Kārtējais raksts, kas liek aizdomāties; vai viņš tāds piedzima?

""
"""19 gadus vecais Daņils apsūdzēts divu bērnu mātes nāvē pēc tam, kad viņš sievieti izvaroja ar automašīnas domkratu,
Jaunietis piedāvājis sievieti aizvest mājās pēc kopīga drauga bērēm, bet pēc tam uzbrucis sievietei, izģērbjot viņu un veicot briesmīgās darbības pēc kurām sievieti atstāja ceļa malā.

Divu bērnu māte vēl bija dzīva, kad viņu pamanīja garāmbraucēji un “ātrā palīdzība” nogādāja slimnīcā. Ārsti sievietes dzīvību nevarēja glābt –"""

Patiesībā mums ir jābūt prasīgiem pret bērniem. Viņi to var izturēt! Viņi nav tik trausli kā porcelāna lelles! Bērniem jau no mazotnes ir jāiemācās tikt galā ar mazākām un lielākām nepatikšanām.
Vai tad nebūs daudz tādu vecāki, kas sevi neatpazīs šajā aprakstā? Vecāki ļoti nelabprāt iesaistās savu bērnu audzināšanā, bet vienlaikus nevēlas arī par to runāt ar kādu. Publiski apspriest savas audzināšanas neveiksmes nav viegli, tāpēc biežāk ir pozīcija “Ar mums viss kārtībā!”
Vecāki ļauj bērniem pavadīt laiku pie televizora vai ekrānierīcēs, lai pašiem būtu laiks kaut nedaudz atpūsties.
Darbs un karjeras sasniegumi ir kļuvuši par galveno mūsdienu paaudzes vērtību, atstājot attiecības ar vecākiem un cieņu pret viņiem otrajā vai trešajā vietā.

Zviedru bērnu psihiatrs: "Tā mēs audzinām bezkaunīgus neliešus"

Te vēl klāt dažas interneta vietnes, ja pašiem nav vaļas meklēt:
https://lvportals.lv/skaidrojumi/218445-no-pedagogu-un-vecaku-pienakumiem-izriet-vinu-tiesibas-2010
Citāts:
"Pedagogam civiltiesiskā kārtībā ir tiesības piedzīt zaudējumus par morālā kaitējuma nodarīšanu savai personībai."

https://lvportals.lv/skaidrojumi/218050-skoleniem-ir-ne-tikai-tiesibas-bet-ari-pienakumi-2010
Citāts:
"Izglītības kvalitātes valsts dienesta tiešais pienākums ir kontrolēt izglītības procesa atbilstību Izglītības likumam."

Gan jau kāds iebildīs ,ka tās sitējas pašas ir pērtas, tāpēc sit otru , bet es gan esmu parliecināts, ka cilvēks ,kurš zin ,kā tas ir ,kad sāp, nekad otram sāpes nenodarīs, lai gan visādi kropļi tagad ir un, tādus per vai neper, jēgas nav.

""bērniņus nevar fiziski iespaidot"".. nu vēmiens nāk no šā teiciena, vai tad ja bērns dabūtu ar žagaru pa dibenu ir sišana, morāla iespaidošana???

Tad sakiet dārgie vecāki, kas ir pret bērna pērienu ; ko teiksit par notikumu svaigu, kur 3 meitenes 15 gadu nežēlīgi piekāva skolā 12 gadus meiteni, kas ar smagu galvas traumu slimnīcā???
Un ja jūsu bērns būtu šis upuris?
Tas ir tikai nežēlības un visatļautības sekas...

Nē,nu viss OK ar toleraci. Nu tad uz priekšu! Jaunietis izmanto toleranci līdz 18 gadu vecumam.Pēc tam ,tā saucamā "tolerance" pazūd.Pēkšņi,nezināmi no kurienes,iedarbojas "cietums"(ieslodzījums).

yolo, varētu jums piekrist, ka bez maza pēriena varētu iztikt, bet kad bērni (3-4 gadīgi) ar kājām un dūrēm dauza vecākus (es tādus ap 5 redzēju jau)... man tomēr šķiet ka neliels pēriens būtu vietā..

Līdz tam nu esam nonākuši, bērni dzīvo pēc principa "dūres spēks", bet vecāki stāv malā un trīc, kā tik sociālie neatņem mazo slakterīti...

yolo mierinājumam varētu daļēji piekrist,diemžēl tāda "tolerance" var novest pie fakta,kad- bērni sāks "dzemdēt'' vecākus.

Problēma, man šķiet, ir tajā, ka audzināšanas un izglītības metodes atpaliek par divām-trīs paaudzēm. Nav mūsdienu bērni nekas trakāks vienkārši savādāki un arī audzināšanai jābūt savādākai. Tas, ka jūs sita, nenozīmē, ka tagad bērni jāsit, jo tas vairs nedarbosies. Jums taču arī bērnībā vecvecāki šausminājās un teica, ka viņi bērnībā nebija tādi un uzvedās savādāk

Interesanti, kāpēc neierakstīt bērnu izdarības?
Tas taču ir pierādījums, kas apliecina bērna likuma pārkāpšanu...

Vēlreiz liels paldies Tepatvienam vai Tepatvienai :)
Piekrītu Kurzemniekam - kristietības pamatbūtība ir mīlestība, cieņa pret tuvāko.
Ja nevēlas kristietību - tad vismaz iemāciet bērniem mīlēt un cienīt tuvāko, saprast ka pasaulē ir citi, nevis vienīgi tu, ka citiem arī sāp, ka citiem arī ir jūtas...
bet tagad tikai ES, ES, ES, - MAN, MAN, MAN utt.

Esmu neapmierināts ka skolās aizliedz izvēles kristīgo mācību, bet tai pat laikā mācību programmā ir tik daudz visāds nevajadzīgs fufelis. Kristīgā mācība mudina dot godu vecākiem un cienīt līdzcilvēkus.
Un, atšķirībā no prastas ētikas, tajā ir cementējošs elements.
Kristīgā kontekstā arī mērķi varētu piemeklēt.
Bet radikāli sekulārā - kāds tur var būt mērķis ? Materiālisms un tolerastija.

Neviens jau nezina, kas sabiedrībai īsti varētu būt tas vienotais mērķis.

Tie panti iepriekš ir no Bērnu tiesību aizsardzības likuma, vēl varētu iepazīties ar Izglītības likumu:
51.pants. Pedagoga vispārīgie pienākumi
52.pants. Pedagoga tiesības
54.pants. Izglītojamā pienākumi
55.pants. Izglītojamā tiesības

Bet vispār, bez likumiem jau prātīgi padomājot ir tā, ka mājās, lai panāktu no bērna viņa pienākumu izpildīšanu darbojas vecāki - iemācot, audzinot, veidojot personību.
Lai bērns savus pienākumus izpildītu sabiedrībā jādarbojas sabiedrībai kopā ar vecākiem.
Bet ja sabiedrībā nav vienprātības kaut kāda vienota mērķa sasniegšanā, tad tas modelis nedarbosies, jo katrs vilks uz savu pusi kā tas ir patreiz pie gandrīz visām lietām.

Likumos ir daudz kas uzrakstīts, tikai ar to ievērošanu ir tā kā ir, ja tiek aizskartas kāda cilvēka intereses. Bet precendenti jau ir - piemēram viens gadījums ir atrodams pameklējot - http://www.at.gov.lv/lv/jaunumi/par-tiesu-lietam/administrativo-lietu-departamenta/atstaj-negrozitu-spriedumu-ar-kuru-par-tiesisku-atzits-lemums-izslegt-skolenu-no-vidusskolas-sakara-ar-vairakkartejiem-parkapumiem-8237?

Liels paldies Tepatvienam vai -ai par 22. pantu!
Beidzot ir minēti pienākumi, tikai es tos redzu pirmo reizi mūžā, domāju ne vienīgi es...

Pie bērniem nāk uz skolu speciālisti, lai stāstītu par viņu tiesībām nevis pienākumiem, diemžēl.. Un vēl iedod numuru, kur zvanīt, ja viņu pamatā kaut kas neapmierina... Te nu tas ir valsts iekārtas darbs.

Lai gan mūsdienās vairumā gadījumu 22. pants tiek pārkāps teju visos apakšpuktos...
Sekojoši rodas jautājums - Kāds soda mērs pienākas???

Sveika Kristīne

Kad mēs augām,tad tā negāja!

Diezgan apšaubāmi, vai pats (pati) rakstītāja vispār skolā pabijusi. Tik analfabētisku tekstu bīdītājam ne to vien var nākties piedzīvot.

Visos laikos iepriekšējie ir pukstējuši par nākamo paaudzi, sevi idealizējot un jaunos noliekot.
Tā kā nav ko iespringt.)
Būs jau labi.

Skolēnu pienākumos ietilpst apgūt pamatizglītības programmu, ievērot izglītības iestādes nolikumu vai satversmi un iekšējās kārtības noteikumus un ar savu rīcību nediskreditēt izglītības iestādi, nepieļaut emocionālu un fizisku vardarbību, neapdraudēt savu un citu personu veselību, drošību un dzīvību, būt pieklājīgam izglītības iestādē un ārpus tās, atrasties izglītības iestādē iekšējās kārtības noteikumiem atbilstošā apģērbā.
Daļa skolēnu pārprasti uzskata, ka tikai viņiem ir tiesības uz savu viedokli – diemžēl bieži arī aizskarošu, lai gan Izglītības likumā rakstīts, ka, aizstāvot savas domas un uzskatus, nedrīkst aizskart citu personu cieņu un godu.

Tā kā mūsdienu bērniem ļoti pietrūkst darbaudzināšanas (un ne tikai – vispār audzināšanas) un cieņas pret apkārtējiem cilvēkiem, Izglītības likums nosaka: skolēniem ir jāpiedalās izglītības iestādes vides uzkopšanā un labiekārtošanā atbilstoši izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumiem. Ir tikai loģiski, ja skolēns drīkst samitrināt sūkli un notīrīt tāfeli, izslaucīt grīdu vai pacelt nomesto papīru. Taču likuma izmaiņas nebūt nenozīmē, ka skolā var likt lietā padomju laika tradīcijas, kad bērniem stundu laikā vajadzēja, piemēram, dežurēt skolas ēdnīcā.
Tāpat skolēniem ar cieņu jāizturas pret Latvijas valsti un tās Satversmi, vēsturi, valsts simboliem, sabiedrību un latviešu valodu, jāievēro pedagogu, skolēnu un citu personu tiesības un intereses.

"Skolēniem ir tiesības uz valsts vai pašvaldības apmaksātu pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības ieguvi."

22.pants. Bērna pienākumi mājās
(1) Bērnam ir pienākums atbilstoši savam vecumam apkopt sevi un piedalīties mājas darbos.
(2) Bērnam jāizturas ar cieņu pret saviem vecākiem (adoptētājiem) un citiem ģimenes locekļiem, pret aizbildņiem un audžuģimenes locekļiem.
23.pants. Bērna pienākumi pret sabiedrību
(1) Bērns ir pilntiesīgs sabiedrības loceklis. Viņa pienākumi pret sabiedrību pieaug atbilstoši vecumam.
(2) Bērnam ir pienākums mācīties atbilstoši savai fiziskajai un garīgajai attīstībai. Mācību laikā viņam jāievēro izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumi.
(3) Bērnam atkarībā no viņa vecuma un brieduma pakāpes ir pienākums sargāt savu veselību.
(4) Bērnam jāizturas ar cieņu pret valsti, tās simboliem un jāievēro likumi.
(5) Bērnam jāievēro sabiedrībā pieņemtie uzvedības noteikumi. Bērns nedrīkst, izmantojot savas tiesības, aizskart citu bērnu un pieaugušo tiesības un likumīgās intereses.
(6) Bērnam ir pienākums saudzīgi izturēties pret apkārtējo vidi.

Tas tiek darīts apzināti - pieņemti attiecīgi likumi, kas bērnu "tiesību" lozungu aizsegā it kā rūpējas, lai tas būtu pasargāts no kaut kā šķietami ļauna. Tanī pat laikā to, kas ir patiesi ļauns un nederīgs, ne tikai neierobežo, bet pat pabalsta un uzteic.
Tajos pašos likumos ir arī noteikti bērnu pienākumi. Vai kāds no vecākiem ir vērsies kādās valsts vai pašvaldības instancēs šādā jautājumā - bērns sevi neapkopj, bērns nepiedalās majas darbos, bērns ar cieņu neizturas pret saviem vecākiem? Tas ir likumā noteikts kā bērna pienākumi mājās.
Bērnam ir arī pienākumi pret sabiedrību. Tikai jautājums - kas var būt šajos gadījumos prasītājs, ja bērns šos savus pienākumus neievēro? Un kas būs bērnam, ja pret viņu tiks tāda prasība izvirzīta? Vai ir kāda praktiska pieredze kaut kur aprakstīta?

Savā ziņā šeit var vainot arī likumdevēju un izpildvaru, kuri ar savu rīcību ir panākusi to, ka bērniem ir tikai tiesības, bet tikpat kā nav pienākumu. Mums savulaik bija vairāk pienākumu, mazāk tiesību, un tikai tāpēc mēs esam izaudzināti par atbildīgiem cilvēkiem, kuri ciena vecākos cilvēkus, kuriem nav vienaldzīgi līdzcilvēki., kuri prot novērtēt citu cilvēku darbu. Kaut vai tāds sīkums - agrāk skolniekiem bija jātīra savas klases, un tas iemācīja nemēslot tur, kur pašam nākas kopt, bet tagad visiem priekšā un pakaļā apkopējas, un var mēslot šie izlaisti bērniņi, jo nekad aiz sevis nav bijis jāsakopj. Prātam neaptverams fakts, ka skolnieks var skolotājai runāt pretī un pat nolamāt.

Un kas var izaugt no tāda bērna, kuru miesīgā māte apsaukā bļadj, matj un citiem vārdiem? Man te viena tāda virs galvas dzīvo. Žēl puiku. Viss ir dzirdams, kā jau paneļu mājā.

Nekādu murgu neredzu.
Klasēs, kur mācās manējie, bērnu savstarpējās attiecības ir labākas nekā manā skolas laikā.
Jā, viņi ir kritiskāki pret skolotājiem, jo skolotājas aurēšanu uz sevi neuzskata par pašsaprotamu lietu.
Varbūt nav arī tik bijīgi pret citu vecākiem, sakot - čau! labdien vietā :)
Liela muiža..

Kā saka , ko sēsi , to pļausi, tik tālu esam ar visatļautību daudzās jomās, mežonīgais kapitālisms un nekas vairāk , groži ir palaisti vaļā un te ir rezultāts , nekāda paklausība, cieņa pret vecākiem cilvēkiem, skolotājiem. Paldies Dievam , mani bērni paspēja izaugt pirms visa šī murga ,kas notiek skolās.Var jau mājās audzināt pareizi , bet, ja ārpus tām viss notiek nepareizi, nekas labs nav gaidāms.

To es nepiekrītu ka vecāki tādi paši ,bet izlaiz gan vecāki par daudz, tas gan
ja skolotājs pateks kadu sliktu vādu tulīt vecāki aizskries taisnoties.Un berns saprot ka viņam ir tiesības darīt ko grib. Kā krievu laikā nedrīksēja papīkstēt stundās tad dabūja pa ausīm ,un izauga kārtīgi cilvēki. Kas tagad izaug pļempaki ar telefoniem rokās

Mani dēli ir izauguši gudri un inteliģenti. Viss tikai vecākos. Ja būs dzērāji un pļunduri, tad arī bērni būs tādi paši.

Audzināt vajag, audzināt! ("Limuzīns Jāņu nakts krāsā")

Tīģer, tas jau visā pasaulē, ne tikai šitajā latvijiņā.

Tie ir stulbie valdības likumi.

Nu, ko tad ieliki mīnusu? Laikam pats tāds, kuram savi bērni neinteresē.

Nu ja, kādi vecāki, tādi bērni.