Blogi

  • Krišjāņa Valdemāra brilles. 4. turpinājums 4

    Ventas Balss portāls nebūtu nekāds portāls, ja neierādītu vietu arī kādai mazai evērģēlībai. Piedāvāju lasītāju vērtējumam savu interaktīvo romānu Krišjāņa Valdemāra brilles! Jūs, protams, jautāsiet – kas ir interaktīvs romāns? Tas ir romāns, kura veidošanā ar saviem ieteikumiem un papildinājumiem piedalās visi lasītāji. Rakstīšanas procesā neesmu ticis tālāk par pirmo nodaļu, atlikušais romāns jāuzraksta mums visiem kopā! Par laimi, ventspilniekiem šajā jomā pieredze jau ir – lai atceramies Ilonas gurķu burku epopeju un citas foruma pērles.

  • Radošuma, inovāciju gaidās 2

    Apcerējums radās pēc diskusijas, kuras tēma bija radošums. Kādēļ ir vietas, kur iedzīvojas jaunas, radošas idejas un cilvēki, un ir vietas, kur tās pat neparādās, lai gan nekādi šķēršļi tam it kā netiek likti, pat vēl vairāk – ir laba infrastruktūra, ir droši un mierīgi.

    Gan akadēmiskajā, gan politiķu vidē, gan sabiedrībā ir aktuāla diskusija, kā piesaistīt inovatīvus, radošus, jaunus cilvēkus ar idejām, kas eventuāli varētu radīt produktus, pakalpojumus un uzņēmumus ar augstu pievienotu vērtību (R. Florida), ar to saprotot augsti kvalificētus speciālistus zināšanu intensīvajās un radošajās nozarēs, kā finanses, pētniecība, IT, R&D. R. Florida runā par faktoriem, kas nosaka šo radošo cilvēkresursu koncentrēšanos konkrētās industrijās, un stāsta, kā to iespējams attīstīt laikmetā, kad kvalitatīvi cilvēkresursi un to piesaiste ir daudzu valstu un pilsētu attīstības politikas viens no stūrakmeņiem un konkurētspējas faktoriem.

    Var, protams, būt dažādi viedokļi par augstāk minētā autora un pētnieka indeksiem (Kafejnīcu, Bohēmas, Kreativitātes un Geju indeksi), bet viennozīmīgi – tas summējas brīvā, nepiespiestā, liberālā vidē un līdzīgu cilvēku kritiskajā masā un dzīvesveidā, nenoliedzot arī sadzīves faktoru svarīgumu (dzīves telpa, infrastruktūra utt.).

  • Ikgadējā netīrā mugura 1

    Nomainot kārtīgu ziemas dzestrumu, aprīlis pienācis ar īstām vasaras vēsmām. Gājputni atgriežas līdz ar sauli, kura pie debesīm katru dienu mūs žilbina arvien ilgāk. Zāle paliek zaļāka, daba mostas, bet biezie mēteļi tiek nomainīti pret plānākām drēbēm! Un šodien ir 1. aprīlis, kas nebūt nav parasts mēneša datums. Šajā dienā pat visnopietnāko cilvēku sejās parādās smaids, jo cilvēki savā starpā izspēlē dažādus jokus un sīkas blēdības. Mums taču visiem sen zināms – cilvēki, kuri smejas, ir simpātiski, viņu smaids apžilbina un pievelk. Smiekli ir atslēga uz jautru un skaistu ikdienu, tāpēc baudīsim 1. aprīli un ļausimies jokiem.

  • Sirdsjo, kaut kas ir 1

    Pope ir kalns. Pope ir kalns un estrāde. Pope ir kalns un muiža. Pope ir kalns un alejas. Kalns. Pope ir vieta, kur kalnā kāpt. Pēc peldes globāli komerciālo vilinājumu jūrā, uzkāpt kalnā un īstam pašam atkal tapt. Tā bija un tā atkal būs. Kāpēc? Sirdsjo. Tāpēc! 

    "Pamatojuma saiklis "sirdsjo". Es te palikšu sirdsjo. Pat nav jāsaka: es te palikšu, sirdsjo man te jāpaliek. Pietiek ar vienu sirdsjo palīgteikuma vietā. Es te palikšu, sirdsjo. Es to darīšu, sirdsjo. Es to drīkstu – sirdsjo. Mums vajag turēties. Mums vajag sirdsturēties. Mums vajag sirdsturēties kopā. SIRDSJO."

    Tā savulaik Ziedonis epifānijā uzrakstīja. Uzrakstīja, sirdsjo. Viņš, Kurzemīti kājām izstaigādams, arī Popes kalnā kāpa. Uzkāpa un sastapa veci, kurš mājā pie estrādes dzīvoja. Tas bija maijā. Māja pie estrādes zilos ceriņos esot peldējusi. Un vecais teicis, lauziet ceriņus, lauziet, apmulsinādams dzejnieku ar tādu devību un vēlību, jo netrūka jau ballētāju un estrādes apmeklētāju, kas no tuvākas un tālākas apkārtnes uz Popes kalnu brauca, zilās, smaržīgās kupenas uz mājām līdzi aizvest kāroja un arī ābolus no veča bagātīgā dārza. Jā, bija tādi laiki Popē, kad estrāde un kalns skanēja, kad ļaudis uz ballēm un koncertiem sabrauca ne vien no novada, bet no visas Latvijas.

  • Kam man brīvdienas, kam man olas, ja tu jau atkal aizej pie sava Jāņa? 1

    Man bija gan brīvdienas,- garas, saulainas un vietām pat siltas. Lai nebūtu tik garas, bija jāpagriež pulksteņi. Kaut kādai disciplīnai taču jābūt. Mēģinājumi stundu ātrāk iet gulēt, lai attiecīgi varētu vieglāk pierast un stundu ātrāk piecelties, neko daudz nedeva, - piecēlos kā parasti brīvdienā – astoņos, t.i. , deviņos. Bija nelieli izbraucieni- pēc nogulētām sīpolu mizām, kuras visas jau bija izpirktas gan tirgū, gan lielveikalā, bet par laimi atradām gandrīz bojā gājušu melleņu sulu. Sanāca tādas strazdu/ baložu oliņas. Nekas. Var taču iztikt arī bez tām mizām.

    Bija kūku cepšana un viesošanās, mīļas sarunas un vīns. Bija cīņas par kārtību un trauku piramīdas. Tas viss, kas nāk brīvdienu komplektā. Bet kaut kas nebija.

    Nebija sajūtas. Un visi mēģinājumi restaurēt to sajūtu, to dziļākās jēgas klātbūtni manai rosībai, nekādu jēgu nerada. Netiku. Nogulēju. Aizmirsu. Normāla cilvēka atbildes uz nepatīkamiem jautājumiem. Grāmatas lasīju, bet to vienīgo rokā pat nepaņēmu. Kaut kā bailīgi bija. 

  • Cienījamie ventiņi! 4

    Pirmie pavasara asni, garākas dienas un saules staru biežāka klātbūtne ir dabas atmodas un Lieldienu svētku vēstneši. Rosība dabā atstāj arī pozitīvu iespaidu uz cilvēku – spēka kļūst vairāk, vairojas pozitīvās enerģijas un apņēmība. Kristiešiem Lieldienas ir gada nozīmīgākais notikums jeb laiks, kad tiek svinēta Jēzus Kristus augšāmcelšanās.

     
  • Par ticību un izvēlēm 2

    Šī bija smaga Lieldienu nedēļa. Grūti to nosaukt par Kluso nedēļu, par sāpju pilno nedēļu gan. Ir neiespējami palikt vienaldzīgiem, kad tik tuvu pasaulē notiek traģēdijas. Ir tik vilinoši tādos smagos brīžos ielaist sevī naidu un likt kādu sist krustā. Vai arī ieritināties segā ar siltu tēju un mīļāko grāmatu klēpī, sakot : “Lieciet mani mierā, uz mani tas viss neattiecas”. Lai arī mēs katrs viens esam tikai piliens jūrā, tak tomēr arī viens piliens var būt izšķirošs, kad ūdens bļodā gāžas pāri malām.

    Gadsimtiem Jūda ir sinonīms vārdam “nodevība”. Par nieka 30 sudraba gabaliem viņš nodeva Jēzu saplosīšanai.  Jūda par to dārgi samaksāja, bet mani šajā stāstā vairāk satrauc cita epizode - patiesībā taču Jēzu uz Golgātu nosūtīja nevis Jūda, bet gan pūlis, kurš, paklausot tā laika viedokļu līderiem  farizejiem, "nobalsoja" par nāves spriedumu Jēzum. Poncijs Pilāts bija gatavs Jēzu apžēlot, bet sabiedriskā doma (kā mēs teiktu šodien) lika sodīt Jēzu nevis slepkavu Barabu. Tomēr neviens tā laika pūli, kas tomēr taču sastāv no pavisam konkrētiem cilvēkiem, kuriem bija iespēja izvēlēties, nesauc par "Jūdas partiju". Vai arī tie cilvēki pūlī nebija pelnījuši pa daļai no tiem jūdas grašiem?

  • Krišjāņa Valdemāra brilles. 3. turpinājums 7

    Ventas Balss portāls nebūtu nekāds portāls, ja neierādītu vietu arī kādai mazai evērģēlībai. Piedāvāju lasītāju vērtējumam savu interaktīvo romānu Krišjāņa Valdemāra brilles! Jūs, protams, jautāsiet – kas ir interaktīvs romāns? Tas ir romāns, kura veidošanā ar saviem ieteikumiem un papildinājumiem piedalās visi lasītāji. Rakstīšanas procesā neesmu ticis tālāk par pirmo nodaļu, atlikušais romāns jāuzraksta mums visiem kopā! Par laimi, ventspilniekiem šajā jomā pieredze jau ir – lai atceramies Ilonas gurķu burku epopeju un citas foruma pērles.

  • Kad vieta satiek dziesminieku, veras vārti 0

    Kad ziema teju visu savu darāmo bija še padarījusi un gatavojās laika stafetes kociņu nodot pavasarim, Kurzemes ziemeļrietumu krastā, brīnumskaistā vietā – Popē – satikās spīganas. Ne nakts aizsegā, ne slepus no ļaudīm, ne kā īpaši atšķirdamās no tiem. Kā vienkāršas meitas no skata, brienamzābakiem kājās, tās devās pastaigā pa Popes alejām, ceļiem, takām un taciņām. Vienubrīd ceļa taka pārtapa senā pilskalnā. Apklusa spīganu valodas, piesēda tās uz sensenā kalna. Viņas klausījās. 

  • Aborigēnu valsts TV pīāra pakalpojumi ārvalstu kapitālam 6

    Aborigēnu valsts iedzīvotāji, kas cieš no Ventspils naftas termināla (VNT) ārvalstu īpašnieku neizdarības un ir spiesti ikdienā elpot smakas no eksotisku naftas produktu maisījumiem, nav pelnījuši dzīvot tīrā vidē, savukārt šo neizdarību īstenotāji tikmēr valsts t.s. sabiedriskajā televīzijā var mierīgi melot, ka iemesls šādai situācijai ir ļaunie spēki Ventspils pilsētas domes personā, kas tiem it kā neizsniedzot būvatļaujas.

  • Krišjāņa Valdemāra brilles. 2. turpinājums 12

    Ventas Balss portāls nebūtu nekāds portāls, ja neierādītu vietu arī kādai mazai evērģēlībai. Piedāvāju lasītāju vērtējumam savu interaktīvo romānu Krišjāņa Valdemāra brilles! Jūs, protams, jautāsiet – kas ir interaktīvs romāns? Tas ir romāns, kura veidošanā ar saviem ieteikumiem un papildinājumiem piedalās visi lasītāji. Rakstīšanas procesā neesmu ticis tālāk par pirmo nodaļu, atlikušais romāns jāuzraksta mums visiem kopā! Par laimi, ventspilniekiem šajā jomā pieredze jau ir – lai atceramies Ilonas gurķu burku epopeju un citas foruma pērles.

    Visi ieteikumi un ierosinājumi (saprāta robežās) tiks ņemti vērā. Noteikumi – romāna darbība notiek tikai un vienīgi Ventspilī un tajā piedalās ventspilnieki. Reāli vai izdomāti – laiks rādīs. Kā jau minēju, uzrakstīta ir tikai pirmā nodaļa. Kādas būs nākamās, lielā mērā atkarīgs no jums, cienījamie lasītāji!

  • Attieksmes ķēdes efekts 3

    Neliela saruna digitālajā vidē, izmantojot latviešu tautas pasakas motīvus, ar tiem, kuriem tēvi, mātes un vecvecāki vēl šai saulē jeb, ko darām, badinot pensionārus un veselības aprūpes sistēmu.

  • Kam no vilka bail?... 1

    Vai kultūras pasākumu apmeklējums vairo bērna radošumu? Vai bērni, kuri jau no mazotnes tiek radināti klausīties mūziku, vērot mākslas izstādes, runāt par iespaidiem teātra izrādē, kļūst arī par vitāliem savas pieaugušo dzīves veidotājiem? Jautājums paliek atvērts, bet bērns ar “Kultūras somu” plecos noteikti daudz drošāk spēs šķērsot vecu priekšstatu robežas un radīt pateicīgu vidi jaunu ideju piepildījumam.

  • Māksla piederēt tautai 1

    Kurš nav dzirdējis mīklaino frāzi Māksla pieder tautai? Tās kājas aug no 20.gs. sākuma revolucionārās Krievijas, bet gadsimtu gaitā kājas iesakņojušās tā, ka pat mūsdienās nereti jāsastopas ar šī postulāta realizāciju dzīvē. Ierastais skaidrojums ir aptuveni tāds - ja tautas masām kādas mākslas izpausmes nav saprotamas, tātad tās nav atbalstāmas vai arī - tās ir pat kaitīgas, naidīgas utt.

    Mākslinieks ir riskanta profesija. Jo nereti profesionāls mākslinieks - tāds, kura darbus pa laikam kāds iegādājas un, kura radošo darbību atbalsta valsts dažādu fondu radītu konkursu veidolā, riskē palikt neēdis jeb nesaprasts. Starp pēdējām divām nepabeigtajām norisēm ir grūti izvēlēties, jo bieži tas nozīmē vienu un to pašu.

  • Vēstule Tev 7

    Kas ir mīlestība? Katrs cilvēks šo jēdzienu uztver atšķirīgi. Uz pasaules nav divu vienādu cilvēku un dvēseļu radinieku atrast ir grūti, taču, kam tas ir izdevies, tas patiešām ir laimīgs. No viņa staro vēl nebijis siltums, mūžīgs pavasara smaids un labs garastāvoklis priecē gan sevi pašu, gan apkārtējos. Lidojot mākoņos, viņš aizmirstas. Aizmirst tās nenozīmīgās, pelēcīgās domas, bet pret naidu atbild ar smaidu, tikai tāpēc, ka viņš mīl.

  • Krišjāņa Valdemāra brilles. 1. turpinājums 9

    Ventas Balss portāls nebūtu nekāds portāls, ja neierādītu vietu arī kādai mazai evērģēlībai. Piedāvāju lasītāju vērtējumam savu interaktīvo romānu Krišjāņa Valdemāra brilles! Jūs, protams, jautāsiet – kas ir interaktīvs romāns? Tas ir romāns, kura veidošanā ar saviem ieteikumiem un papildinājumiem piedalās visi lasītāji. Rakstīšanas procesā neesmu ticis tālāk par pirmo nodaļu, atlikušais romāns jāuzraksta mums visiem kopā! Par laimi, ventspilniekiem šajā jomā pieredze jau ir – lai atceramies Ilonas gurķu burku epopeju un citas foruma pērles.

    Visi ieteikumi un ierosinājumi (saprāta robežās) tiks ņemti vērā. Noteikumi – romāna darbība notiek tikai un vienīgi Ventspilī un tajā piedalās ventspilnieki. Reāli vai izdomāti – laiks rādīs. Kā jau minēju, uzrakstīta ir tikai pirmā nodaļa. Kādas būs nākamās, lielā mērā atkarīgs no jums, cienījamie lasītāji!

  • “Sveicināti Ventspilī!” 12

    “Vai tu vari uzrakstīt par to, kā nokļuvi Ventspilī?” man kādu dienu pajautāja portāla saimnieki. Tipiski. Pieci gadi Ventspilī, bet pirmais, ar ko asociējies – neesi šejienietis. Un ko tur slēpt – integrācijas barjeras tiek rūpīgi būvētas kā no vienas, tā otras puses. Mans stāsts nebūt nav unikāls, jo mūsu – iebraucēju – šeit ir daudz. Reizēm šķiet, ka ar uguni jāmeklē pavisam īsts ventiņš, kurš pats savām acīm redzējis to, ko mēs vien nostāstos dzirdējuši – slēgto ostas promenādi, ķimikāliju apskādētos kokus Ventas krastā, kosmonauta galvu bērnu pilsētiņā un arī to bezbēdīgo romantiku, ko var redzēt “Kapteiņa Enriko pulkstenis” kadros. 

  • Lēciens mākslā. Izstādes recenzija 1

    Kad pavasaris jau sāk pieņemties spēkā, bet smagās iesnas un apkures rēķini drīz būs aizmirsušies, mēs varam paraudzīties uz ziemu kā estētisku vērtību. Turklāt šogad Ventspils pusē ziema patiešām bija, vajadzēja to tikai pamanīt, baudīt un iegrāmatot, atrodot īstos brīžus, kad būt klāt sniega mākoņiem, miglām un citiem brīnumiem, kurus daba ikvienam cilvēkam dāvā par brīvu. Vērā ņemams veikums šoziem izdevies fotogrāfam Mārim Grīvam, kura jauno izstādi “Ziemas Teiksmas KURZEME” martā varēs aplūkot Ventspils Galvenajā bibliotēkā. 

  • Krišjāņa Valdemāra brilles 14

    Ventas Balss portāls nebūtu nekāds portāls, ja neierādītu vietu arī kādai mazai evērģēlībai. Piedāvāju lasītāju vērtējumam savu interaktīvo romānu Krišjāņa Valdemāra brilles! Jūs, protams, jautāsiet – kas ir interaktīvs romāns? Tas ir romāns, kura veidošanā ar saviem ieteikumiem un papildinājumiem piedalās visi lasītāji. Rakstīšanas procesā neesmu ticis tālāk par pirmo nodaļu, atlikušais romāns jāuzraksta mums visiem kopā! Par laimi, ventspilniekiem šajā jomā pieredze jau ir – lai atceramies Ilonas gurķu burku epopeju un citas foruma pērles.

    Visi ieteikumi un ierosinājumi (saprāta robežās) tiks ņemti vērā. Noteikumi – romāna darbība notiek tikai un vienīgi Ventspilī un tajā piedalās ventspilnieki. Reāli vai izdomāti – laiks rādīs. Kā jau minēju, uzrakstīta ir tikai pirmā nodaļa. Kādas būs nākamās, lielā mērā atkarīgs no jums, cienījamie lasītāji!

  • Mūsu rotaļu laukumu nozīme 6

    Pirmais kaujas lauks, kurā veidojas politika un notiek nopietna karadarbība, mūsdienu pasaulē ir virtuālā vide. Mani vienmēr ir biedējusi doma – cik lielā mērā cīnītājiem savā aizrautībā rūp, vai kaujas laukā pēc tam spēs izaugt zāle. Vēsturisks piemērs ir Alūksnes cietoksnis Ziemeļu kara laikā – gāja no rokas rokā, līdz pēdējie iekarotāji nopostīja tā, ka neatmaksājās atjaunot. Stratēģiskā nozīme tikmēr pazuda, un atliek tikai lepoties ar drupām. Drupās, protams, ir savs skaistums, bet.