Jana, diezgan stulbi teikts par kliegšanu pēc alimentiem. Spēj iedomāties ka tie nepieciešami lai bērnu uzturētu? un tā nav vienkārši iegriba, bet situācija kādā dzīve tevi piespiež nonākt.
Starp citu ļoti liela daļa šos alimentus saņem no valsts tēva vietā, līdz ar to tēvam ir parāds pret valsti, nevis bērnam pret tēvu. Savādāka protams situācija, ja tēvs savas dzīves laikā ir pats alimentus maksājis vai arī atmaksājis valstij parādu par to ka valsts viņa vietā maksājusi alimentus.

Bērniem,kuriem tēvi vai mātes ir maksājuši uzturlīdzekļus,ir jāaprūpē savi vecāki. Soc dienests neko nevar prasīt ja nav tēvs daļēji uzturējis. Vienmēr mammām kuras kliedz par alimentiem ir jāaizdomājas ka bērnam 30 gados būs jādzīvo nevis sava dzīve,bet jādomā kā uzturēt tēvu. Pirms ko prasat,padomājiet par sekām.

Droši vien vajadzīgs rakstisks pamatojums ja tevi audzinājis, uzturējis kāds cits. Ja tēvs nodrošinājis audzināšanu, tad laikam likums paredzēja ka ir pienākums apmaksāt socmājas uzturēšanās izdevumus vecākiem.

Nebija maksajis pilnigi neko pamata nemaksat ir

Paņem tēvu pie sevis un beidz te muļķi atlaist.

Vai tēvs par Tevi ir rūpējies? Maksājis uzturlīdzekļus mātei? Ieguldījis kaut ko Tavā izaugsmē? Tad pamats nemaksāt gan Tev nav un nebūs - nav tāda es negribu. Bērniem ir jārūpējas par vecākiem to nosaka likums. Bet, ja uzturlīdzekļi nav maksāti, tad Tavai mammai tas ir jāpierāda iesnieguma veidā.