Ventspils pašvaldība turpina rūpēties par pilsētas iedzīvotāju un viesu ērtu pārvietošanos, pakāpeniski attīstot veloinfrastruktūru, kas ir iecienīta un plaši izmantota. Vienlaikus jāuzsver, ka drošība un kārtība uz veloceliņiem ir kopīga atbildība – par pārvietošanās kultūru atbildīgi ir visi tās lietotāji.
Pašvaldība arī turpmāk izvērtēs iedzīvotāju ierosinājumus un novērojumus, ņemot tos vērā, plānojot satiksmes organizācijas un infrastruktūras uzlabojumus.
Aicinām gan gājējus, gan velobraucējus būt vērīgiem, ievērot satiksmes organizāciju, cienīt vienam otru un rīkoties atbildīgi. Tikai kopīga izpratne un cieņpilna attieksme palīdzēs nodrošināt drošu, ērtu un patīkamu vidi visiem Ventspils iedzīvotājiem un pilsētas viesiem.

Ventspils veloinfrastruktūra tiek attīstīta kā vienots tīkls, iespēju robežās nodrošinot nepārtrauktus pārvietošanās maršrutus. Kopējais izbūvēto veloceliņu garums pilsētā ir 56,48 km. Vietās, kur to ļauj ielas telpa un esošā infrastruktūra, ir izveidoti atsevišķi gājēju un velosipēdistu ceļi. Savukārt kopīgie gājēju un velosipēdu ceļi veido 16,14 km, bet atsevišķas velojoslas – 0,66 km.
Pašvaldība regulāri izvērtē nepieciešamos uzlabojumus un iespēju robežās pilnveido veloinfrastruktūru. Šogad plānota Kuldīgas ielas veloceliņa pārbūve posmā no Lielā prospekta līdz Bērzu ielai, izveidojot atsevišķu gājēju un velosipēdistu ceļu. Šo ieceri iespējams īstenot, piesaistot Eiropas Savienības projektu finansējumu.

Ventspilī veloinfrastruktūra ir veidota ar mērķi nodrošināt pilsētas iedzīvotājiem un viesiem drošu, ērtu un pieejamu pārvietošanos ar velosipēdu. To ikdienā izmanto gan ventspilnieki, gan pilsētas viesi, tādēļ droša pārvietošanās ir atkarīga no katra satiksmes dalībnieka atbildīgas rīcības.
Jāatzīst, ka vietās, kur veloceliņš ir apvienots ar gājēju zonu vai atdalīts ar horizontālo marķējumu, reizēm rodas situācijas, kad gājēji nepamana vai neievēro velobraucējiem paredzēto ceļa daļu. Tas var radīt neērtības un potenciāli bīstamas situācijas. Vienlaikus arī velobraucējiem ir pienākums izvēlēties situācijai atbilstošu braukšanas ātrumu, būt uzmanīgiem un respektēt citus ceļu satiksmes dalībniekus.

Ventspilī, izvērtējot pilsētas iedzīvotāju un viesu pārvietošanās paradumus, jāņem vērā, ka velobraucēju un gājēju plūsmas ikdienā nav salīdzināmas ar tādām pilsētām kā Nīderlandē vai Vācijā, kur velotransports ir viens no galvenajiem ikdienas pārvietošanās veidiem un lielais lietotāju skaits attaisno plašu atsevišķu veloceliņu tīklu izbūvi. Ventspilī atsevišķu veloceliņu izbūve visās pilsētas ielās ne vienmēr būtu ekonomiski pamatota, tādēļ pilsētā tiek izmantoti arī Eiropā plaši pielietoti risinājumi – kopīgi gājēju un velosipēdistu ceļi, kas ir atbilstoši marķēti un satiksmes dalībniekiem saprotami.
Šādas infrastruktūras veiksmīgas izmantošanas pamatā ir ne tikai kvalitatīvs ceļu tīkls, bet arī savstarpēja cieņa, uzmanība un atbildīga rīcība starp visiem satiksmes dalībniekiem. Šī kultūra Latvijā vēl turpina veidoties, tādēļ būtiska ir gan noteikumu ievērošana, gan savstarpēja iecietība.

Kas tie par veloceliņiem, kā piemēram uz Kuldīgas ielas pie koncertzāles. Parastā ietve pārdalīta un tas skaitās veloceliņš, tur pat kaķim jāsmejas un tādi ir daudzās vietās. Ķeksīša pēc ne cilvēku ērtībai.

Pašvaldība dižojas par 70km veloceliņu pilsētā. Daudzviet no tā iezīmētā veloceliņa jēga maza, jo gājēji to ignorē. Stāv tieši virsū uzzīmētajai velosipēda zīmei un prasa, kur tad tas veloceļš ir, neko neredzot. Īpaši tas ir novērojams promenādē.

Vajadzētu dot līdzvērtīgas tiesības attiecībā pret noteikumu neievērotājiem.Velobraucējiem neuzlikt sodu,ja uzbrauc gājējam,kurš pa velojoslu nāk pretī un nekaunīgi nedod ceļu.Un otrādi-ja velosipēdists uz gājēju ietves traucē,tad varētu censties to nogāzt gar zemi.

Ak, ja nu jau par to tēmu. Arī velobraucēji mēdz izcelties, piemēram, braucot pa divi vai trīs blakus, štrunts par to gājēju. Es arī parasti mierīgi turpinu iet, nenāk ne prātā brist uz brauktuves vai zālē, ja kas. Nevar taču aprunāties kur mierīgi pasēžot, vajag to lietu velojot darīt... Daļa arī vienkārši laiž ne gluži taisni, iekšā gājēju pusē. Man domāt, ja tik nedrošs uz velo, ka nevar trāpīt savā pusē, labāk nekāpt virsū uz velisipēda. Par tiem, kas laiž kā ērtāk, pa ietvi vienā ielas pusē, lai gan otrā pusē ir veloceliņš, nerunāsim.

Latvijā braukšans kultūr zem līmeņ .Cieņ nav nevienam .Cik bieā redzēc , ka uz sarkan laiž un pie pārej pat necenšas piebriemzēt ātrum savlaicīg . Te nekad nekas nemainīsies jo vismaz 99% braucēj tād i . Nekad ārpus ciem nav bijuš un valst ,nav neko pasaul redzejuš ka citur cien viss viens oter un nav agresīv un neapmierināt uz dzīv . Ja tu brauc a riten tad mierīg arī apbrauc . Atcereis to ar ,ka viss dzīv tu ar ričuk nebrauks un kādreiz pats var tā stāvēt ,ja nodzīvos tād dzīv ,un bazar sist a otr uz velceļ .

Īpaši bieži izceļas velobraucēji, kas ignorē veloceliņu, un brauc pa brauktuvi traucējot automobiļiem.

Veloceliņi Ventspilī ir tikai daži.

Vaig braukt viers.Ta redzes,kam taisnib.Makten biež gadas,ka čigaiņ bars nāk pret pa velojusl un cēļ pagriež paše pēdje brīde.