusu siksnu.
Kuru tēmu tik taisa vaļā,tā Ilgai ir pokui,lai gan pati labprāt pavāvuļo.Kā nu kurai vecenei.Enai bieži ir pesec.
Saldus Dzīvnieku Patversme
24. februāris plkst. 17:31 ·
Kam tērē naudu dzīvnieku patversme
Autors: SILVA KLEINBERGA
“Dzirdēju baumas, ka [Saldus novada domes deputāte] Ilze Kļava grib atņemt naudu Saldus dzīvnieku patversmei, lai iedotu Saldus saules organizētājiem. Runā arī par milzīgu summu, ko pašvaldība dod patversmei. Kāda tā ir un kam tērē?” jautā šķēdeniece Ilze Krūziņa.
Likums uzliek pašvaldībām par pienākumu gādāt, lai tiek izķerti tās teritorijā klaiņojoši vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākuši mājdzīvnieki.
Saldus novada pašvaldība noslēgusi līgumu ar SIA Oposums (īpašnieki Laila un dzintars Rupeiki), kam pieder arī dzīvnieku patversme, un klaiņojošu mājdzīvnieku ķeršanai visa novada teritorijā un pēc tam uzturēšanai atbilstoši likuma prasībām šogad patversmei piešķīrusi 34 600 eiro. Kur paliek šī nauda, Saldus Zeme skaidroja pie L. un Dz. Rupeikiem. Pirms desmit gadiem toreizējā Saldus pilsētas pašvaldība viņiem ēku pārdeva tikai ar nosacījumu, ka tajā būs arī dzīvnieku patversme.
21% līdzekļu aiziet valsts budžetā, maksājot PVN. Patversmes gada izdevumi ir divreiz lielāki par piešķirtajiem 34 ar pusi tūkstošiem. Šāda summa vajadzīga, lai samaksātu algu, ieskaitot nodokļus, pieciem darbiniekiem un grāmatvedei, ar ko ir atsevišķs līgums. Patversmē strādā divi kopēji, dzīvnieku ķērājs, veterinārārsts, sabiedrisko attiecību speciāliste, kas rūpējas arī par informācijas ievietošanu sociālajos tīklos. Dažiem darbiniekiem ir minimālā alga, dažiem virs, daži strādā nepilnu darba slodzi. Darbiniekiem jāparedz arī atvaļinājuma nauda un jādod likumā noteiktais atvaļinājums. Dzīvnieki jākopj katru dienu, arī brīvdienās un svētku dienās, darba diena ir garāka par astoņām stundām, tāpēc divi kopēji, lai ievērotu darba likumdošanu.
Jāmaksā komunālie maksājumi par apkuri, ūdeni, elektrību, gāzi. Ne visi dzīvnieki tiek turēti ārā, ir jākopj telpas, jāvāra dzīvniekiem ēst. Vēl ir izdevumi par barību, smiltīm kaķiem.
Lai ievērotu sanitārās prasības, jāpērk profesionāli dezinfekcijas līdzekļi, tie ir dārgi. Izmēģināti lētāki, bet tiem nav efektivitātes. Jāpērk arī mazgāšanas līdzekļi, slotas un citi uzkopšanas darbu materiāli. Dzīvniekiem vajadzīgs siens pakaišiem. Būdās neliek segas, paklājus vai citus auduma gabalus, jo tie kļūst mitri un salā sasalst.
Jāmaksā par dzīvnieku ārstēšanu, ieskaitot attārpošanu, vakcināciju un medikamentiem, arī eitanāzijai paredzētajiem. Bieži patversmē nonāk ar kašķi slimi dzīvnieki, blusu nomocīti.
Pašvaldība maksā par dzīvnieku turēšanu patversmē divas nedēļas. Šajā laikā labākajā gadījumā jaunu saimnieku izdodas sameklēt vienam vai diviem suņiem vai kaķiem. Patversmē neuzskata, ka visi dzīvnieki pēc divām nedēļām masveidā būtu jānogalina, tāpēc paši meklē papildu finansējumu, lai tos uzturētu.
Vēl jāuztur automašīna, ar ko brauc ķert klaiņojošus dzīvniekus, jāmaksā par degvielu. Par klaiņojošu dzīvnieku izķeršanu un savākšanu līgums ir visā novadā teritorijā, tāpēc jābrauc arī uz tālākajiem pagastiem. Vajadzīgs arī profesionāls inventārs — ķeramie būri, cilpas, kas regulāri saplīst, ņemot vērā to intensīvo noslodzi.
Patversmes saimnieki ir neizpratnē par izskanējušo informāciju, ka patversmes uzturēšana ir viņu personīgs bizness. “Tie nav mūsu personīgi suņi un kaķi, kas nonāk patversmē un par ko maksā pašvaldība. Tas, ka ir šādi dzīvnieki, ir sabiedrības bezatbildības vai tādas rīcības rezultāts, kura sekas ir likteņa varā nonākuši vai neuzraudzīti dzīvnieki,” viņi saka.
Patversmes darbu ļoti atvieglo obligātā prasība, ka suņiem jāievada mikroshēma un tie jāreģistrē vienota datu bāzē. Svētdien uz patversmi atveda suni, kam bija čips, tāpēc ātri atrada saimnieku. Patversme noteikti nav ieinteresēta, lai saimnieku suņi tajā pavada iespējami ilgāku laiku. Tā vēlas ātri atrast saimnieku un atdot tam klaiņojošo suni. Ir bijis, ka pēc ilgāka laika uzrodas saimnieks, bet, uzzinājis, ka būs jāmaksā par suņa uzturēšanos patversmē, to tur atstāj.
Katru gadu daudz tiek darīts patversmes dzīvnieku turēšanas apstākļu uzlabošanā. Tam nauda meklēta papildus, tajā skaitā piedaloties projektos. “Dzīvnieku labturības prasības tikai aug. Gandarījums, ka Pārtikas un veterinārā dienesta pārbaudē mums nav konstatēti būtiski pārkāpumi. Mūsu patversmi Latvijā labi pazīst, mēs godīgi nesam Saldus vārdu un ar to lepojamies,” saka patversmes saimnieki.
Viņus sarūgtina, ka tie daži domes deputāti, kas uzskata, ka pašvaldība patversmei piešķir par daudz finansējuma, ne reizi nav bijuši patversmē, apskatījušies, kā tā darbojas, noskaidrojuši, cik par ko tiek maksāts, lai patversmi uzturētu un nodrošinātu klaiņojošu dzīvnieku ķeršanu. “Patversme mums ir jau desmit gadu. Izbrīna pēkšņā attālinātā interese par to un neizpratne par finansēšanu un mūsu pienākumiem. Ar šiem deputātiem regulāri esmu ticies domes un komiteju sēdes, varēja taču man pajautāt, ja kas likās nepareizi vai neskaidrs,” saka Dz. Rupeiks.