Runa jau nav par tādu situāciju ,kur netiek padarīts vai slikti padarīts tiešais darbs, ar savu darbu tieku galā labi , neviens nekad to manā vietā nedara un nedarīs, bet iedomājoties sevi par lielu priekšnieku sāk piekasīties par sīkumiem ,kam nav tieša sakara ar darāmo, vienkārši gribas izgāzt uz kādu dusmas un tas uz ko tās izgāž , protams, būdams labsirdīgs un jūtīgs cilvēks ,to pārdzīvo , jo pārmetumi ir netaisnīgi .Tādā veidā cer panākt ,ka darāmais darbs vairs nav patīkams un varbūt uzrakstīs atlūgumu.

Situācijas ir ļoti dažādas. Manā darbā ir bariņš alkānu kuri ar domā ka viņus visi apbižo un nepamatoti apgriež algas, bet ja uz tādiem sū*abrāļiem nevar paļauties un citiem vienmēr darbs vairāk jādara. Tad kurš ir vainīgs? Protams ka mājās jau neviens neteiks ģimenei:"Es izlēmu piedzerties tādēļ man algu apgrieza" Vainīgs jau būs priekšnieks!

Manas domas par tādiem priekšnieķeļiem ir tādas,ka tādus mēslus vajag kārtīgi piekaut.Tas ir ļoti vienkārši.Ieiet kabinetā un sadod kārtīgi pa to nekaunīgo purnu.Protams,būs policija un "ak vai un vai vai".Kaut kāds sods jau būs,bet cietumā neieliks.Efektam ir jābūt pozitīvam,citi parazīti arī sapratīs ka nekauņa var tikt sodīts.

Nav jau tā alga liela, bet tāds vecums ,ka prom iet nevar,mobings no pavisam maza priekšnieciņa puses un visticamāk tāpēc ,ka kādam tuvu stāvošam ir vajadzība pēc darba un piekasīšanās par sīkumiem ,kas neattiecas uz tiešajiem darbiem, kuri arī tā konkrēti melns uz balta nav uzrakstīti , vienkārši ir psiholoģisks spiediens ar cerību ,ka neizturēšu.

Būtu sīkāk jāzina kas un kā. Es varētu atļauties aiziet, aizgāju un nenožēloju, BET, man bija smieklīga alga, ja alga nav smieklīga, tad nu jā - vajadzētu zināt mobings no kā un par ko.