lasot latvijas presi un internetu rodas jautajums ka VB atiecas uz citam preses izdevniecibas raditiem rakstiem

norge | 22.03.2016, 18:28:48 | 1847

Prokurori tiesā Ventspils mēra Aivara Lemberga krimināllietā iesnieguši Dānijas specdienestu noklausītas sarunas starp apsūdzētajiem, kurās, pēc prokuratūras domām, apstiprinās Lemberga īpašumtiesības atsevišķās komercsabiedrībās.

Dažādos noziegumos apsūdzētie Ventspils mērs Aivars Lembergs un viņa dēls Anrijs Lembergs piedalās Rīgas apgabaltiesas sēdē 2009.gadā.
Dažādos noziegumos apsūdzētie Ventspils mērs Aivars Lembergs un viņa dēls Anrijs Lembergs piedalās Rīgas apgabaltiesas sēdē 2009.gadā.

ŠODIEN TOPĀ LASĪTĀKĀS APSPRIESTĀKĀS JAUNĀKĀS
1Laulāti jau 65 gadus. Egons par savu mīļo Ilgu: "Man viņa patika! Iemīlēju jau pirmajā gadā"(6)
2Vecrīgā jauns blēdis: doktors Petrovskis. FOTO(58)
3Krievijas lidmašīnas katastrofā gājušas bojā arī Azovas mēra sieva un meita(164)
4Romeo un Džuljetas latviskā versija – Mārtiņš un Vanesa. Ko par šo gadījumu saka eksperti?(72)
5Krūza un Kidmenas meita atklāj patiesību par attiecībām ar vecākiem(4)
Tikmēr neoficiāla informācija liecina, ka aizsaulē aizgājis vēl viens šīs krimināllietas liecinieks - Juris Šķibelis.

Prokurors Juris Juriss pastāstīja, ka sarunas starp apsūdzētajiem Ansi Sormuli, Aivaru Lembergu un Anriju Lembergu ierakstītas 2005.gadā kādā Kopenhāgenas viesnīcā. Sarunās esot dzirdami arī Gints Laiviņš-Laivenieks, Rudolfs Meroni un citas personas.

Prokurors domā, ka sarunu ieraksti apstiprina pirmstiesas izmeklēšanas laikā veikto vairāku personu liecību patiesumu, kuras liecinājušas par Aivaram Lembergam piederošajām īpašumtiesībām un to daļām gan Latvijas komercsabiedrībās, gan ārvalstu komercsabiedrībās. Vienlaikus šie audioieraksti apliecinot tiesā sniegto liecību patiesumu, ir pārliecināts prokurors.

"Kā tiesa vērtēs šos pierādījumus, mēs nezinām. Mūsu ieskatā, tā ir pirmā reize, kad dzirdams, kā pats apsūdzētais Aivars Lembergs apstiprina savu īpašumtiesību daļu atsevišķās komercsabiedrībās, ko viņš līdz šim vienmēr ir noliedzis. Tiek runāts, piemēram, par "Ventbunkeru", "Latvijas naftas tranzītu", "Ostas floti". Šie pierādījumi arī apstiprina, ka Lemberga bērni ir iesaistīti šajās struktūrās. Vienlaikus šajās audiosarunās ir dzirdams un saprotams, ka faktiski Aivars Lembergs kopā ar citu apsūdzēto Ansi Sormuli jau no paša sākuma zinājuši par naudas atmazgāšanas shēmu un paši to ir konstruējuši, piedāvājuši un apsprieduši," klāstīja prokurors.

Prokurors Juriss šīm sarunām piešķir papildu pierādījumu nozīmi, jo šie ieraksti apstiprinot liecinieku sniegtās liecības un dokumentus. "Ja līdz šim cilvēki ir liecinājuši un teikuši, ka Lembergam un viņa bērniem kaut kas tur pieder kādā kompānijā, un mēs to redzam arī no dokumentiem, tad šeit ir audiosaruna, kurā pats Lembergs par to spriež. Tas ir būtiski. Viņa advokāti bija samērā uzbrūkoši pret, piemēram, Jāni Blažēviču un cerēja sagraut viņa teikto, ka kādreiz viņš būtu kaut ko pārdevis Aivaram Lembergam saistībā ar "Ventbunkeru", bet šajās sarunās Lembergs pats apspriež, par kādām summām viņš gatavojas pirkt no Jāņa Blažēviča ""Ventbunkera" daļu". Runāts bija par 50 miljoniem," norādīja Juriss.

Sarunās atklājoties vēl kāda nianse, proti, Aivars Lembergs esot sazvanījies ar toreizējo premjeru Aigaru Kalvīti (TP), kas, pēc prokuratūras domām, atspoguļojot Lemberga ietekmi. "Tas ir viens no pierādījumu kopumiem par viņa ietekmi ekonomiski politiskajās norisēs Latvijā, kas faktiski apliecina viņa iespējas ietekmēt tajā laikā nozīmīgu uzņēmējdarbību. Piemēram, viņš runā par politisko partiju finansējumu ar premjeru - tas tomēr kaut ko liecina," uzsvēra Juriss.

Sarunas ierakstījis specdienests Dānijā, savukārt sadarbību organizējis Satversmes aizsardzības birojs. Sankciju sarunu ierakstīšanai devusi Augstākā tiesa.

Lai arī sarunas ierakstītas 2005.gadā, Juriss noliedza, ka to celšana gaismā būtu jauna prokuratūras taktika. "Nav nekādas saistības ar taktiku - mēs būtu tās snieguši jo ātrāk, jo labāk. Ņemot vērā, ka to izpildījuši ārvalstu dienesti, ir noteikta procedūra. Bez viņu atļaujas mēs nedrīkstam neko realizēt. Mēs gaidījām šo brīdi, kad viņi atļaus. Par sarunām uzzinājām tikai pagājušā gada vasarā un pat līdz šim gadam risinājām jautājumu par sarunu tiesiskumu, proti, vai Dānijas partnerdienests vispār piekrīt tās nodot mums," norādīja Juriss.

Vaicāts, vai arī turpmāk krimināllietā prokuratūra sagādās negaidītus pierādījumus, Juriss atbildēja - lai arī lieta atrodas tiesā, prokuratūra "neguļ" un aktīvi seko līdzi Lemberga darbībām. "Tas jau ir mūsu darbs - mēs nevaram tagad vairākus gadus, kamēr notiek tiesvedība, pilnīgi neskatīties, kas notiek, kaut vai tāpēc, ka mums jākontrolē drošības līdzekļa nosacījumu izpilde," uzsvēra prokurors.

Tiesai tagad jāuzklausa viedokļi par šiem pierādījumiem un tad jālemj, vai audioierakstus pievienot lietas materiāliem. Ekspertu atzinums par audioierakstiem vien esot uz 150 lapām. Šodien paredzētā tiesas sēde atcelta, jo saslimis tiesnesis. Pagaidām nav zināms, kad paredzēta nākamā tiesas sēde.

Oficiāla apstiprinājuma prokuratūrai vēl nav, taču no Lemberga aizstāvjiem vakar tiesā izskanējusi informācija, ka viens no lieciniekiem Juris Šķibelis esot miris. Juriss stāstīja, ka Šķibelis ir viens no cilvēkiem, kas savulaik liecinājis pret apsūdzēto Ansi Sormuli. Šķibelis savulaik bijis AS "Naftas parks" vadītājs, bet nu jau bija pensionārs. "Viņš bija viens no lieciniekiem, kas liecināja par to, kā savā laikā Ansis Sormulis Aivara Lemberga uzdevumā prettiesiski pieprasīja kukuļa veidā atdāvināt viena uzņēmuma akcijas," teica prokurors.

Prokurors nedomā, ka Šķibeļa aiziešana aizsaulē negatīvi ietekmēs lietu un apsūdzības uzturēšanu, jo prokuratūra jau pirmstiesas izmeklēšanā šo personu vairākkārt pratinājusi, lai nodrošinātos ar nepieciešamajiem pierādījumiem.

Pēdējos gados mūžībā aizgājuši vairāki liecinieki - 2009.gada februārī mira 1944.gadā dzimušais uzņēmējs Krists Skuja, bet 2009.gada oktobrī mūžībā aizgāja 55 gadus vecais Ventspils uzņēmējs Laimonis Junkers.

Aivaru Lembergu prokuratūra apsūdz par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas legalizēšanu, par dienesta viltojumu, par piedalīšanos mantiskos darījumos, kuri viņam saistībā ar dienesta stāvokli bijuši aizliegti, kā arī par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un citiem noziegumiem.

Līdzās Ventspils mēram uz apsūdzēto sola sēdies arī viņa dēls Anrijs Lembergs un Ventspils tranzītbiznesa menedžeris Ansis Sormulis. Visi trīs norādījuši, ka nesaprot un neatzīst viņiem celtās apsūdzības.

Lietā aptuveni 200 sējumos apvienoti divi kriminālprocesi, kurus prokuratūra tiesai nodeva 2008.gada otrajā pusē.

Rīgas apgabaltiesa šo lietu paplašinātā sastāvā no jauna sāka skatīt 2009.gada 20.augustā. Lietas sarežģītības dēļ tagad to izskata tiesneši Geimans, Irīna Jansone un Ligita Kuzmane, bet par rezerves tiesnesi noteikta Ārija Ždanova.

Iepriekš lietu kopš 2009.gada 16.februāra izskatīja Geimans ar tiesu piesēdētājiem, bet tiesu piesēdētāju institūts no 2009.gada 1.jūlija tika likvidēts un toreizējais tiesas sastāvs līdz sprieduma taisīšanai netika.

Lembergam pietuvinātas personas mirst brīdi pirms liecību sniegšanas

Aivara Lemberga "valdīšanas laikā" pašos spēka gados no dzīves aizgājušas 13 personas, kuras vairāk vai mazāk bijušas saistītas ar Lemberga biznesa vai politikas darījumiem. Daudzie nāves gadījumi bijuši pēkšņi un visnotaļ dīvaini. Protams, kamēr nekas nav pierādīts, apsūdzēt apzinātā kaitniecībā nevienu nedrīkst, tomēr sakritības ir pārsteidzošas...

Jauni cilvēki aiziet ar sirdi
Pirmais 1996.gadā mira Ventspils domes amatpersona Andris Zalāns, vēsta portāls bnn.lv, kurā publicēts apjomīgs dīvaino nāvju uzskaitījums. Tikai 38 gadus vecais Zalāns aizsācis aizgājēju virkni, teikts portālā. Nelaiķim bijusi saistība ar tā dēvēto „čeku”, un tas esot iemesls, kādēļ deviņdesmito gadu sākumā šīs vīrietis Ventspils domē ticis iecelts par Aivara Lemberga galveno vietnieku.

Zalāns arīdzan iedvesmojis radīt uzņēmumu „Venceb”, kas nodarbojās ar celtniecības darbiem Ventspils brīvostā un pašvaldībā, un firma regulāri uzvarējusi daudzmiljonu iepirkumu konkursos. 38 gadu vecumā šis cilvēks mira no sirds mazspējas. Pēc Zalāna nāves Lembergam saglabājušās labas attiecības ar viņa ģimeni, - sieva un dēls iekārtoti uzņēmumos, kuros Lembergam bijusi tieša ietekme, raksta portāls bnn.lv.

Gadu vēlāk aizsaulē aiziet Aivara Lemberga studiju biedrs Vitāls Lejiņš. Arī šī 46 gadus vecā vīrieša nāve iestājusies no sirds mazspējas. Interesanti, ka kursabiedrs Lembergam atstājis dāsnu mantojumu – apmēram 3 miljonus latu. Šī summa savukārt ļāvusi viņam kļūt par legālu miljonāru, vēsta portāls. Lato Lapsas un Kristīnes Jančevskas grāmatā „Kas ir Lembergs? Ventspils mēra ceļš uz naudu un varu” autori apkopojuši vairākus (pamatā merkantilus) aspektus, kāpēc kursabiedrs Lejiņš bijusi būtiska figūra Lemberga turīguma veicināšanā. Tajā vēstīts, ka Lejiņa primārais uzdevums bijis akumulēt Lemberga finanses.

Mīklainās pašnāvības un arī slepkavība
1998. gadā dzīvi pašnāvībā beidza advokāts Andis Bumbieris, toreizējā ekonomikas ministra, Lemberga cilvēka – Laimoņa Strujēviča – padomnieks. Īsi pirms nāves Bumbieris bija devies uz atbildīgajām instancēm, kur ziņoja, ka jūtas noraizējies, jo darbā esot spiests sagatavot dokumentus, kas ir pretrunā ar likumu. Dažas dienas vēlāk viņš mira. Ierosināja krimināllietu, taču to ātri vien arī izbeidza. Advokāta atraitne par šo visu nerunā, jo baidās, taču neslēpj, ka pēkšņi viņu dzīvokli sākuši apmeklēt nepazīstami cilvēki.

Gadu vēlāk tika noslepkavots vīrietis vārdā Josifs Bermans. Viņš zināms ar to, ka pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas cīnījies par savu īpašumu atgūšanu Ventspilī. Deviņdesmito gadu sākumā Bermans nemaz neslēpa, ka pilsētas galva Lembergs liek viņam dažādus šķēršļus, uz ko Lembergs atbildēja, iesūdzot Bermanu tiesā par goda un cieņas aizskaršanu. Lieta tika ierosināta. Portāls bnn.lv uzsver, ka nav nekādu liecību, kas Aivaru Lembergu saistītu ar Josifa Bermana nāvi, taču tā Lembergam varēja būt nudien izdevīga. Proti, mēram gribējās, lai pilsētas īpašumi paliek viņa pārvaldībā.

Bermans sākotnēji bija pazudis, taču vēlāk atrasts miris vardarbīgā nāvē.

Mirst arī daiļā dzimuma pārstāve
2001. gadā mira Natālija Strīga. Viņa bija valsts norīkota amatpersona AS „Kālija parks”. Šis uzņēmums tika nodibināts 1993. gadā, un tā valdi un padomi pamatā veidoja Ventspils uzņēmēji. Latvijas valsts piekrita piedalīties uzņēmumā ar noteikumu, ka valsts kasē ieripos 1 dolārs par katru pārkrauto kālija sāls tonnu.

Tomēr jau 1994. gadā „Kālija Parks” akcionāri atcēla šo līguma punktu, solot iekļaut jaunajos statūtos. Klajā nāca dokumenta pārstrādātā versija, bet minētā punkta tajā nebija. Tādējādi valsts nesaņēma dibināšanas līgumā paredzēto pienākošos samaksu. 30 miljonu vietā Latvija no šī Ventspils uzņēmuma saņēma vien nedaudz vairāk nekā divus miljonus. Strīga bija tā, kas šo papīru parakstīja. Kā izriet no bnn.lv publicētā raksta, šajā brīdī uz skatuves parādījies Andris Šķēle, savukārt mirusī sieviete bijusi persona, uz kuru varēja uzvelt vainu par to, ka tāda milzu nauda pagājusi garām valsts kasei.

Hokeja čempionātā tā arī nenokļūst
Un atkal nāve. Šoreiz tā ņēma Ritvara Šama dzīvību. Viņš bija „Venceb” valdes priekšsēdētājs. 2003. gadā vīrietis devies uz pasaules hokeja čempionātu Somijā, taču pārkritis pār prāmja bortu. Šams esot bijis krietnā kunga prātā, liecina informācija, taču tā nav oficiāli apstiprināta vēl šobaltdien.

Trīs gadus vēlāk no sirds nepietiekamības mirst Zigurds Vaivods – arī jauns 42 gadus vecs cilvēks. Vaivods strādāja „Latvijas kuģniecībā” augstā amatā, un tieši viņš nodarbojās ar uzņēmuma privatizācijas dokumentu sagatavošanu.

2009. gadā nomira Krists Skuja – kāds brīnums – arī no sirds nepietiekamības. Skuja neformāli tika uzskatīts par cilvēku, kas atbildēja par Lemberga melnās naudas kasi un uzturēja kontaktus ar tobrīd pie varas esošajiem politiķiem galvaspilsētā Rīgā, vēsta portāls bnn.lv.

Liecinieki pazūd, aizbēg un turpina mirt
Tajā pašā gadā dzīve beidzās arī Laimonim Junkeram, kuru uzskatīja par Ventspils grupējuma „kasieri”. Viņš arīdzan bijis tas, kuram bija jādodas uzpirkt politiķus. 2007.gadā Junkeram tika piemērots aizdomās turētā statuss Ventspils amatpersonu lietā, tomēr viņš drīz vien pazuda no Latvijas. Atradās pēc diviem gadiem Paragvajā, un miris. Junkeru apbedīja Ventspilī, un uz bērēm bija atnācis arī Lembergs.

Bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis atzinis, ka laikā, kad tiesībsargājošās iestādes pastiprināti sāka pievērst uzmanību Lemberga personībai un darījumiem, zilajās tālēs pazuda vismaz trīs liecinieki. Pēc Lemberga aresta vairāki potenciālie liecinieki pametuši Latviju. Šajā laikā Maizītis atklāti sāka runāt par trim oligarhiem – Lembergu, Šķēli, Šleseru. Savas bažas viņš uzticēja ASV vēstniecībai un pēc tam – caur „Wikileaks” publiskotajiem dokumentiem – par Maizīša domām uzzināja arī Latvijā.

Kā var nokrist no piektā stāva, ja dzīvo otrajā?
Vents Kodols – vīrietis, kurš pirms trim gadiem it kā izkrita no piektā stāva, lai gan kopā ar ģimeni dzīvoja ēkas otrajā stāvā. Kodols bija „Latvijas kuģniecības” īpaši pilnvarotais pārstāvis. Viņa uzdevums bija pārstāvēt uzņēmuma intereses kriminālprocesā par desmitiem miljonu dolāru izkrāpšanu no uzņēmuma laikposmā no 2003. līdz 2005. gadam. Lietu uzsāka jaunā Lembergam lojālā uzņēmuma vadība pret iepriekšējo, kuru kūrēja Ventspils mēra oponents Oļegs Stepanovs.

Venta Kodola nāvē ir ļoti daudz neskaidrību. Sākot jau no tā, kāpēc viņš krita no piektā stāva, ja reiz dzīvoja otrajā. Viņa nāve klasificēta kā pašnāvība, bet cita versija skan, ka viņš it kā esot piedzīvojis ļaundaru uzbrukumu. Pats tiem atvēris durvis un, lai viņa pusotru gadu vecais bērniņš neredzētu nepatīkamas ainas, uzbēdzis uz piekto stāvu. Vents Kodols fiziski bijis trenēts cilvēks, taču cīņu zaudējis, vēsta bnn.lv atrodamā informācija.

Mirst arī sporta funkcionārs un privātais šoferis
Pagājušajā gadā arī no sirds (šoreiz – akūtas) mazspējas mira sporta funkcionārs Jurijs Bespalovs. Šis pusmūža kungs bija biznesmenis un arī futbola kluba „Ventspils” prezidents. Jurijs Bespalovs bija ļoti svarīgs liecinieks Lemberga krimināllietā: 5. aprīlī šim cilvēkam bija jādodas uz Rīgu liecināt. Taču 4. aprīlī viņš aizgāja mūžībā.
Pērn apglabāts tika arī paša Aivara Lemberga šoferītis un miesassargs. Viņu sauca Tālivaldis Macpans, un viņš ar Lembergu kopā pavadījis ļoti daudz laika. Macpans priekšnieku vizinājis ilgajā ceļā no jūras pilsētas uz Rīgu un atpakaļ, kā arī vadājis uz sanākšanām pie dažādiem cilvēkiem. Saprotams, šāds darbinieks daudz redzējis, daudz zinājis. Šoferis mira no leikēmijas jeb asins vēža. Raksts portālā bnn.lv vedina lasītāju uz domām, ka leikēmija var tikt iegūta arī vardarbīgā veidā, proti, pamazām cilvēku indējot. Asins vēzi veicinot regulāra saskare ar benzolu, augstu radiāciju vai plutoniju. Plutonijs ir samērā populārs vārds, ja runā par vairāku Krievijas uzņēmēju mīklaino nāvi.

Visbeidzot šogad, 2013. gadā, no infarkta vai insulta – neesot īsti skaidrs – miris Gunārs Zellītis, kurš deviņdesmito gadu sākumā bija deputāts Ventspilī un turpmāk savu karjeru veidojis ar Lembergu saistītos uzņēmumos. Tieši viņš bijis atbildīgs par lēmumu nodot privātās rokās pilsētas lielos tranzīta uzņēmumus. Pirms gada Zellīti izsauca uz Ģenerālprokuratūru sniegt liecības. Nākamā reize, kad viņam to pienācās darīt, bija šogad janvārī, taču viņš jau bija miris.

Komentāri (1)

  • 0
    Laimite 31.03.2016, 06:46:23

    Tā viņš ir...

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: